Roberts Misāns dzimis 1986. gada 19. februārī Dobelē. Dambretists, treneris. Starptautiskais meistars MIF simtlauciņu dambretē, kā arī FMJD meistars MF 64 lauciņu dambretē. 

Treneris Pēteris Freidenfelds.

R.Misāns 2005. gada bija Eiropas dambretes ātrspēles čempions. Pasaules un Eiropas čempions kadetiem.  2010. un 2011. gada Eiropas dambretes ātrspēles čempionāta ieguva sudraba medaļu. 2014. gada Eiropas ātrspēles komandu čempionāta bronzas medaļnieks. Vairāku Pasaules čempionātu dalībnieks. Pasaules čempionātā komandām: 2.vieta Senegālā (Guntis Valneris, Roberts Misāns, Raimonds Vīpulis); 3.vieta Itālijā. Vairākkārtējs Latvijas čempions ātrspēlē. Pasaules kausa posmā 64 lauciņu dambretē "Turcija 2021" R. Misāns pārliecinoši kļuva par turnīra uzvarētāju. iegūstot 14 punktus no 18 iespējamiem. No 2017. līdz 2019. gadam R.Misāns bija Latvijas Dambretes savienības valdes priekšsēdētājs.

 

Arsens Miskarovs dzimis 1961.gada 3.martā Jelgavā. Latvijas peldētājs.

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1984.g.).

Treneri - Zelma Ozoliņa, Jevgeņijs Vilmants, Pjotrs Mihailovs. Sporta biedrība „Lokomotīve”.

Izcīnījis sudraba medaļas Eiropas čempionātā: 200 m brasā (1977.g.), 100 m un 200 m brasa distancēs (1981.g.). Pasaules čempionātā 1978.gadā ieņēmis 2. vietu 200 m brasā. Universiādes čempions: 200 m brasā un 4x100 m kompleksajā peldējumā, 3.vieta 100 m brasā (1981.g.). PSRS tautu spartakiādes vicečempions 100 m brasā (1979.g.). Trīskārtējs PSRS čempions: 100 m brasā (1977.g., 1981.g.) un 200 m brasā (1978.g.). 1980.gada Maskavas olimpiskajās spēlēs izcīnījis divas sudraba (100 m brasā, 4×100 m kombinētā stafete) un bronzu 200 m brasā. 15 reizes kļuvis par Latvijas čempionu. 

Bijis treneris Jelgavā un Saldū. Strādājis Jelgavas sporta namā. Strādājis Lielbritānijā. Jelgavas peldēšanas skolā notiek A.Miskarova kausa izcīņa 100 m brasa distancē.

Inguna Minusa dzimusi 1977.gada 17.augustā Rīgā. Latvijas pludmales volejboliste.

Mācījusies Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā, Murjāņu sporta ģimnāzijā, absolvējusi LU Fizikas un matemātikas fakultāti, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. 

Pirmais treneris Normunds Lūsis, trenere Zanda Bautre, konsultants Ilmārs Pūliņš.

Latvijas labākais sieviešu pludmales volejbola pāris Inguna Minusa un Inese Jursone spēlēja kopā kopš 2005.gada. Pārtrauca kopā spēlēt 2012.gadā. 2013.gadā spēlējusi pārī ar Ingu Ikaunieci. I.Minusa volejbolā no 10 gadu vecuma, spēlējusi komandās - RVS, MSĢ, „Jaunība”, Jelgava RSC, LU/Jelgava. 1999.gada un 2000.gada Eiropas U-23 čempione pārī ar Ingu Pūliņu, 2006. gada FIVB Sattelite Turku posma čempione pārī ar Inesi Jursoni. 2009.gada Eiropas čempione un 2010.gadā 5.vieta pārī ar Inesi Jursoni. Pasaules čempionātos vairākkārt ir ieņēmusi dalītu 17.-32. vietu. Vairākkārt bijusi Latvijas čempione.

Strādājusi Murjāņu sporta ģimnāzijā par volejbola treneri. 2009.gadā izveidojusi "Minusas volejbola skolu”. Bijusi Latvijas jauniešu un junioru meiteņu izlašu galvenā trenere. Trenē sieviešu volejbola komandu RSU/MVS. Inga Minusa "Gada balva sportā 2014" saņēma balvu kā paraugs sportā. Precējusies, vīrs Guntars.

Dmitrijs Miļkevičs dzimis 1981.gada 6.decembrī Rīgā. Latvijas vieglatlēts. 

Absolvējis Nebraskas Universitāti (ASV). Sanktpēterburgas valsts Ekonomikas un finanšu universitātē ir ieguvis maģistra grādu starptautiskajā menedžmentā. 

Treneri - Viktors Lācis, Aldis Akantjevs

Seškārtējs Latvijas čempions 400 m un 800 m distancēs. Piedalījies divās olimpiskajās spēlēs. 2004.gadā Atēnās 800 m distancē sasniedza 14. vietu, bet 2008.gadā Pekinā ieņēma 26. vietu. Piedalījies Eiropas čempionātos no 2001.gada, labākais sasniegums ir 2006.gadā izcīnītā 4.vieta. Arī pasaules čempionātā 2006.gadā iegūta 4.vieta. D.Miļkevičam pieder Latvijas rekords 800 metru distancē gan stadionā, gan telpās. 

Pēc sportista gaitu beigām iesaistījies uzņēmējdarbībā, vada savu firmu, kas izplata itāļu Syform uztura bagātinātājus un sporta vitamīnus. Vienlaikus veic Latvijas vieglatlētikas izlases direktora pienākumus. Precējies, sieva Ilze, meita Enija. 

Līna Mūze dzimusi 1992.gada 4.decembrī Smiltenē. Latvijas vieglatlēte.

Absolvējusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.
Treneri - Kimmo Kinnunena (Somija), iepriekš Guntars Markss, Andrejs Vaivads un Valentīna Eiduka. Šķēpa mešanā trenējas kopš 2005.gada.
L.Mūze izcīnījusi 6. vietu 2009.gada pasaules jaunatnes čempionātā. 2010.gada pasaules čempionātā junioriem sportiste izcīnīja sudraba medaļu ar 56,64 m. 2010.gadā kļuva par Latvijas junioru čempioni. 2011.gadā Rīgas meistarsacīkstēs L.Mūze uzstādīja Latvijas rekordu šķēpa mešanā junioriem - 58,86 metri. 2011.gada jūlijā izcīnīja sudraba medaļu Eiropas U-20 čempionātā. 2012.gada Eiropas čempionātā viņa izcīnīja 10.vietu. 2012.gada olimpiskajās spēlēs viņa kvalifikācijā ar 59,91 m tālu metienu ierindojās 13.vietā. 2013.gadā kļuva par Eiropas U-23 čempioni, bet pasaules čempionātā izcīnīja 14. vietu. 2014.gadā izcīnīja sesto vietu Ziemas kausa izcīņas sacensībās Portugālē. 2015.gadā kļuva par universiādes sudraba medaļnieci.

Vita Matīse dzimusi 1972.gada 9.novembrī Rīga. Latvijas burātāja. Trenere.

Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju (1998.g.). Studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.
Treneri Ģirts Frijārs (daiļlēkšanā), Lauris Pavlovs. Pārstāvējusi Andrejostas jahtklubu, PCSK.
Trenējusies daiļlēkšanā un kļuvusi par sporta meistarkandidāti. Lielākie panākumi burāšanā - 3.vieta pasaules studentu čempionātā "Mistral" klasē (1996.g.), 1.vieta Baltijas jūras valstu spēlēs (1997.g.), pasaules čempionātā - 28.vieta (2000.g.), Eiropas čempionātā - 27.vieta (1999.g.). „Raceboard” klasē kļuvusi par Latvijas čempioni, uzvarējusi arī absolūtajā konkurencē, pārspējot pat vīrus. Piedalījusies Sidnejas olimpiskajās spēles (2000.g.), bet Atēnas olimpiskajās spēlēs „Mistral” klasē ierindojusies 20.vietā
Vita Matīsa ir Dizainere, SIA „Mājai pie jūras” līdzīpašniece, Latvijas Olimpiešu kluba valdes locekle, Pilsētas jahtkluba trenere. Burā ar dažādiem vējdēļiem - Starboard Phantom, Fanatic. Pasaules čempiones tituls iegūts 2012.gadā „Formula Windsurfing” klasē. Brīvais laiks - baseins, distanču slēpošana, snovbords. Dēla Ernesta un meitas Rūtas māte.

Oskars Melbārdis dzimis 1988.gada 16.februārī Valmierā. Latvijas bobslejists. 

Mācījies Murjāņu sporta ģimnāzijā.

Treneri - Baiba Kaufmane, Sandis Prūsis

Sākotnēji trenējies vieglatlētikā - desmitcīņā. 2006.gadā pārgājis uz bobsleju. Sākumā bijis stūmējs. 2008.gadā kļuva par Eiropas čempionu J.Miņina pilotētajā četriniekā (4x). 2009.gada pasaules čempionātā trešā vieta četrinieku sacensībās. 2010.gadā pārkvalificējies par pilotu. 2012.gadā kopā ar Jāni Strengu kļuva par pasaules junioru čempionu divniekos (2x), kā arī kopā ar Helviju Lūsi, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu kļuva par čempionu 4x. . 2012.gadā pasaules kausa kopvērtējumā O.Melbārdis 2x ierindojās 6. vietā, 4x ierindojās 5. vietā. 2013.gada Eiropas čempionātā O.Melbārdis 2x sacensībās ieņēma 4.vietu, 4x sacensībās 5.vietu, bet pasaules čempionāta 2x - 5.vietu. 

2014.gadā Soču olimpiskajās spēlēs O.Melbārža vadītais 4x ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, A.Vilkasti un J.Strengu izcīnīja sudraba medaļu, bet kopā ar D.Dreiškenu 5.vietu. Sakarā ar Krievijas sportistu diskvalifikāciju, O.Melbārža četrinieks tika atzīts par olimpiskajiem čempioniem un viņiem, diemžēl ar nokavēšnaos, 2020. gadā Siguldā pasniedza zelta medaļas. 

Divas reizes uzvarējis pasaules kausa kopvērtējumā ieskaitē - 2012./13.gada un 2014./15.gada sezonā. 2014./15.gada sezonā kļuva par pasaules kausa uzvarētāju 4x un arī 2x, bet Eiropas čempionātā O.Melbārdis ar stūmēju D.Dreiškenu izcīnīja 3. vietu. 2014./15.gada pasaules kausa sezonā O.Melbārža pilotētā komanda pirmajos divos posmos izcīnīja uzvaras  gan 4x, gan 2x, bet Eiropas čempionātā komanda kļuva par uzvarētāju, bet 2x ar D.Dreiškenu iegūta sudraba medaļa.  O.Melbārdis ir  vēsturē ceturtais bobslejists, kas kļuvis par Eiropas čempionu gan kā stūmējs, gan kā pilots. 2015.gada pasaules čempionātā O.Melbārdis ar D.Dreiškenu izcīnīja sudraba medaļas, bet 4x tika izcīnīta bronzas medaļa (ar D.Dreiškenu, A.Vilkasti un J. Strengu). O.Melbārža četrinieks saņēmis gada balvu "Labākā  individuālo sporta veida komanda 2015".

2016.gadā O.Melbārža  četrinieks izcīna 3. vietu Eiropas čempionātā, bet pasaules čempionātā viņiem zelta medaļas.

 

Daumants Dreiškens dzimis 1984.gada 28.martā Gulbenē. Latvijas bobslejists.

Absolvējis Gulbenes Valsts ģimnāziju un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Treneri - Juris Bašķers, Agris galvanovskis, Rihards Kotāns, Sandis Prūsis.

