Jānis Hermanis

Jānis Hermanis dzimis 1970.gada 18.maijā Vietalvā. Slēpotājs. Treneris.

Absolvējis Pļaviņu vidusskolu un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Treneris - Arvīds Pīpkalējs.

Latvijas PSR čempions: 15 km (1990.g.); 10 km, 15 km, 30 km (1993.g.); 10 km klasiskajā un 10 km brīvajā stilā (1996.g.).

Pasaules čempionātos: 1997.g. - 77.vieta iedzīšanā (10+15 km), 80.vieta (30 km), 92.vieta (10 km); 1999.g. - 56.vieta (50 km), 82.vieta (10 km). Piedalījies trijās Olimpiskajās spēlēs. 1992.gadā Albervillā startējis četrās distancēs - 30 km ar kopēju startu -77.vieta, 10 km - 88.vieta (110 dalībnieki), 15 km - 78.vieta (102 dalībnieki), 50 km ar kopēju startu 66.vieta. 1994.gadā Lillehammerē 10 km - 85.vieta, 15 km - 72.vieta, 30 km ar kopēju startu 69.vieta, 50 km- 61.vieta. 1998.gadā Nagano 10 km - 65.vieta (97 dalībnieki), 15 km - 63.vieta, 30 km - izstājies. Piedalījies arī 2010.gada Vankūveras Olimpiskajās spēlēs - kā Lietuvas komandas slēpju sagatavotājs. 

Pēc sporta karjeras strādā iekšlietu struktūrā, kā arī par slēpošanas apmācības treneri.

Genādijs Hlistovs

Genādijs Hlistovs dzimis 1944.gada 17.jūnijā Rīgā. 

Treneris Imants Gailis.

1966.gadā "White City" stadionā Londonā nozīmīgu uzvaru savā karjerā guva skrējējs Genādijs Hlistovs. PSRS un Lielbritānijas izlašu mačā G.Hlistovs uzvarēja 10 000 m distancē ar rezultātu – 28:49,4. Līdz tam 10 000 m Lielbritānijā neviens tik ātri nebija skrējis. G.Hlistovs ir izcils Latvijas gargabalnieks, kurš savulaik sasniedza pasaules klases rezultātus. 1965.gadā viņš kā pirmais Latvijas skrējējs 5000 m veica ātrāk par 14 minūtēm. 1967.gadā G.Hlistova rezultāti 5000 m (13:39,2) un 10000 m (28:27,8) bija attiecīgi astotajā un otrajā vietā pasaules labāko sasniegumu sarakstos. 10000 m G.Hlistovs uzstādīja rekordu - 28:25,5 (1973.g.). G.Hlistova Latvijas rekords 2000 m pastāvēja 40 gadus, kad to 2014.gadā pārspēja Dmitrijs Jurkevičs. 

G.Hlistovs visai agri šķīrās no dzīves.

Uvis Helmanis

Uvis Helmanis dzimis 1972.gada 10.jūnijā Talsos. Latvijas basketbolists. Treneris.

Pirmais treneris Arkādijs Bajārs.

Basketbolista karjeru U.Helmanis sāka Rīgas "Bonus" komandā (1992.g.-1994.g.), līdz 1997.gadam Ādažu, vēlāk Talsu "Metropoles" sastāvā. 1998./1999.gada sezonā spēlēja "ASK/Brocēni/LMT" un izcīnīja LBL čempiona titulu. 2000./2001.gada sezonā spēlēja Polijas komandās. Nākamos gadus spēlējis Vācijā (2001.g.-2006.g.). Latvijā no 2006. līdz 2008.gadam pārstāvējis klubā „Ventspils”. Pirms 2007./2008.gada sezonas U.Helmanis pievienojās Rīgas ASK komandai. 2009.gadā spēlēja "Barons/LMT" un izcīnīja LBL sudraba medaļas, bet 2010.gadā, kad U.Helmanis bija arī komandas spēlējošais treneris, komanda kļuva par LBL čempioniem. U.Helmanis pārstāvējis Latviju sešos Eiropas čempionāta finālturnīros (1997.g., 2001.g., 2003.g., 2005.g., 2007.g., 2009.g.). Bijis Latvijas izlases komandas kapteinis. U.Helmanis valstsvienībā piedalījies 184 spēlēs, izlasē guvis 1585 punktus.

