Vītoliņu dinastija
Harijs Vītoliņš dzimis 1915.gada 17.oktobrī Rīgā. Latvijas hokejists un treneris.
Sporta karjeru sācis 1931.gadā ASK komandas sastāvā. Divas reizes izcīnījis uzvaru Latvijas čempionātā. Laikā no 1946.gada līdz 1956.gadam spēlēja Rīgas "Dinamo" sastāvā. No 1956.gada līdz 1975.gadam bijis arī komandas treneris. Darbojies kā tiesnesis, tiesājis PSRS čempionāta spēles. Bijis Latvijas čempions futbolā. Laikā no 1938.gada līdz 1946.gadam pārstāvēja Latvijas, pēc tam Latvijas PSR hokeja izlasi. Divas reizes piedalījies Pasaules čempionātā. 1946.gada decembrī sākās pirmais PSRS čempionāts, tam bija pieteikta arī Rīgas "Dinamo" komanda. Pirms čempionāta Harijs Vītoliņš, Edgars Klāvs (viņš pārtulkoja krievu valodā kanādiešu hokeja noteikumus) un Aleksandrs Rehtšprehers devās uz Maskavu mācīt spēlēt kanādiešu hokeju. Viņi mācīja ripas pārvaldīšanu, visādas hokeja nianses. Toreiz radās jēdzienes „bullītis” - hokeja soda metiens - kas veidojies no latviešu vārda bullītis, jo krievu hokejistiem tas esot atgādinājis uzbrūkošu spēlētāju, kas izpildīja soda metienu. Nosaukumu „buļīt” hokeja terminoloģijā krievu valodā lieto vēl šobrīd. Arī viņa dēls un mazdēls nosaukti vārdā – Harijs un turpinājuši Vītoliņu hokeja dinstiju. Miris 1984.gada 29.jūlijā Rīgā.
Dēls Harijs Vītoliņš dzimis 1941.gada 5.jūlijā Rīgā. Latvijas hokejists un treneris.
Spēlētāja karjeras laikā pārstāvējis "Daugavas stadiona komanda", RVR, RER un citas komandās. Desmit reizes kļuva par Latvijas PSR čempionu. Vēlāk darbojies kā treneris. Vadījis Latvijas jaunatnes izlasi (1980.g.-1986.g.). No 1986.gada līdz 1995.gadam bijis Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs. Miris 1997.gada 16.augustā Rīgā.
Mazdēls Harijs Vītoliņš dzimis 1968.gada 30.aprīlī Rīgā. Latvijas hokejists, treneris.
Pirmais treneris Gunārs Krastiņš.
Spēlētāja karjeru Vītoliņš uzsāka 1986.gadā Rīgas "Dinamo" sastāvā un spēlēja līdz pat 1991.gadam. Rīgas "Dinamo" sastāvā viņš 1988.gadā PSRS čempionātā izcīnīja sudraba medaļu. PSRS čempionātos piedalījies 178 spēlēs, Latvijas izlasē aizvadījis 110 spēles. Sākot ar 1993.gadu Latvijas izlases komandas sastāvā piedalījies astoņos pasaules čempionātos, pedējo reizi 2002.gadā.
Spelējis Rīgas "Stars" vienībā, Šveicē pievienojiess EHC Chur vienībai. Ziemeļamerikā H.Vītoliņš spēlēja Otavas "Senators" fārmklubā, Ņūheivenas "Senators", vēlāk Vinipegas "Jets", kuras sastāvā 1993.gadā debitējis NHL. H.Vītoliņš atgriezās Šveicē un spēlēja dažādos sklubos, vēlāk spēlēja Zveidrijas klubos. H.Vītoliņš spēlējis arī PSRS izlasē - tās sastāvā viņš 1988.gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnījis sudraba medaļu. Latvijas hokeja izlases sastāvā piedalījies 8 Pasaules čempionātos, kā arī 2002.gada Olimpiskajās spēlēs (komandai 9.vieta). Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Vītoliņam bija uzticēts nest Latvijas karogu. 1996.gada Pasaules čempionātā B grupā viņš tika iekļauts turnīra zvaigžņu komandā.
Kā trenera Oļega Znaroka palīgs H.Vītoliņš vairākus gadus strādāja ar Latvijas izlasi, pēc tam pārgāja uz KHL, kur trenēja Balašihas "HK MVD" un Maskavas "Dinamo". 2012.gadā un 2013.gadā Maskavas "Dinamo" komanda izcīnīja Gagarina kausu. 2014.gadā, H.Vītoliņš kļuva par Maskavas "Dinamo" galveno treneri un O.Znaroka asistentu Krievijas izlasē, kura 2014.gadā kļuva par Pasaules čempionāta uzvarētāju, 2015.gadā izcīnija sudraba medaļas. H.Vītoliņš apbalvots ar Krievijas Draudzības ordeni.