Trenējies basketbolā,spēlējis Gulbenes komandā "Buki". Labākie sasniegumi: 2004.gadā pasaules junioru čempionātā (PJČ) ieguva 8.vietu četriniekā (4x) un 15.vietu divniekā (2x). 2005.gadā PJČ 5.vieta 2x un 8.vieta 4x. 2007.g.- PČ 7.vieta 4x, 12.vieta 2x, 2009.g.- PČ 3.vieta 4x, 2011.g.- PČ 9.vieta 4x, 16.vieta 2x, 2013.g.- PČ 5.vieta 2x, 9.vieta 4x. Eiropas čempionātā (EČ) 2009.gadā 6.vieta 2x, 8.vieta 4x, 2010.gada EČ 4.vieta 4x, 2011.gada EČ 5.vieta 4x, 7.vieta 2x, 2012.gada EČ 4.vieta 4x, 5.vieta 2x, 2013.gada EČ 4.vieta 2x, 5.vieta 4x. 2006.gada Turīnas olimpiskajās spēlēs iegūta 6.vieta 2x un 10. vieta 4x. 2010.gada Vankūveras olimpiskajās spēles 8.vieta 2x. XXII olimpiskajās spēlēs Sočos 2.vieta četriniekā un 5.vieta divniekā. D.Dreiškens saņēmis gada balvu "Paraugs sportā 2015".   Precējies, sieva - Guna, dēls Dāvis, meita Denīze.

 

Jānis Strenga dzimis 1986.gada 5.februārī Siguldā. Latvijas bobslejists.

Absolvējis Siguldas Valsts ģimnāziju, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Treneri Gatis Gūts, Sandis Prūsis. Labākie sasniegumi: 2009.gada PJČ 5.vieta 4x, 13.vieta 2x, 2010.gada PJČ 8.vieta 4x, 14.vieta 2x, 2011.gada PČ 15.vieta 4x, 2013.gada PČ ieguvis 16.vietu 4x. 2012.gada EČ 7.vieta 4x, 2013.gada EČ 9.vieta 4x. XXII olimpiskajās spēlēs 2014.gadā Sočos izcīnīta 2.vieta četriniekā.

 

 

Arvis Vilkaste dzimis 1989.gada 8.aprīlī Balvos. Latvijas bobslejists.

Treneri Sarmīte Keisele, Sandis Prūsis. Lielākie sasniegumi: 2012.gada PČJ 1.vieta 4x, 2013.gada PČ 9.vieta 4x. 2012.gada EČ 7.vieta 4x, 2013.gada EČ 5.vieta 4x. XXII olimpiskajās spēlēs 2014.gadā Sočos izcīnīta 2.vieta četriniekā.

 

Haralds Marvē dzimis 1900.gada 9.novembrī Nītaurē. Latvijas šāvējs.

Pārstāvējis sporta klubu ASK.

Piedalījies 1936.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Berlīnē, kur bija arī Latvijas karognesējs atklāšanas ceremonijā. Sacensībās ieguvis 8. vietu 25 m ātršaušanā ar pistoli. Pasaules čempionātā 1937.gadā Latvijas izlases sastāvā ierindojies 7.vieta komandu sacensībās šaušanā ar pistoli, 1939.gadā izcīnījis 5.vietu ātršaušanā ar pistoli un 4.vietu komandu sacensībās šaušanā ar pistoli, kā arī uzvarējis neoficiālajās sacensībās sērijveida šaušanā. Trīs reizes kļuva par Latvijas čempionu ar automātisko pistoli (1932.g., 1937.g., 1938.g.). Piedalījies arī Latvijas čempionātā vieglatlētikā un guvis uzvaras: 800 m distancē (1929.g.)., 400 m/b un 4×400 m stafetē (1932.g.). Latvijas armijas virsnieks, sporta dzīves organizētājs Valkā un Liepājā. 1940.gadā izceļojis uz Vāciju, dienējis armijā (pulkvežleitnants).                   Haralds Marvē miris 1983.gada 12.oktobrī Hannoverē (Vācijā).

Anete Muižniece (Brice) dzimusi 1962.gada 27.aprīlī Rīgā. Latvijas basketboliste.

Absolvējusi Rīgas 77. vidusskolu. Pirmie treneri Rudīte Pļaviņa un Imants Pļaviņš.

Sporta gaitas sākusi 2. Bērnu jaunatnes sporta skolā. Laikā no 1981. līdz 1990.gadam spēlējusi Rīgas TTT komandā, kuras sastāvā 1982.gadā izcīnīta uzvara Eiropas čempionvienību kausā, 1987.gadā iegūts Liliānas Ronketi kauss, tāpat trīs uzvaras tika gūtas PSRS čempionātā. PSRS izlases sastāvā izcīnīta otrā vieta 1987.gada Universiādē. Latvijas PSR izlases sastāvā 1983.gadā izcīnīta uzvara PSRS Tautu spartakiādē. Vienu sezonu (1990.g.-1991.g.) aizvadījusi Francijas Racing kluba sastāvā, atgriezusies TTT sastāvā un guvusi uzvaru Latvijas čempionātā. Līdz pat 2008.gadam A.Muižniece spēlējusi Arkādija/RTU (vēlāk RTU/Klondaika) sastāvā, un piecas reizes izcīnīja Latvijas čempiona medaļas (1992.g., 1994.g., 1996.g.-1998.g., 2000.g.) un vēl sešas reizes tika izcīnīta otrā vieta. Trenera Aivara Vīnberga vadībā veiksmīgi spēlējusi komandā vēl pēc 46 gadu vecuma. Latvijas izlases sastāvā spēlējusi no 1991. līdz 2000.gadam, startējusi 1995.gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm, un 1997.gada Eiropas čempionātā basketbolā kvalifikācijas turnīros.

Viņas brālis ir basketbola treneris Kārlis Muižnieks, savukārt tēva brālis pazīstamais basketbolists Valdis Muižnieks. Vīrs – Artūrs Bricis, dēls Artūrs - basketbolists, iekļauts Latvijas izlasē, meita Katrīna.

Mirdza Martinsone dzimusi 1916.gada 11.novembrī Rīgā. Latvijas kalnu slēpotāja.

