Vasiļjevu dzimta

Vasiļjeva dzimta

Haralds Vasiļjevs dzimis 1952. gada 11. februārī Rīgā. Latvijas hokejists, treneris. 

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.

No 1968. līdz 1983. gadam spēlējis Rīgas "Dinamo". No 1985. līdz 1990. gadam bijis Rīgas "RASMS" ("Dinamo" fārmkluba) galvenais treneris. Latvijas hokeja izlases galvenais treneris - amatā atradies 2016.gadā  un no 1999. līdz 2001. gadam. 2000.gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā viņa trenētā Latvijas izlase kopvērtējumā izcīnīja augsto astoto vietu, gūstot uzvaru pār Krievijas izlasi (rezultāts 3:2). 2001. gadā Latvijas valstsvienība izcīnīja iespēju piedalīties savās otrajās 0limpiskajās spēlēs, kur tika iegūta 9. vieta. No 1990. līdz 1992. gadam bijis Vācijas Dortmundes, bet  vēlāk arī citu klubu hokeja kluba treneris. No 2016.gada  Latvijas čempionāta hokeja klubu «Zemgale/LLU» treneris.

Brālis - Edmunds. Dēli: Herberts - hokejists, Roberts - tenisists, dzimis 1978. gada 20. janvārī Rīgā. Latvijas Tenisa savienības sporta direktors. 2003. gadā absolvējis Vācijas sporta augstskolu (DSHS) Ķelnē. No 1991. līdz 2003. gadam spēlējis dažādos Vācijas jaunatnes un pieaugušo tenisa klubos

 

Edmunds Vasiļjevs dzimis 1954 gada 20.februārī Rīgā. Latvijas hokejists, treneris.

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.

Pirmais treneris bija Edgars Klāvs.

Savas karjeras laikā spēlēja Dinamo Rīga sastāvā PSRS čempionātā hokejā no 1973. līdz 1982. gadam. Rīgas „Dinamo” pirmais trijnieks:  Helmuts Balderis - Pjotrs Vorobjovs - Edmunds Vasiļjevs.  Kļuvis par Eiropas junioru čempionu 1972. gadā. Spēlēja PSRS jauniešu un otrajā izlasē. 1997.gadā nodibinājis Edmunda Vasiļjeva hokeja skolu (EVHS). Viņa izcilākais audzēknis ir  Latvijas izlases un Buffalo Sabres uzbrucējs Zemgus Girgensons. Skolā trenējušies  Roberts Jekimovs, Koba Jass, Miks Indrašis, Māris Bičevskis, Ronalds Ķēniņš.

Herberts Vasiļjevs dzimis 1976. gada 23. maijā Rīgā. Latvijas  hokejists. Kopā ar tēvu deviņdesmitajos gados viņš devās uz Vāciju, kur spēlēja vietējās jauniešu līgās, kamēr tēvs strādāja par treneri. Jau 18 gadu vecumā hokejists debitēja DEL, aizvadot pilnu sezonu Krēfeldes "Pinguine" rindās, tomēr pēc 1994./95. sezonas beigām devās spēlēt uz Ziemeļameriku. Spēlējis NHL klubos. H.Vasiļjevam bez Latvijas pilsonības ir arī Vācijas pilsonība. H.Vasiļjevs spēlē Vācijas hokeja līgas klubā Krēfeldes "Pinguine", kopš 2007. gada pildot arī tā komandas kapteiņa funkcijas. Izlases rindās H.Vasiļjevs piedalījies desmitos pasaules čempionātos, kā arī 2006., 2010. un 2014.gada olimpiskajās spēlēs. Rīgā notiekošajā 2006. gada pasaules čempionātā H.Vasiļjevs atzīmējās ar vienu vārtu guvumu. 2009. gada Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā, 2010. gada un 2014.gada pasaules čempionātā un H.Vasiļjevs pildīja izlases kapteiņa funkcijas. 2010. gada Pasaules čempionāta laikā Herberts aizvadīja arī 100. spēli izlases sastāvā. 

                   

Haralds Vasiļjevs    

Herberts Vasiļjevs

Roberts Gūtmanis (Vasiļjevs) 

Edmunds Vasiļjevs

 

Valdis Voins

Valdis Voins dzimis 1959. gada 21. maijā Rīgā.  Latvijas Basketbola savienības priekšsēdētājs. 

Absolvējis Rīgas 66. vidusskolu, Ļeņingradas ugunsdzēsības tehnisko skolu (1980.g.), Latvijas Policijas akadēmiju (1994.g.), maģistrantūru (2001.g.). Rīgas Stradiņa universitātes doktorants. Jurists.

Līdz 2011. gada janvārim bijis Valsts policijas priekšnieks. Atvaļināts policijas ģenerālis. Strādā par Rīgas Ostas policijas priekšnieku. Bijis Latvijas Policijas Sporta asociācijas prezidents, bijis Policijas basketbola kluba vadītājs, Iekšlietu ministrijas tenisa kluba valdes loceklis. 2011.gadā un atkārtoti 2016.gadā  ievēlēts par Latvijas Basketbola savienības priekšsēdētāju. V.Voins precējies, ir bērni.