Pēc sporta karjeras darbojies par treneri – 2010./2011.g. sezonā kā kluba „Barons” galvenais treneris. Pēc 2011./2012.gada sezonas kļuva par Rīgas VEF galvenā trenera palīgu un piedalījies divu Latvijas čempionu titulu izcīnīšanā (2012.g., 2013.g.). Ir kluba "Liepāja/Triobet" galvenais treneris. Biedrība „Helmaņa sporta institūts” kopš 2010.gada organizē pasākumus bērniem. 

U.Helmanis ir precējies. Sieva - Dace, viņiem ir meita Marta. Vēl U.Helmanim ir divi dēli -Krišs un Kārlis.

Tamāra Hendele

Tamāra Hendele (Kārkliņa) dzimusi 1947.gada 2.aprīlī Rīgā. Latvijas basketboliste, trenere, skolotāja.

Absolvējusi Rīgas 6.vidusskolu. Studējusi Latvijas Valsts universitātē ekonomiku. Absolvējusi Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.

Pirmais treneris Andris Purkalns.

Skolas gados aizrāvusies ar vieglatlētiku (skriešana un pat lodes grūšana). Desmit gadu vecumā trenējusies sporta vingrošanā pie treneres A.Lilisones.  Pirmās iemaņas basketbolā parasti apguva 5-6 gadus veci bērni, bet T.Hendele iesākusi tikai 12 gadu vecumā. Daudzas no A.Purkalna  basketbola skolas nonāca TTT meistarkomandā - Ingrīda Bergvalde-Ose, Māra Bogdanoviča-Žvīgule, arī Zanda Grāve. Spēlētājas karjeru aizvadījusi Rīgas TTT (1964g.-1979.g. - ar pārtraukumu), laikā no 1969.gada līdz 1971.gadam bijusi TTT kapteine. TTT sastāvā viņa izcīnīja 11 uzvaras Eiropas čempionvienību kausa izcīņā, 13 uzvaras PSRS čempionātā. Vēl T.Hendele ir izcīnījusi trīs uzvaras PSRS Tautu spartakiādēs (1967.g., 1971.g., 1973.g.). Latvijas PSR izlasē aizvadījusi 69 spēles. PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare.

Pēc sporta karjeras sākusi strādāt par treneri un likusi lietā visu, ko devuši treneri - Andris Purkalns, Viktors Strupovičs, Jānis Ostrouhs, Raimonds Karnītis, studiju laikā docents Oļģerts Altbergs. Vēlāk sākusi strādāt par skolotāju un jau 16 gadi apritējuši Medicīnas koledžā par sporta pasniedzēju. T.Hendele turpina spēlēt komandas „Rīgas Satiksme” sastāvā Latvijas godājamo dāmu čempionātā. Viņa kopā ar ilggadējām kolēģēm pasaules senioru meistarsacīkstēs ieguvusi gan zelta, gan arī sudraba medaļas. Apbalvota ar Triju zvaigžņu ordeni (1998.g.).     Precējusies. Vīrs Andris Hendelis -  bijušais hokejists, dēli - Roberts un Oskars.

T.Hendele ar dēliem Oskaru un Robertu (1981.g.).

Hehtu ģimene

Helēna Bitnere-Hehta dzimusi 1935.gada 16.decembrī Rīgā. Latvijas basketboliste. 

Absolvējusi Rīgas 5. vidusskolu, un Rīgas Medicīnas institūtu (1963.g.). Skolas laikā piedalījusies gan basketbola, gan volejbola, gan vieglatlētikas sacensībās. Laikā no 1953.gada līdz 1958.gadam viņa pārstāvēja LVU un "Daugava" komandas, no 1959.gada līdz 1967.gadam Rīgas TTT, kuras sastāvā izcīnījusi sešus PSRS čempiona titulus (1960.g.-1964.g., 1966.g.). 1956.gadā kļuva par PSRS vicečempioni, savukārt 1958.gadā ieguva trešo vietu. TTT komandas sastāvā piecas reizes uzvarēja Eiropas čempionvienību kausa izcīņā (1960.g.-1962.g., 1964.g., 1966.g.). H.Bitnere-Hehta divas reizes bijusi Latvijas PSR čempione (1954g., 1955.g.). 