Studējusi Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē. Pārstāvējusi sporta klubu "Universitātes sports". 1935.gadā piedalījusies studentu pasaules meistarsacīkstēs, iegūstot vingrošanā 5.vietu individuāli un 2. vietu komandu sacensībās. Divkārtēja Latvijas meistare slēpošanā 5 km distancē (1934.g.,1935.g.). Piedalījusies 1936.gada ziemas olimpiskajās spēlēs kalnu slēpošanas divcīņā. Mirdza Martinsone un daiļslidotājas Alise Dzeguze, Hildegarde Švarce bija pirmās latviešu sportistes, kas piedalījās ziemas olimpiskajās spēlēs. Latvijas meistare slalomā (1937.g., 1938.g., 1940.g.), arī Latvijas PSR čempione slalomā (1941.g.). Bija precējusies ar Eiropas čempionu - ātrslidotāju Alfonu Bērziņu. Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās. Kā sporta žurnāliste pārstāvēja Norvēģiju 1948.gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Sanktmoricā. 1950.gada sākumā pārcēlās uz dzīvi ASV. 

Mirusi 1983.gada 20.septembrī Ņujorkā (ASV).

Oļegs Maļuhins dzimis 1969.gada 6.maijā Šķeltovas pagastā (Krāslavas rajons). Latvijas biatlonists un distanču slēpotājs.

Absolvējis Daugavpils 11.vidusskolu (1986.g) un Daugavpils Pedagoģisko universitāti (2002.g.). 

Treneri Nikolajs Solovjovs, Vitālijs Urbanovičs. Svetlana Bruvere (šaušanas trenere).

Nodarbojies ar dažādiem sporta veidiem - volejbolu, paukošanu, vieglatlētiku, orientēšanos. Biatlona pasaules kausa izcīņā debitējis 1992.-1993.gada sezonā. Piedalījies olimpiskajās spēlēs - 1992 gadā Albertvillā 10 km -13.vieta, 20 km -69.vieta. 4 x 7,5 km stafete -16.vieta; 1994.gadā Lillehammerā 20 km - 40.vieta, 4 x 7,5 km stafete -16.vieta; 1998.gadā Nagano 10 km -6.vieta. 4 x 7,5 km stafete- 6.vieta; 2002.gadā Soltleiksitijā10 km -46.vieta, 12.5 km -iedzīšana 30.vieta, 4 x 7,5 km stafete- 17.vieta. Turīnas Olimpiskajās spēlēs 2006.gadā startēja distanču slēpošanā sprinta un 50 km maratona distancēs. Ieguvis 1.vietu pasaules kausa (PK) izcīņas posmā 10 km (1999.g.), 2.vietau PK posmā 10 km (1998.g.). Divkārtējs Eiropas čempions 10 km un 12,5 km iedzīšanā (2002.g.), 3.vieta Eiropas čempionātā 12,5 km iedzīšanā (1998.g.), 10 km (2000.g.) un stafetē (2002.g.). Pasaules čempions vasaras biatlonā stafetē (2001.g.). Daudzkārtējs Latvijas čempions biatlonā un slēpošanā.

Pēc Turīnas olimpiskajām spēlēm O.Maļuhins beidza aktīvā sporta karjeru un pievērsās trenera darbam. 2014.gadā Madonā darbu sāka Oļega Maļuhina jauno biatlonistu skola. Ar 2015.gadu Latvijas biatlona dzīvi turpmāk vadīšot "lielais četrinieks" - Ilmārs Bricis un Jēkabs Nākums uzņēmušies trenera pienākumus, Gundars Upenieks turpina darbu Latvijas Biatlona federācijas viceprezidenta amatā, bet Oļegs Maļuhins strādās ar biatlona internāta idejas realizēšanu.                      Precējies. Sieva - Olga, meita – Alise.

Kārlis Muižnieks dzimis 1964.gada 17.martā Rīgā. Latvijas basketbolists, treneris.

Ieguvis izglītību Rīgas 77.vidusskolā.

K.Muižnieks spēlētāja karjeru uzsāka 1980. gadā Rīgas VEF sastāvā. Spēlējis arī Maskavas CSKA komandā. Muižnieks aizvadīja vairākas sezonas Latvijas basketbola līgā. Šajā laikā viņš spēlēja VEF, "Brocēnos", Liepājas "Baltikā". Kā spēlētājs trīs reizes kļuvis par Latvijas čempionu BK ‘’Brocēni’’ sastāvā 1992.g.,1993.g. un 1995.gadā. Divas reizes kļuvis par Latvijas vicečempionu BK ‘’Ventspils’’ sastāvā. Piedalījies divos Eiropas čempionātos - 1993.gadā 10.vieta un 1997.gadā 16.vieta. Par pēdējo Kārļa Muižnieka komandu basketbolista karjeras laikā kļuva BK "Ventspils" (1997.g.- 1999.).

Kā trenera asistents ieguvis sudraba godalgas Latvijas čempionātā 1999.g., 2000.g.un 2001.gadā.  2001.gada kļuva par BK Ventspils galveno treneri. Sešas reizes kļuvis par Latvijas čempionu - ar BK ’’Ventspils’’ komandu (2002.g.-  2006.g.) un BK ‘’Barons LMT’’ komandu 2008.gadā. Baltijas Basketbola līgas 3.vietas ieguvējs ar BK Ventspils komandu. FIBA Eiropas Izaicinājuma kausa čempions 2008.gadā ar BK ‘’Barons LMT’’. Baltijas gada treneris 2008.gadā,  FIBA Eiropas gada treneris 2008.gadā. Divkārtējs Polijas kausa ieguvējs 2012.gadā  un 2013.gadā. Ukrainas čempions 2015.gadā. Ukrainas kluba Južnijas "Himik" galvenais treneris. Gatavojis Latvijas vīriešu basketbola izlasi divos Eiropas čempionāta finālturnīros  - 2005. un 2007.gadā.

Māsa - Anete Muižniece - Brice bijusī Latvijas sieviešu basketbola izlases dalībniece, spēlējusi  Rīgas TTT (1981.g.-1990.g.). Tēva brālis - Valdis Muižnieks - trīskārtējs Olimpisko spēļu vicečempions trīskārtējs Eiropas čempions,, trīskārtējs Eiropas čempionvienību kausa izcīņas uzvarētājs, četrkārtējs PSRS čempions.

Valdis Muižnieks dzimis 1935. gada 22. februārī Rīgā. Latvijas basketbolists.