Latvijas Basketbola savienība (LBS) dibināta 1923.gada 26.novembrī (laika gaitā vairākkārt mainīts nosaukums). LBS vadījuši - Fricis Ķergalvis (1923-1925), Roberts Plūme (1925-1935), Alfrēds Ivanovskis (1935-1936), Eduards Ceplītis (1936-1937), Eduards Lapiņš (1937-1940), Edgars Ošiņš (1940-1941, 1946-1949), Osvalds Porietis (1942-1943), Eduards Andersons (1943-1944), Jānis Augusts (1944-1945), Augusts Raubens (1945-1946), Arnolds Brambergs (1949-1950), Viesturs Baldzēns (1950-1951), Ādolfs Runcis (1951-1956), Miervaldis Ramāns (1956-1971), Artūrs Punenovs (1971-1989), Uldis Grāvītis (1989-1992), Indulis Ozols (1992-1997), Ojārs Kehris (1997-2011).

 

Aivars Visockis

Aivars Visockis dzimis 1957.gada 1.septembrī Rīgā. 

Mācījies Rīgas 28 vidusskolā. 

Treneri Valērijs Zolmanis un Fēliks Saikovskis.

Trenējies hokejā un boksā. Pievērsās smagumu cilāšanai, bet vēlāk izvēlējies kultūrismu. A.Visockis ir viss titulētākais kultūrists Latvijā. Nozīmīgākie viņa sasniegumi ir: Vice Mr.Universe 2010, Vice Pasaules čempions 2010, Mr. Universe 2009, Pasaules čempions 2009, 20 kārtējs Latvijas čempions kultūrismā, 2 kārtējs Baltijas čempions, 5 kārtējs Eiropas čempions, 4 kārtējs Pasaules Vice-čempions (Master class), 3 kārtējs Mr. Universe finālists, 3 kārtējs Super turnīra Mr. Master-Olimpia dalībnieks. 24 gadus aktīvi strādā par treneri un konsultants sporta un fitnesa klubā ,,Reaktors”. Piedalās veterānu sacensībās,

A.Visockis precējies - sieva Baiba. Viņiem ir meita un dēls.

Māris Verpakovskis

Māris Verpakovskis dzimis 1979.gada 15.oktobrī Liepājā. Latvijas futbolists. Treneris.

Jau 16 gadu vecumā debitēja futbola kluba „Liepājas Baltika” sastāvā. 2001.gadā pievienojies Rīgas klubam „Skonto”, kura sastāvā guvis 41 vārtu 77 spēlēs. 2004.gadā pievienojies Kijevas „Dinamo” - 2004.gadā kļuva par Ukrainas čempionu un kausa ieguvēju (2005.g. un 2006.g.). No 2007. līdz. 2011.gadam spēlējis: komandā Hajdukas "Split", "Celta de Vigo" Spānijā, Grieķijas "Ergotelis", Azerbaidžānas "Baku FC". Latvijas čempions (2001.g.-2003.g.), Latvijas kausa ieguvējs (2001.g.-2002.g.). Latvijas izlasē Māris Verpakovskis debitēja 1999.gadā, kopumā aizvadījis 104 starptautiskas, oficiālas spēles un guvis 29 vārtus. Palīdzēja Latvijas izlasei aizkļūt līdz 2004.gada Eiropas čempionāta finālturnīram Portugālē. Ir Baltijas kausa ieguvējs (2001.g., 2003.g., 2008.g., 2014.g.). Atgriezās Liepājā, sākumā bijis kā komandas spēlētājs, vēlāk kā treneris un Liepājas futbola kluba prezidents. 2013.gadā atzīts par Eiropas cilvēku Latvijā, par visu laiku labāko vārtu guvēju Latvijas izlasē – 29 vārti, par Latvijas gada futbolistu (2003.g., 2004.g,).                                                                                                 Precējies. Sieva - Alise Elksne. Meita Paula un dēls Marsels.

Jūlija Vansoviča

Jūlija Vansoviča dzimusi 1975.gadā 24.augustā Rīgā. Latvijas paukotāja. Trenere.

Absolvējusi Daugavpils Pedagoģisko institūtu (1996.g.). 

Treneris Aleksandrs Plaskins.

Astoņkārtēja Latvijas čempione (1995.g.-2002.g.). Starts pasaules čempionātos: 2001.g. - 34.vieta; 2002.g. - 23.vieta individuāli, 13.vieta komandā. Starts Eiropas čempionātos: 9.vieta Eiropas čempionātā (1995.g.), 33.vieta individuāli, 16.vieta Latvijas izlases sastāvā komandu sacensībās (2002.g), 45.vieta individuāli, 11.vieta komandu sacensībās (2003.g.). Vairakkārt izcīnījusi godalgotās vietas pasaules kausa sacensībā (2004.g.). 2000.gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs paukošanā ar špagu ieguvusi 16.vietu. Strādā par paukošanas treneri Daugavpils Bērnu un jauniešu sporta skolā.                                           Precējusies, divu bērnu māte.

Valentīna Varkēviča

Valentīna Varkēviča dzimusi 1934.gada 21.aprīlī Rīgā. Latvijas volejboliste. Trenere.