Latvijas PSR izlases sastāvā divas reizes uzvarējusi PSRS Tautu spartakiādē (1963.g., 1967.g.). PSRS izlases sastāvā izcīnījusi uzvaru Pasaules čempionātā (1959.g.), Eiropas čempionātā izlases sastāvā tika ieņemta 2.vieta (1958.g). uzvarējusi Eiropas čempionātā (1960.g.). Helēna Bitnere-Hehta Latvijas izlasē aizvadījusi 89 spēles. H. Bitnerei - Hehtai piešķirts PSRS Nopelniem bagātā sporta meistares nosaukums.  Apbalvota ar Triju zvaigžņu ordeni. Latvijas Basketbola savienības valde uzņēmusi viņu Goda zālē. Precējusies, vīrs Olģerts - ASK basketbolists. Bērni: meita Anita -TTT basketboliste dēls Ainārs - Dinamo hokejists.

 

Oļģerts Hehts dzimis 1931.gada 30.decembrī, Rīgā. 

Piecdesmito gadu sākumā Oļģerts Hehts bija garākais Latvijas basketbolists (195 cm) un līdz Jāņa Krūmiņa ienākšanai Rīgas ASK komandā spēlēja centra spēlētāja pozīcijā. 

O.Hehts par savas sportiskās karjeras augstāko punktu uzskata Rīgas ASK pirmo lielo uzvaru - 1955.gada rudenī kad Kauņā tika izcīnītās zelta medaļas PSRS  čempionātā. Pēc šī turnīra O.Hehts kopā ar Maigoni Valdmani, Jāni Krūmiņu un Valdi Muižnieku tika iekļauti Padomju Savienības izlases kandidātos. PSRS komandas sastāvā O.Hehts izcīnīja 1.vietu tolaik prestižajā Mairano kausa izcīņā Itālijā (1956.g.). ASK komandas sastāvā trīskārtējs Eiropas čempionu kausa ieguvējs (1958.g.-1960.g.), četrkārtējs Padomju Savienības čempions (1955.g.-1958.g.). ASK komandā Oļģerts Hehts spēlēja līdz 1960.gadam. Pēc sportista karjeras beigām ilgus gadus strādājis par Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Fiziskās audzināšanas katedras vadītāju. Uzņemts Latvijas Basketbola savienības Goda zālē.  Olģerts Hehts miris 2016.gada 16.septembrī

 

Ar bumbu Olģerts Hehts

Bruno Habārovs

Bruno Habārovs dzimis 1939. gada 30. aprīlī Rīgā. Latvijas paukotājs, treneris, sporta instruktors.

Absolvējis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu. 

Treneris viņa tēvs Sergejs Habārovs. Pārstāvējis sporta biedrību „Daugava”.

Divkārtējs PSRS čempions (1958.g., 1960.g.). PSRS junioru čempions (1958.g.). Pasaules junioru čempions (1959.g.). Izcīnījis uzvaru Pasaules čempionātā paukošanā ar špagu (1959.g.) un  otro vietu komandā. Izcīnīja zelta medaļu  komandu cīņā PSRS komandas sastāvā (1961.g.) un bronzas medaļu komandā (1962.g., 1965.g.) Ieguvis vairākas sudraba un bronzas godalgas Pasaules čempionātos. PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars. 

Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (1960.g.un 1964.g.). 1960. gadā Romas olimpiskajās spēlēs viņš izcīnīja divas bronzas (individuālās un komandu sacensības). Tokijas Olimpiskajās spēlēs  viņš neguva tik lielus panākumus, komandu sacensībās izcīnot dalītu 7. Vietu, bet  individuālajā turnīrā izstājās jau otrajā kārtā. PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars. Latvijas populārākais sportists 1959.gadā.

Bruno Habārovs miris 1994. gada 29. augustā Rīgā.

 

Apertura de cuenta bet365.es