Absolvējis Rīgas 1.viduddkolu un Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. (1970.g.).

Treneri - Juris Silarājs, Aleksandrs Gomeļskis, Oļģerts Altbergs.

Basketbolista karjeru uzsācis 1951. gadā "Dinamo" jaunatnes komandā. 1954. gadā sāka spēlēt Rīgas ASK sastāvā un kļuva par trīskārtēju Eiropas čempionvienību kausa izcīņas uzvarētāju (1958.g.-1960.g.), četrkārtēju PSRS čempionu (1955.g.- 1958g.), kā arī divkārtēju PSRS vicečempionu (1962g.g.un 1964.g.) kā arī vienreiz tika izcīnīta3.vieta (1961.g.). ASK sastāvā spēlēja līdz 1964.gadam, pēc tam Rīgas VEF, kurā spēlēja līdz pat karjeras beigām 1969. gadam. VEF sastāvā 1966. gadā izcīnījis trešo vietu PSRS čempionātā. Trīskārtējs Olimpisko spēļu vicečempions (1956.g., 1960.g., 1964.g.), trīskārtējs Eiropas čempions (1957.g., 1959.g., 1961.g.). Latvijas PSR izlases sastāvā aizvadīja 103 spēles, startēja vairākos PSRS Tautu spartakiādes turnīros, 1956. gadā tika izcīnīta uzvara, 1959. un 1963. gadā - 3. vieta, savukārt 1967. gadā tika ieņemta 5. vieta. 

Pēc spēlētāja karjeras beigām darbojies Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejā (1969.g.- 1976.g.) un Rīgas ASK par menedžeri (1976.g.-1988.g.). Piedalījies veterānu basketbola aktivitātēs, izcīnīja sudraba medaļas Pasaules maksibasketbola čempionātā. 1959. gadā saņēmis PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara goda nosaukumu. 2006. gadā laikraksta „Sport-Ekspress” (Спорт-Экспресс) lasītāju aptaujā tika ierindots 10. vietā PSRS un Krievijas pagājušā gadsimta izcilāko basketbolistu sarakstā. 1998. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.                                                                                                                      Valdis Muižnieks miris 2013.gada 29.novembrī.

Maigonis Valdmanis, Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks

Romāns Miloslavskis dzimis 1983. gada 17. oktobrī, Liepājā. 

Absolvējis Liepājas 8.vidusskolu, Baltijas Starptautiskā akadēmijā ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. 

R. Miloslavska sporta karjera karjera sākās skolā 6 gadu vecumā, kad sācis trenējies pie peldēšanas treneres Irinas Grodzickas. Ar viņas palīdzību R. Miloslavskis sasniedzis augstus rezultātus peldēšanā. R. Miloslavskis jau 12 gadu vecumā kļuba par  sporta meistara kandidātu peldēšanā. Viņam piederēja vairāki Latvijas rekordi. Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs  - 2004. gadā Atēnās izcīnīja 23. vietu 200 m brīvajā stilā un 35. vietu 100 m brīvajā stilā. 2008. gadā Pekinā ieņēma 25. vietu 200 m brīvajā stilā un 46. vietu 100 m brīvajā stilā - abās distancēs tika uzstādīti jauni Latvijas rekordi. Pasaules un Eiropas čempionātos piedalījas kopš 1999. gada. 2006. gada Eiropas čempionātā izcīnījis 35. vietu 200 m brīvajā stilā un 37. vietu uz pusi īsākā distancē. 2007. gada pasaules čempionātā izcīnījis 41. vietu 50 m uz muguras, 50. vietu 200 m brīvajā stilā.  Labākie rezultāti: 100m br.st. –  49.51, 200m br.st.– 1:48.41, 400m br.st. –  3:54,64, 50m tauriņstils –  24.05

No 2008. Līdz 2010. gadam bijis Bruņoto spēku ierindnieks, savukārt no 2003. līdz 2010.gadam bijis iekļauts Latvijas Olimpiskās vienībā. Liepājas Olimpiskā centra baseina vadītājs. R.Miloslavskis pievērsies politiskai darbībai un 2013. gada vēlēšanās ticis ievēlēts Liepājas domē.

Aleksandrs Muzičenko dzimis 1955.gada 7.maijā Omskā (Krievija). Latvijas  burātājs.

Izglītību ieguvis Ļeņingradas Fiziskās kultūras institūtā. 

Treneri Jevgeņijs Kanskis, Lauris Pavlovs.

Startējis „Star” klasē. Divkārtējs Eiropas čempions (1978.g., 1979.g.). 2.vieta Eiropas čempionātā (1980.g., 1982.g.), 3.vieta Eiropas čempionātā (1977.g.). Pasaules kausa ieguvējs (1978.g.,1979.g.). Piedalījies 1980.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs un izcīnīja zelta medaļu PSRS izlases sastāvā kopā ar Valentīnu Mankinu.

Pēc sportista karjeras beigām bijis bankas "Parex" prezidenta palīgs, Parex bankas lauksaimniecību uzņēmumu - SIA "Vasals" un SIA "Plinta" tehniskais direktors un īpašumu pārvaldnieks. 

 

Artūrs Motmillers dzimis 1900. gada 1. oktobrī Rīgā. Latvijas vieglatlēts. 

Sporta klubs ASK. Astoņas reizes uzvarējis Latvijas čempionātā dažādās skriešanas distancēs - 1500 m (1924.g.), 5000 m (1924.g., 1925.g.), 10 000 m (1924.g., 1925.g.), maratonā (1928.g.,1931.g.), krosā (1924.g.).13 reizes laboja Latvijas rekordu dažādās distancēs. 1933. gada sasniegums (2.41:38,2) maratonā Latvijas rekorda statusā noturējās 19 gadus. 11 reizes piedalījās skrējienā "Šķērsām Berlīnei" - 1937. gadā uzvarējis, bet astoņas reizes ierindojies pirmajā trijniekā. 1935. gadā Artūrs Motmillers uzvarēja visvecākā Eiropas maratonā, kas notiek no 1924.gada - Košices maratonā. Piedalījies trijās Olimpiskajās spēlēs. 1924. gadā Parīzē ieņēma 13. vietu 5000 m distancē, savukārt 10 000 m distancē izstājās. 1928. gadā Amsterdamā izcīnīja 38. vietu maratonā. 1936. gadā Berlīnē maratona distancē ierindojās 28. vietā. Personiskie rekordi: 5000 m - 15:47,0 (1933.g.), 10 000 m - 32:48,9 (1933.g.), maratonā-2.41:38,2 (1933.g.).