Absolvējusi Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta (LVFKI) trenera nodaļu (1962.g.).
Treneris Leopolds Kovals.
Latvijas čempione (1954.g., 1955.g.) komandas LVFKI sastāvā, kuru trenēja I.Misiņš. No 1955.gada līdz 1961.gadam V.Varkēviča piedalījusies Vissavienības sacensībās Latvijas Valsts Universitātes komandas sastāvā. Vēlāk trīs gadus izcīnījusi Latvijas čempiones titulu (1967.g. - 1969.g.).
PSRS izlases komandā bijusi no 1955.gadam līdz 1960.gadam. Divkārtēja pasaules čempione PSRS izlases komandas sastāvā - 1956.gadā un 1960.gadā. Kopā ar otru latviešu volejbolisti Skaidrīti Plismani - Eiropas čempione (1958.g.). Starptautiskās klases sporta meistare. Pārstāvot sporta komandu „Daugava” kļuva par PSRS čempionāta bronzas medaļas laureāti (1960.g.) un Latvijas PSR izlases sastāvā saņēma bronzas medaļu PSRS Tautu spartakiādē (1959.g.). Bijusi Latvijas izlases otrā trenere (1966.g.-1968.g.) - trenera L.Kovala palīdze.
Mirusi 2009.gada 22.februārī.

Rihards Veide

Rihards Veide dzimis 1991.gada 1.novembrī Valmierā. Latvijas BMX riteņbraucējs.

Absolvējis Valmieras 5.vidusskolu un ieguvis bakalaura grādu biznesa vadībā Vidzemes augstskolā (2014.gadā).

Treneri Raimonds Ciesnieks, Ivo Lakučs.  Ar BMX riteņbraukšanu nodarbojas no 1995.gada. R.Veide ir vairākkārtējas Latvijas čempions dažādās vecuma grupās. 2005.gadā B-15 grupā izcīna 3.vietu Eiropas čempionātā. Kopš 2007.gada ir Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā. 2008. gada Pasaules junioru čempionātā izcīnījis 9.vietu, pēc gada Eiropas junioru čempionāta kopvērtējumā - 14.vietu. 2010.gadā R.Veide ieņēmis 22.vietu Eiropas čempionāta finālā, savukārt 2011.gada Pasaules čempionātā - 33.vietu. 2011.gada Latvijas čempionātā finišējis 3.vietā. 2012.gada Eiropas čempionāta finālā ieņēmis 2.vietu aiz Edžus Treimaņa. 2012.gada Pasaules kausa posmā iekļūst 16 labāko sportistu skaitā. Kvalificējās startam 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs, kurās ierindojās 13.vietā. 2013. un 2015.gadā Latvijas čempions elites grupā. No 2015.gada pārstāv “TVE Freeagent” BMX komandu. Māca jaunākos sportistus, kā arī savu jaunāko brāli Linardu. Vaļasprieki - basketbols, golfs, ziemā kalnu slēpošana un hokejs.

Gundars Vētra

Gundars Vētra dzimis 1967.gada 22.maijā Ventspilī. Latvijas basketbolists, treneris.

Savu spēlētāja karjeru G.Vētra iesāka Sverdlovskas SKA komandā (1986.g.-1987.g.). Tad  spēlēja Rīgas VEF komandā (1988.g.-1992.g.). 1992.gadā G.Vētra izlēma spēlēt nevis Latvijas, bet gan NVS izlasē.  1992.-1993.gada sezonā viņš spēlēja Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Minesotas "Timberwolves" komandā, kļūstot par pirmo latvieti NBA. Pēc spēlēšanas NBA G.Vētra atgriezās Latvijā. Spēlējis „Ādaži Rīga”, „Brocēni Rīga”, Maskavas CSKA, kā arī dažādos ārvalstu klubos.

Trenera karjeru sāka “Barons/LU” komandā (2002.g.-2005.g.), pēc tam strādāja Krievijas superlīgas vienībā Permas “Ural Great” (2005.g.-2006.g.). Gadu vēlāk stājās pie “Barons/LMT” stūres, bet 2007.gadā saņēma Maskavas CSKA sieviešu kluba piedāvājumu, vēlāk bija Jekaterinburgas "UGMK" (sieviešu komanda)  Pēc tam parakstīja līgumu ar „BK Ventspils". 2015.gadā trenē Kurskas "Dinamo" sieviešu klubu.

Voldemārs Vītols

Voldemārs Vītols dzimis 1911.gadā 27.janvārī Rīgā. Latvijas sportists. 

Beidzis Strenču sešklasīgo pamatskolu (1925.g.) un iestājās V.Olava komercskolā Rīgā, vēlāk pārgāja uz vakara komercskolu, bet pa dienu strādāja.

Treneris Alberts Rumba. Sporta klubs – ASK. 1930.gadā iestājies karadienestā. Otrā pasaules kara laikā dienējis latviešu leģiona saimniecības daļā. 1945.gada rudenī arestēts un izsūtīts uz Sibīriju. Latvijā atgriezies 1957.gadā.

Visvairāk Latvijas meistara nosaukumus ieguvis vieglatlētikā - 1500 m (1933.g.-1935.g., 1937.g.), 5000 m (1934.g.,1935.g., 1937.g., 1938.g., 1942.g.), 10 000 m (1938.g., 1943.g.), 3000 m/šķ. - (1936.g., 1943.g.), 4x1500 m (1942.g.), zviedru stafetē (1933.g., 1934.g.). Trīskārtējs Latvijas meistars krosā (1934.g., 1938.g., 1940.g.). 18 reizes  uzrādījis Latvijas rekordus (no 1000 m līdz 10 000 m). Personiskie rekordi: 800 m - 1:59,3 (1937.g.); 1000 m - 2:33,4 un1500 m - 3:59,6 (1938.g.); 3000 m - 8:56,0 un 5000 m - 14:54,9 (1937.g.); 10 000 m - 31:52,7 (1938.g.), 3000 m/šķ - 9:18,8 (1936.g.). Distanču slēpošanā par Latvijas meistaru kļuvis 10 reizes. 18 reizes labojis Latvijas rekordu no 1500 m līdz 10000 m distancēs. Personiskie rekordi: 1500 m – 3:59,6, 10000 m – 31:52,7. Eiropas čempionātā 1934.gadā ieņēmis 10.vietu 5000 m distancē. 1936.g. piedalījies olimpiskajās spēlēs Berlīnē, kur izcīnījis 7.vietu 3000 m šķēršļu skrējienā. 

Dzīvodams Strenčos V.Vītols trenējis jaunos slēpotājus. 1978.gadā Strenču pilsētas ziemas sporta svētkos V.Vītols dāvājis slēpošanas sacensību uzvarētājam savu ceļojošo kausu.    Voldemārs Vītols miris 1980.gada 24.februārī.

Aldons Jānis Vrubļevskis

Aldons Jānis Vrubļevskis dzimis 1957. gada 2. jūnijā Zaļeniekos. Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents.

Absolvējis Smiltenes vidusskolu un Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti (1980.g.).

Kopš 14 gadu vecuma Aldons Vrubļevskis trenējies riteņbraukšanā. Pirmais treneris Jānis Siliņš. A.Vrubļevskis ir sporta meistarkandidāts riteņbraukšanā, bijis vairākkārtējs Latvijas jaunatnes un junioru čempions un Latvijas augstskolu čempions riteņbraukšanā šosejā un Rīgas čempions riteņbraukšanā trekā.

Laikā no 1980. līdz 1982. gadam bijis Latvijas Tiesu ekspertīžu un kriminoloģijas Zinātniskās pētniecības laboratorijas zinātniskais līdzstrādnieks, strādājis Latvijas PSR Augstākajā tiesā par priekšsēdētāja palīgu, 1980. gadu vidū bijis Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona tiesas tiesnesis, no 1987. līdz 1989. gadam — Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājs. 1994. gadā A. Vrubļevskis kļuva par zvērinātu advokātu. 

Laikā no 1995. līdz 1999. gadam viņš darbojās Eiropas Olimpisko komiteju asociācijas Juridiskajā komisijā, savukārt 1996. gadā viņš kļuva par Lozannā esošās Starptautiskās sporta arbitrāžas tiesas tiesnesi. Laika posmā no 1988. līdz 2004. gadam A. Vrubļevskis bija Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs. No 2001. līdz 2004. gadam bijis Latvijas Riteņbraukšanas federācijas viceprezidents. No 1989. līdz 2005. gadam bijis Latvijas BMX federācijas prezidents. 2004. gada 9. oktobrī viņš tika ievēlēts par LOK prezidentu un pārvēlēts šajā amatā 2008.gadā un 2012.gadā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2008.g.).                                                                                                                Precējies. Sieva Zaiga - juriste, dēli Uldis un Raitis.

 

Igors Vihrovs

Igors Vihrovs dzimis 1978.gada 6.jūnijā Rīgā. 

Izglītību ieguvis Rīgas 30. vidusskolā un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Ar vingrošanu sācis nodarboties septiņu gadu vecumā. I. Vihrovs ir piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs - 2000 un 2004gadā.  2000. gadā Sidnejā viņš izcīnīja zelta medaļu brīvajās kustībās, tādējādi kļuva par pirmo Latvijas - kā neatkarīgas valsts sportists - Olimpisko spēļu čempionu. 2004. gadā Atēnās startēja atbalsta lēcienā iegūstot 13. vietu, brīvajās kustībās 15. vietu, zirgā 33. vietu, vingrojumā uz stieņa 47. vietu, līdztekās 52. vietu, apļos 57. vietu un daudzcīņā 18. vietu.

Pārējie sasniegumi sportā: 3.vieta pasaules čempionātā brīvajās kustībās (2001.g.), 3.vieta Eiropas čempionātā brīvajās kustībās (2000.g.), 2.vieta pasaules kausa finālsacensībās brīvajās kustībās (2001.g.), 2.vieta Universiādē brīvajās kustībās (2001.g.). Piedalījies pasaules čempionātos: 1997.g. - 23.vieta daudzcīņā, 1999.g. - 34.vieta daudzcīņā, 2001.g. - 3.vieta brīvajās kustībās, 8.vieta atbalsta lēcienā, 2003.g. - 6.vieta brīvajās kustībās, 31.vieta daudzcīņā, 16.vieta komandu sacensībās Latvijas izlases sastāvā. Eiropas čempionātos ieguvis šādas panākumus: 2000.g. - 6.vieta daudzcīņā, 3.vieta brīvajās kustībās; 2002.g. - 11.vieta komandu sacensībās Latvijas izlases sastāvā.

Pēc sporta karjeras beigām kopā ar Jevgēņiju Saproņenko dibinājis Olimpiskā sporta centra vingrošanas klubu (2007.g.), kurā darbojas arī kā treneris. 2010.gadā atvērta kluba filiāle Daugavpilī. Organizē dažādas sacensības, arī „ Igora Vihrova kausa” izcīņas. Daudzkārtējs Latvijas čempions. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2002.g.).                                                                                          Precējies. Sieva Ina - bijusi vingrotāja. Divas meitas, vecākā - Elīna trenējās tēva vadībā un jau no 2011.gada piedalās sacensībās.