 Pirms Otrā pasaules kara - slēpju veikala īpašnieks, pēc kara bijis juvelierizstrādājumu veikala vadītājs. Otrā pasaules kara laikā slēpis un izglābis septiņus ebrejus. Bijis izsūtījumā Krievijā.  Artūrs Motmillers miris 1980. gada 18. augustā Rīgā.

 

Igors Miglinieks dzimis 1964.gada 4.maijā Rīgā. Latvijas basketbolists, treneris.

Pirmais Igora treneris bijis tēvs - Jānis Miglinieks. Spēles iemaņas parādījis 12 gadīgajam Igoram arī Maigonis Valdmanis. Nopietnāki treniņi bijuši 2. sporta skolā pie trenera Imanta Pļaviņa. PSRS izlasē treneris bijis Aleksandrs Gomeļskis.

Pamatā pārstāvējis VEF komandu (no1981.g.- 1985.g. un no 1990.g. – 1992.g.), no 1986.g. līdz 1989.g. Maskavas Centrālo armijas sporta klubu (ACSK), vēlāk - Metropoli (1995.g.), LainERS (1996.g. un 1999.g.), Brocēni-LMT (2000.g). Spēlējis Vācijas, Lietuvas, Bulgārijas, Maķedonijas klubos. Pirmie lielākie panākumi bija Eiropas kadetu čempiona tituls (1981.g.), sekojošais Eiropas junioru čempiona nosaukums (1982.g.) un Pasaules junioru čempionātā iegūta otrā vieta (1983.g.). PSRS tautu spartakiādes bronzas medaļas ieguvējs (1983.g.). Latvijas izlasē piedalījies 16 spēlēs. Bronzas medaļa PSRS čempionātā VEF komandas sastāvā (1991.g.). PSRS izlases sastāvā izcīnījis zelta medaļu 1988.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Seulā. Olimpiskajās spēlēs Barselonā NVS komandas sastāvā izcīnīja 4.vietu (1992.g.). Maskavas CSKA sastāvā izcīnījis uzvaru PSRS čempionātā (1988.g.).  PSRS čempions (1988.g.), divkārtējs vicečempions (1986.g. un 1987.g.), divkārtējs bronzas ieguvējs (1989.g.) Maskavas CSKA sastāvā.

Pēc sportista karjeras beigām kļuvis par treneri. Trenējis klubus Latvijā, Lietuvā, Kiprā, Ukrainā, Polijā un Krievijā. Bijis Eiropas izlases treneris FIBA Eirokausa "Visu zvaigžņu spēlē". Četras reizes kļuvis par Kipras čempionu. I.Miglinieks bijis Latvijas izlases galvenais treneris (1997.g.). Ķīnas izlasē bijis Jona Kazlauska (Lietuva) palīgs. Latvijas valstsvienības galvenais treneris Eiropas čempionāta finālturnīrā (1997.g.) Galvenais treneris komandās BK LMT (2001.g.) un BK Rīga (2005.g.). 2007.gadā tika apstiprināts par Latvijas vīriešu basketbola izlases galvenā trenera Kārļa Muižnieka palīgu. Ar 2015.gadu I.Miglinieks sācis darboties par treneri Jēkabpils komandā. Ievietots Latvijas Basketbola Goda zālē. Ikšķiles novadā pašvaldību vēlēšanās ievēlēts par novada deputātu.                                           Precējies - dzīvesbiedre Diāna Grosa, viņu ģimenē ir četri kopīgie bērni – trīs dēli un meita. I.Migliniekam vēl ir divas meitas un dēls no iepriekšējām laulībām

 

Zigurds Mežavilks dzimis 1926.gada 22.martā Bauskas apriņķa Svitenes pagastā. Sporta žurnālists, fotogrāfs.

Skolas gados sācis nodarboties ar šaušanas sportu. Pēc tēva nāves māte ar abiem dēliem Zigurdu un Uģi (vēlāk pazīstamu mākslinieku) pārceļas uz Liepājas apriņķi, bet sākoties Otrajam pasaules karam pārceļas uz Krieviju. Z.Mežavilks tika ierauts Otrajā pasaules karā, kurā guva nopietnu ievainojumu. Pēc kara strādājis par skolotāju. Pievērsies žurnālistikai un ilgus gadus bija žurnālists laikrakstā "Sports". Z.Mežavilks vienmēr sporta pasākumos bija redzams ar foto kameru. Viņa fotogrāfijas ir unikālas, tās liecina par pasaules sporta notikumiem, par izciliem sportistiem.

1964.gadā tika izdots Mežavilka fotogrāfiju albums „Lielais basketbols”. Savukārt 1977.gadā iznāca viņa grāmata „TTT”, kas ir veltīta leģendārajai Latvijas sieviešu basketbola komandai. 2010.gadā tapa Zigurda Mežavilka grāmata „Opermūzikas svētki Siguldā”, kurā publicētas fotogrāfijas no Siguldas Opermūzikas svētkiem piecpadsmit gadu garumā. Viņa žurnālista spalvai pieder daudzi nozīmīgi raksti par sabiedriski aktuālām tēmām. Viņa fotogrāfijas bijušas daudzās grāmatās – „VEF cīnās”, „Latvijas sports”, „Latvijas sporta vēsture” u.c., tās atrodamas Latvijas Sporta muzejā un Basketbola muzejā. Zigurds Mežavilks kā fotokorespondents darbojies daudzās olimpiskajās spēlēs. Sadarbība ar viņu vienmēr bija radoša, mērķtiecīga. Pēdējos gados publicējies laikrakstā „Latvietis”. Apbalvots ar Trīs zvaigžņu ordeni.

Bijis precējies, ir meita un divi dēli. Miris 2015.gada 16.jūnijā.

 

Arvīds Meņģis dzimis 1923.gada 29.augustā Liepājā. Latvijas vieglatlēts.

1936.gadā visi dzīvoja līdzi Berlīnes olimpiādei. Arī Liepājas zēni, kas sarīkoja savu olimpiādi - kurš ilgāk varēs skriet pa puskilometru garu apli. Izturīgākais bija Arvīds. Pirmos panākumus soļošanā Arvīds guva 1941.gada vasarā, kad ”Lokomotīve” organizēja pārgājienu līdz Grobiņai un atpakaļ. Uzvarēja A.Meņģa treneris Jānis Jambergs, bet Arvīds bija otrais.

1943.gada rudenī A.Meņģi mobilizēja vācu armijas latviešu leģionā. Viņu divreiz ievainoja, nosūtīja uz Vāciju, kur nokļuva amerikāņu gūstā, kas vēlāk gūstekņus nodeva krievu pusei. Gūstekņus nozīmēja atjaunošanas darbos A.Meņģi nosūtīja strādāt „Latvijas Bērzā”, bet no turienes uz Liepājas kokapstrādes rūpnīcu „Baltija”. 

Pirmajās sacensībās Rīgā 1947.gadā A.Meņģis izcīnīja trešo vietu 5000 m distancē aiz rīdziniekiem Arnolda Krūkliņa un Jāņa Tetera. 1948.gadā Latvijas meistarsacīkstēs viņš bija trešais 10 000 un 30 000 m distancēs. 1949.gada PSRS meistarsacīkstēs Maskavā 20 km soļošanā A.Meņģis finišēja pirmais. Uzvaru A.Meņģis atkārtoja arī 1950.gadā. No 1945. līdz 1948.gadam A.Meņģis, Pēteris Zeltiņš, Arnolds Krūkliņš un Ādolfs Liepaskalns sadalīja visas pirmās trīs vietas PSRS meistarsacīkstēs 20 un 50 km distancēs.  1952.gada Helsinku olimpiskajām spēlēm tika iekļauti Arvīds Meņģis, Pēteris Zeltiņš un Arnolds Krūkliņš. Pārbaudes sacensībās uzvarēja A.Meņģis, otrais finišēja P.Zeltiņš. A.Meņģi iekļāva izlasē un viņš devās uz olimpiādi, bet tika tikai līdz Vīborgai - viņam lika atgriezties mājās. Pēc olimpiskajām spēlēm Rīgā notika Vissavienības arodbiedrību meistarsacīkstes, kurās A.Meņģis atstāja aiz sevis visus olimpiešus un uzvarēja gan 10, gan 20 km soļojumos. Līdz 1959.gadam Meņģis 10 reizes kļuva par Latvijas čempionu. 12 gadu laikā Arvīds Meņģis izcīnīja 21 Latvijas meistarsacīkšu medaļu un sasniedza vēl vienu savdabīgu rekordu — 20 gados viņš nesaņēma nevienu tiesnešu piezīmi par soļošanas tehnikas pārkāpumu!

Arvīds Meņģis bijis uzticīgs Liepājai un sporta biedrībai „Daugava”. Pēc aiziešanas pensijā, viņš nopirka zemnieku māju Rudbāržu pagastā 70 km no Liepājas. 

 

Harijs Mellups dzimis 1927.gada 22.novembrī Rīgā. Latvijas hokejists, futbolists. 

Absolvējis Rīgas Valsts tehnikumu.

Treneris Elmārs Bauris.

H.Mellupa pirmais futbola klubs bija "Aldaris". Viņš spēlēja arī basketbolu, bija hokeja vārtsargs un bokseris. 18 gadu vecumā Mellups tika izvirzīts Latvijas izlasei. 1945.gadā viņš bija Rīgas čempions boksā. 1943.gadā „Universiātes sports” (US) krāsas aizstāvēja viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas hokejistiem - Harijs Mellups. Ar 1945.gadu H.Mellups turpināja karjeru tikai divos sporta veidos - hokejā un futbolā. 1945.gadā FK „Dinamo Rīga” sastāvā H.Mellups uzvarēja Latvijas futbola čempionāta.

No 1945.gada līdz 1949.gadam četras sezonas H.Mellups aizvadīja klubā Rīgas "Dinamo". 1946.gadā Rīgas "Dinamo" sastāvā viņš uzvarēja arī Latvijas hokeja čempionātā. No 1947.gada līdz pat 1950.gadam labākais vārtsargs katru gadu tika iekļauts līgas visu zvaigžņu maiņā. 1948.gadā, kad PSRS debitēja starptautiskajā hokejā un ar 6:3 uzvarēja Čehoslovākiju, H.Mellups stāvēja PSRS hokeja izlases vārtos. 1949.gadā viņš pievienojās Maskavas armijas  hokeja vienībai.

1950.gada 7.janvārī Harijs Mellups gāja bojā traģiskā lidmašīnas avārijā kopā ar Latvijas hokejistu Robertu Šūlmani un citiem Maskavas komandas spēlētājiem.

 

No kreisās - Zigfrīds Graudulis, Jānis Lūsis, Valentīns Mazzālītis un Māra Saulīte

 

Valentīns Mazzālītis dzimis 1930.gada 9.februārī Rucavā. Latvijas  šķēpmetēju treneris, docents.

Bērnība pagājusi laukos - tēva vadītajā Rucavas krejotavā. 1933.gadā ģimene pārcēlusies uz Talsu rajonu, kur tēvs vadījis Ķūļu, vēlāk Laucienas krejotavu. Piensaimnieka ražojumi nodrošināja pārtikušu un veselīgu uzturu. Māte mācējusi šūt un abi bērni bijuši sakopti mātes šūtajos tērpos. Iespējams, ka tas kalpojis par pamatu uzticēt Valentīnam ar puķu pušķi sveikt ciemā ieradušos Kārli Ulmani.

Sporta veidi ciema zēniem bijuši daudzveidīgi. Reiz ciema kalējs vienu dienu atnesis zēniem ”sķēpu” - koka nūju ar paša izkaltu dzelzs uzgali. Iespējams, ka tā „lielais liktenis” gatavoja Valentīnu šķēpmetēju trenera darbam.