Vadims Vasiļevskis

Vadims Vasiļevskis dzimis 1982. gada 5. janvārī Rīgā.  Latvijas vieglatlēts.

Absolvējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

V.Vasiļevskis 2000. gada pasaules čempionātā junioriem  ar 68,14 m tālu metienu izcīnīja 8. vietu. 2001. gadā Eiropas junioru čempionātā izcīnīja 7.vietu. 2003. gada Eiropas U-23 čempionātā sportists ar 72,39 m tālu raidījumu ieņēma 7.vietu, bet Eiropas kausā izcīnīja 2.vietu (76,81 m). 2004. gada Eiropas kausā ziemā viņš svinēja uzvaru ar 82,44 m tālu metienu. 

Olimpiskās spēlēs 2004.gadā, kurās V. Vasiļevskis nesa Latvijas karogu spēļu atklāšanas ceremonijā, viņš izcīnīja sudraba medaļu. 2006. gadā viņam izdevās trīs sacensībās mest pāri 88 metru atzīmei - sacensībās Desavā (Vācija) V. Vasiļevskis šķēpu raidīja 88,12 m tālumā, kas bija jauns Latvijas rekords, "Rīga'2006" sacensībās Rīgā viņa rezultāts - 90,43 m., sacensībās Ventspilī viņa šķēps lidoja 88,53 m tālumā. 2006. gada Eiropas čempionātā ar 83,21 metrus tālu metienu ierindojās 4. vietā. Arī 2006. gada IAAF World Athletics Final sacensībās ieguva 4.vietu. 2007. gadā V. Vasiļevskis uzvarēja Universiādē Bangkokā. Ceturtais viņš palika 2007. gada pasaules čempionātā. 2007. gada sacensībās Tallinn'2007 viņš uzstādīja jaunu Latvijas rekordu - 90,73 m. 

V.Vasiļevskis nesa Latvijas karogu arī 2008. gada Pekinas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. Olimpiskajās spēlēs V. Vasiļevskis palika 9.vietā. 2008.gada IAAF World Athletics Final sacensībās V. Vasiļevskis ar 86,65 m tālu metienui guva uzvaru. 2009. gada pasaules čempionātā viņš ierindojās 4.vietā. Arī 2009. gada IAAF World Athletics Final sacensībās 4.vieta. Neveiksmīgas V.Vasiļevskim  bija turpmāko gadu sezonas. Londonas olimpiskajās spēlēs 2012.gadā viņš ierindojās 38.vietā. Pēc 2012. gada sezonas paziņoja, ka beigs sportista karjeru. 2013. gada Pasaules čempionātā Maskavā (Krievija) ierindojās 15. vietā. "Rīgas kausu" sacensībās V.Vasiļevskis, ar 82,79 metriem izcīnīja 2.vietu. V.Vasiļevskis ir pārtraucis trenēties pie V.Eidukas un uzsācis sadarbību ar Krievijas šķēpmetēju Sergeju Makarovu.  Par sasniegumiem sportā V.Vasiļevskis saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.                                                                      V. Vasiļevskis bija  precējies. Sieva Arita, meita Raila.

Maigonis Valdmanis

Maigonis Valdmanis dzimis 9.septembrī Rīgā. Latvijas basketbolists, treneris.

Absolvējis Rīgas Valsts tehnikumu un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.

Piecu bērnu ģimenē dzimušais Maigonis basketbolu sāka spēlēt 12 gadu vecumā, bet jau pēc četriem gadiem Dinamo sastāvā trenera Augusta Raubena vadībā izcīnīja otro vietu PSRS kausa izcīņā. Dinamo spēlējis no 1949. līdz 1952.gadam, bet no 1953. līdz 1963.gadam Rīgas ASK trenera Aleksandra Gomeļska vadībā.

Viņa prasmes būt par saspēles vadītāju novērtēja PSRS izlases veidotāji un 1951.gada rudenī M.Valdmani iekļāva olimpiskās komandas kandidātos un pēc pusgadu gatavošanas arī sastāvā, kas devās uz olimpiskām spēlēm Helsinkos. Olimpiskajā spēlēs 1952.gadā ieguta 2.vieta PSRS izlases sastāvā, tomēr sudraba medaļu nesaņēma, jo viņu neiekļāva finālspēles sastāvā. 1956.gadā Olimpiskajās spēlēs Melburnā iegūta 2.vieta (8 spēles, 55 punkti). 1960.gadā Romas olimpiskajās spēlēs bija PSRS izlases komandas kapteinis un ieguva sudraba medaļu (8 spēles, 60 punkti) M.Valdmanis ir trīskārtējs Eiropas čempions (1957.g., 1959.g., 1961.g.). 1959.gada pasaules čempionātā Čīlē, kur PSRS izlase apspēlēja visus favorītus vietējie līdzjutēji M.Valdmanim piešķīruši titulu „Misters Basketbols”. Diemžēl komanda un M.Valdmanis palika bez pasaules čempiona titula, jo PSRS politiskās vadības rīkojuma dēļ basketbolisti neizgāja laukumā mačā ar Taivanas izlasi un tika diskvalificēti. M.Valdmanis ir trīskārtējs Eiropas kausa ieguvējs ASK komandas sastāvā (1958.g., 1959.g., 1960.g.). PSRS tautu spartakiādē Latvijas PSR izlases komandas sastāvā 1956.gadā izcīnīta 1 .vieta, 1959.gadā - 3.vieta, 1963.gadā - 3.vieta. Četrkārtējs PSRS čempions (1955.g.-1958.g.), PSRS vicečempions (1962.g.), 3.vietas ieguvējs (1961.g.).