Skolas gaitas sācis 1939.gadā uzreiz 2. klasē, jo lasīt mācējis jau 5 gadu vecumā. Pamatskolu beidzis 1944.gadā un gribējis turpināt mācības Rīgas politehnikumā, bet nenokārtojis krievu valodas iestājpārbaudījumu. Mācības turpinājis Rīgas Leona Paegles vidusskolā, tomēr atgriezies Kurzemē un 1950.gadā absolvējis Talsu vidusskolu. Bija nolēmis studēt arhitektūru, bet klases biedra pierunāts devies uz Fizkultūras institūtu. Treneris Aleksandrs Vītols, redzot, ka jaunietis tāllēkšanā uzrādījis rezultātu 6,5 m, uzaicinājis trenēties jaunizveidotajā grupā. Tomēr rezultāti nav auguši un viņš 2. kursā gribējis izvēlēties sporta spēles, tomēr palicis vieglatlētu grupā. Sporta spēles – īpaši futbols - bija arī vēlākā laikā V.Mazzālīša jau kā trenera arsenālā. Brīvā laikā viņš azartiski spēlēja tenisu.

Pēc institūta absolvēšanas V.Mazzālīti uzaicināja palikt strādāt institūta vieglatlētikas katedrā. 1957.gadā V.Mazzālīti nosūtīja uz kursiem Ļeņingradas institūtā, kur nodarbības vadījis PSRS izlases šķēpmetēju treneris Levans Suļijevs, kas tikko bija atgriezies no Melburnas olimpiskajām spēlēm (tajās Inese Jaunzeme kļuva par olimpisko čempioni šķēpa mešanā). L.Suļijeva ieteikumiem V.Mazzālītis sekojis visus 50 trenera darba gadus – treniņa nodarbībās iekļaut kontrolvingrinājumu izpildi uz rezultātu, uz sacensību ar sevi un pārējiem grupas dalībniekiem; nevis vienkārši „aizmest tālāk”, bet izpildīt metienu tehniski pareizāk; treniņa procesā panākt, lai treneris un audzēknis būtu noskaņoti uz "viena viļņa" tehnikas un treniņa metodikas izpratnē. 

V.Mazzālītim institūta vadība - par pārsteigumu jaunam pasniedzējam - uzticēja grupas audzināšanu. Tā 1957.gada 1.septembrī viņš sāka savu pedagoga karjeru un ir kopā ar šo grupu vēl šodien. Tā ir savdabīga kopēja uzticēšanās un draudzība. Grupā bija šķēpmetēji - Jānis Lankaronskis, kuram joprojām pieder Latvijas rekords granātas mešanā, jau pieredzējušais Juris Nāzers un jauniņais Jānis Lūsis. Atzīmējot 13. izlaiduma 13. grupas 50 gadadienu kopš institūta absolvēšanas, V.Mazzālītis grāmatā „Latvijas sporta sardzē” rakstīja, ka viņu pārņem gandarījuma sajūta, apbrīna, pateicības jūtas „lielajam liktenim”, kas visus saveda kopā. Visi institūta absolventi aizgāja strādāt sporta jomā. Lielais liktenis saveda V.Mazzālīti ar viņa izcilāko audzēkni Jāni Lūsi - visu triju kalumu Olimpisko spēļu medaļu ieguvēju, kā arī 4 - kārtēju Eiropas, 12 - kārtēju PSRS un Latvijas čempionu, 2- kārtēju pasaules rekordistu šķēpa mešanā.

Institūtā no jaunākā pasniedzēja V.Mazzālītis izauga par katedras vadītāju, docentu, institūta dekānu. Dibinājis „Šķēpmetēju klubu”. Laikā no 1963. līdz 1972.gadam V.Mazzālītis bija PSRS izlases vecākais treneris.

V.Mazzālītis vairakkārt saņēmis apbalvojumus. Viņam piešķirts PSRS Nopelniem bagātā trenera nosaukums, Latvijas Nopelniem bagātā trenera nosaukums, četri LPSR Augstākās padomes Goda raksti, PSRS ordenis „Goda zīme”. 2005.gadā saņēmis balvu „Par mūža ieguldījumu sportā”.

Precējies.  Sieva Rita. Ir divas meitas. Mūžībā aizgājis 2017.gada 5.aprīlī. Iznākusi grāmata "Lielais liktenis" par Valentīnu Mazzālīti. Rīga, LIF, 2018, 78 lpp. 

 

Edgars Masaļskis dzimis 1980.gada 31.martā Rīgā. Latvijas hokejists.

Absolvējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Treneris Māris Baldonieks.

Spēlējis dažādās hokeja klubu komandās, visilgāk „HK Rīga 2000” (1996.g.-1998.g.un 2003.g.- 2004.g.) un „Metalurgs Liepāja” (1998.g. - 2002.g.), kā arī Baltkrievijas, Krievijas, Vācijas un Slovākijas klubos. 2008.gada - 2009.gada KHL sezonas sākumā E.Masaļskis spēlēja Rīgas "Dinamo" un tika atzīts par Kontinentālās hokeja līgas attiecīgās nedēļas vērtīgāko vārtsargu. „Dinamo” spēlējis arī nākošajā sezonā.

2000.gadā debitējis Latvijas vlasts izlasē. E.Masaļskis Latvijas hokeja izlases sastāvā ir piedalījies 13 Pasaules čempionātos, četros Olimpisko spēļu turnīros, kā arī divos Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīros un divos Pasaules čempionātos junioriem. Viņš ir izlases visu laiku visvairāk spēļu aizvadījušais vārtsargs.

Lavijas Valsts izlases sastāvā Olimpiskajās spēlēs izcīnījis šādas vietas: 2002.gadā Soltleiksitijā - 9.vieta, 2006.gadā Turinā - 12. vieta, 2010.gadā Vankūverā – 12.vieta, 2014.gadā Sočos – 8.vieta. Rezultatīvākais vārtsargs Latvijas hokeja vēsturē - atdevis divas rezultatīvas piespēles.                                                                                                                       Ģimenes stāvoklis - precējies. Vaļasprieki - golfs, makšķerēšana