Latvijas PSR izlasē aizvadījis 79 spēles. Divkārtējs Latvijas PSR čempions (1951., 1953.). Spēlētāja karjeru viņš beidza 29 gadu vecumā un turpināja trenera darbu. No 1964. līdz 1969.gadam bija Rīgas ASK basketbola komandas treneris un galvenais treneris, no 1970. līdz 1974.gadam strādājis par treneri VEF sporta skolā, no 1974. līdz 1991.gadam VEF basketbola komandas treneris un galvenais treneris (ar pārtraukumu no 1988. līdz 1990.gadam). M.Valdmaņa vadībā VEF PSRS čempionātā izcīnīja 3.vietu (1991.g.). Vadījis Latvijas PSR izlasi trijos PSRS tautu spartakiādes turnīros (1971 .g. - 9.vieta, 1983.g. - 3.vieta, 1986.g. - 3.vieta). 1992.gadā bijis Latvijas izlases treneris XXV olimpiādes spēļu kvalifikācijas turnīrā. 1998.gadā bija Gulbenes "Buku" galvenais treneris un viņa vadībā "Buki" izcīnīja bronzas medaļas 1999.gada Latvijas čempionātā.

M.Valdmanis saņēmis daudzu apbalvojumus. Viņam piešķirts PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara, PSRS Nopelniem bagātā trenera, Latvijas PSR Nopelniem bagātā trenera nosaukums. Apbalvots ar PSRS Darba sarkanā karoga ordeni, ordeni "Goda zīme". Viņam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Gada aptaujā novērtēts kā Latvijas populārākais sportists (1955.g. , 1958.g.).                                                                                                                                          Maigonis      Valdmanis nomira 1999.gada 30.oktobrī.

Ar bumbu M.Valdmanis

 

Romāns Vainšteins

Romāns Vainšteins dzimis 1973. gada 3. martā Talsos, vēlāk ģimene pārcēlās uz Kuldīgu. Latvijas riteņbraucējs.

Absolvējis Murjāņu sporta ģimnāziju. Treneri: Jānis Baukšis, Igo Japiņš, Jānis Sniedze.

Ar riteņbraukšanu sācis nodarboties 14.gadu vecumā. Pasaules čempionātā 1998. gadā Kolumbijā ieguvis 11.vietu. UCI profesionāļu rangā 2000. gadā 5.vietā. 2000.gadā kuldīdznieks Romāns Vainšteins Ziemeļfrancijas pilsētā Pluī kļuva par pasaules čempionu 268,9 km grupas brauciena elites klasē. R.Vainšteins atkārtoja novadnieces Emīlijas Sonkas 1964. gada panākumu, kas arī tika gūts Francijā. Latvijai riteņbraukšanā šosejā tagad ir divi pasaules čempioni, kā arī divkārtējā vicečempione Baiba Morzika-Caune, vicečempions Kaspars Ozers un Barselonas olimpiskajās spēlēs bronzas medaļas ieguvējs Dainis Ozols. R.Vainšteins  trīs reizes (2000.g., 2001.g. un 2003. gadā) piedalījies Tour de France daudzdienu velobraucienā. Izcīnījis uzvaras tādos velobraucienos kā Grand Prix Larciano, Parīze-Brisele, Cecchi Gori, kā arī uzvaru 1999. gada Giro d'Italia 6. posmā un uzvaras vairākos Tirreno Adriatico posmos, bijis trešais Flandrijas tūrē un velobraucienā Parīze-Rubē. 2001. gada UCI Pasaules kausa kopvērtējumā bija 3. vietā. Piedalījās olimpiskās spēlēs: 1996.gadā Atlantā šosejas riteņbraukšana individuālajā braucienā ierindojies 106.vietā, 2000.gadā Sidnejā grupas braucienā ieguvis 32.vietu, 2004.gadā Atēnās grupas braucienā bijis 42.vietā.                                                                                                                            2004. gadā R. Vainšteins beidza savu profesionāla riteņbraucēja karjeru un nodarbojas ar uzņēmējdarbību Kuldīgā un Itālijā.

Vītoliņu dinastija

Harijs Vītoliņš dzimis 1915.gada 17.oktobrī Rīgā. Latvijas hokejists un treneris.

Sporta karjeru sācis 1931.gadā ASK komandas sastāvā. Divas reizes izcīnījis uzvaru Latvijas čempionātā. Laikā no 1946.gada līdz 1956.gadam spēlēja Rīgas "Dinamo" sastāvā. No 1956.gada līdz 1975.gadam bijis arī komandas treneris. Darbojies kā tiesnesis, tiesājis PSRS čempionāta spēles. Bijis Latvijas čempions futbolā. Laikā no 1938.gada līdz 1946.gadam pārstāvēja Latvijas, pēc tam Latvijas PSR hokeja izlasi. Divas reizes piedalījies Pasaules čempionātā. 1946.gada decembrī sākās pirmais PSRS čempionāts, tam bija pieteikta arī Rīgas "Dinamo" komanda. Pirms čempionāta Harijs Vītoliņš, Edgars Klāvs (viņš pārtulkoja krievu valodā kanādiešu hokeja noteikumus) un Aleksandrs Rehtšprehers devās uz Maskavu mācīt spēlēt kanādiešu hokeju. Viņi mācīja ripas pārvaldīšanu, visādas hokeja nianses. Toreiz radās jēdzienes „bullītis” - hokeja soda metiens - kas veidojies no latviešu vārda bullītis, jo krievu hokejistiem tas esot atgādinājis uzbrūkošu spēlētāju, kas izpildīja soda metienu. Nosaukumu „buļīt” hokeja terminoloģijā krievu valodā lieto vēl šobrīd. Arī viņa dēls un mazdēls  nosaukti vārdā – Harijs un turpinājuši Vītoliņu hokeja dinstiju.                                                                                                                                                                  Miris 1984.gada 29.jūlijā Rīgā. 

Dēls Harijs Vītoliņš dzimis 1941.gada 5.jūlijā Rīgā. Latvijas hokejists un treneris.

Spēlētāja karjeras laikā pārstāvējis "Daugavas stadiona komanda", RVR, RER un citas komandās. Desmit reizes kļuva par Latvijas PSR čempionu. Vēlāk darbojies kā treneris. Vadījis Latvijas jaunatnes izlasi (1980.g.-1986.g.). No 1986.gada līdz 1995.gadam bijis Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs.                         Miris 1997.gada 16.augustā Rīgā. 

Mazdēls Harijs Vītoliņš dzimis 1968.gada 30.aprīlī Rīgā. Latvijas hokejists, treneris.

Pirmais treneris Gunārs Krastiņš.

Spēlētāja karjeru Vītoliņš uzsāka 1986.gadā Rīgas "Dinamo" sastāvā un spēlēja līdz pat 1991.gadam. Rīgas "Dinamo" sastāvā viņš 1988.gadā PSRS čempionātā izcīnīja sudraba medaļu. PSRS čempionātos piedalījies 178 spēlēs, Latvijas izlasē aizvadījis 110 spēles. Sākot ar 1993.gadu Latvijas izlases komandas sastāvā piedalījies astoņos pasaules čempionātos, pedējo reizi 2002.gadā.

Spelējis Rīgas "Stars" vienībā, Šveicē pievienojiess EHC Chur vienībai. Ziemeļamerikā H.Vītoliņš spēlēja Otavas "Senators" fārmklubā, Ņūheivenas "Senators", vēlāk Vinipegas "Jets", kuras sastāvā 1993.gadā debitējis NHL. H.Vītoliņš atgriezās Šveicē un spēlēja dažādos sklubos, vēlāk spēlēja Zveidrijas klubos. H.Vītoliņš spēlējis arī PSRS izlasē - tās sastāvā viņš 1988.gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnījis sudraba medaļu. Latvijas hokeja izlases sastāvā piedalījies 8 Pasaules čempionātos, kā arī 2002.gada Olimpiskajās spēlēs (komandai 9.vieta). Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Vītoliņam bija uzticēts nest Latvijas karogu. 1996.gada Pasaules čempionātā B grupā viņš tika iekļauts turnīra zvaigžņu komandā. 

Kā trenera Oļega Znaroka palīgs H.Vītoliņš vairākus gadus strādāja ar Latvijas izlasi, pēc tam pārgāja uz KHL, kur trenēja Balašihas "HK MVD" un Maskavas "Dinamo". 2012.gadā un 2013.gadā Maskavas "Dinamo" komanda izcīnīja Gagarina kausu. 2014.gadā, H.Vītoliņš kļuva par Maskavas "Dinamo" galveno treneri un O.Znaroka asistentu Krievijas izlasē, kura 2014.gadā kļuva par Pasaules čempionāta uzvarētāju, 2015.gadā izcīnija sudraba medaļas. H.Vītoliņš apbalvots ar Krievijas Draudzības ordeni.

 

Raimonds Vilde

Raimonds Vilde dzimis 1962. gada 19. augustā Rīgā. Latvijas volejbolists, treneris.

Volejbola spēles pamatus apguvis Murjāņu Sporta internāta skolā trenera Gunāra Freidenfelda vadībā.

Slaidā auguma, spēcīgā gremdes sitiena un prasmīgā bloka dēļ viņu uzaicināja PSRS junioru izlasē. Daudz guvis no treneriem Jāņa Labucka, Valda Larionova. Komandas „Radiotehniķis” un PSRS izlases treneris G. Paršins R. Vildi raksturojis kā īstu cīnītāju. Karjeras laikā spēlējis Latvijas, Grieķijas, Itālijas un Igaunijas klubu sastāvos. Latvijā, Grieķijā un Igaunijā arī izcīnījis attiecīgās valsts čempiona titulu. PSRS izlases sastāvā ieguvis sudraba medaļu 1988. gada Seulas olimpisko spēļu turnīrā. Pēc olimpiādes turnīra R. Vildi iekļāva simboliskajā pasaules izlasē. 1985. gadā izcīnījis sudrabu Pasaules kausa sacensībās un kļuvis par Eiropas čempionu. 1986. gadā ieguva otro vietu pasaules čempionātā. 13 spēles aizvadījis Latvijas izlasē, tās sastāvā izcīnījis dalītu 9.–12. vietu 1995. gada Eiropas čempionātā. Spēlējis Latvijas komandās „Radiotehniķis” (1980.–1991.g.), „Vildoga-Ventspils nafta” (1995.–1998.g.), VSK „Rīga” (1999.g.), Pirejas „Olympiakos”(Grieķija; 1991.–1993.g.), Falkonāras„SiraCucine” (Itālija; 1999.g.) un „ESS/Parnu” (Igaunija; 2000.g.).

Pēc sportista karjeras beigām kļuvis par treneri. Trenējis Grieķijas un Latvijas klubus. Uz kādu laiku aizgājis projām no sporta, bijis darba vadītājs celtniecības uzņēmumā. 2005. gadā R. Vilde tomēr atgriezās volejbolā. Bija Latvijas volejbola čempionvienības „Lāse-R” treneris un Latvijas vīriešu volejbola izlases galvenais treneris. Bijis Rīgas Domes deputāts. PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars. Par nopelniem volejbola attīstībā Latvijā un ieguldījumu jauno sportistu sasniegumu veicināšanā R. Vildem piešķirts V šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. 1986. gadā R. Vilde ticis atzīts par gada populārāko Latvijas sportistu.                                          Precējies, sieva Irina, dēls Ričmonds spēlē basketbolu, meita Evija – volejbolu.

 

Latvijas Sporta veterānu (senjoru) savienība

Sporta veterānu kustība atsākās 60-tajos gados laukos ar sporta dzīves virzītāju Andra Zankovska, Alfrēda Lejas u.c. sporta aktīvistu centieniem. 1964.gadā sporta biedrība "Vārpā" sāka rīkot Veselības spartakiādes. 1976.gadā Veselības spartakiādi pārdēvēja par Veterānu spartakiādi. 1982.gada 17.decembrī Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā sanāca konference, lai apvienotu lauku un pilsētu sporta vetrānus un ievēlētu sporta veterānu padomi. 1994. gada 21. septembrī 4. veterānu konferencē padomi pārdēvēja par Latvijas sporta veterānu savienību (LSVS). Par Latvijas sporta veterānu – senioru savienības vadītājiem ir bijuši: Pēteris Strods (1982.-1987), Jevgēņijs Brands (1987. -1994.), Kārlis Greiškalns (1994.- 1996.), Daumants Znatnajs (no 1996.).

 

Andris Zankovskis, Olga Utkina un Alfrēds Leja.

 

Pēteris Strods dzimis Tomskā 1918.gada 1.jūlijā, kur vecāki bija bēgļu gaitās. Rīgā atgriezās 1920.gadā. 1944.gadā P.Strodu iecēla par Latvijas PSR Tautas Komisāru padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētaja vietnieku.  1948.g. PSRS meistarsacīkstēs P.Strods izcīnīja 3. vietu ātrslidošanas daudzcīņā un drīz vien beidza aktīvā sporta gaitas, pārejot trenera darbā. Sagatavojis vairāk kā 10 PSRS sporta meistarus riteņbraukšanā.  1961.gadā P.Strodam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā trenera un 1966.gadā PSRS Nopelniem bagātā trenera goda nosaukumus. Pēteris Strods miris 1975.gada 13.jūlijā Rīgā.

 

 Jevgeņijs Brands dzimis Maskavā 1922.gada 26.jūlijā, Pēc Kijevas karaskolas beigšanas nokļuva Otrā pasaules kara cīņās.

1946.gadā sāka strādāt Jelgavas pedagoģiskajā skolā, tad par Jelgavas Fiziskās kultūras un sporta komitejas vadītāju. No 1960.gada J.Brands strādāja par fiziskās audzināšanas skolotāju Saulaines lauksaimniecības tehnikumā un vēlāk kļuva par tehnikuma direktoru. 1963.gadā J.Brands sāka strādāt Murjāņu sporta internātskolā, tad viņu ievēlēja par sporta biedrības “Daugava” Rīgas pilsētas padomes priekšsēdētāju, bet vēlāk iecēla par Rīgas sporta pils direktoru.  1961.gadā J.Brands bija starp pirmajiem kam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā trenera nosaukumu. Jevgeņijs Brands miris 1994.gada 11.martā, Rīgā. 

 

 Kārlis Greiškalns dzimis 1942.gada 20.decembrī Viesītē.  Absolvējis Viesītes vidusskolu (1961.g.) un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1968.g.). Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā ieguvis socioloģijas maģistra grādu (2002.g.). 

 Strādājis par sporta biedrības “Vārpa” Valmieras rajona padomes vadītāju, Valmieras Viestura vidusskolas direktoru, Valmieras rajona pārvaldes institūcijās. 1998.gadā bija valsts prezidenta padomnieks sporta lietās. 1998.gadā ievēlēts 7. Saeimā. Bijis Latvijas Nacionālās sporta padomes loceklis, LOK izpildu komitejas loceklis, Volejbola federācijas prezidents. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrs (2000.g.-2002.g.). No 1960.-1964.gadam spēlēja volejbola komandā “Radiotehniķis”. 1993.gadā kļuva par pasaules senioru čempionu volejbolā 50+ grupā. Ar K.Greiškalna iniciatīvu 1993.gadā Valmierā notika Trīszvaigžņu spēles, kurās startēja latvieši no visas pasaules. Pirms sacensībām Valmierā atjaunoja Jāņa Daliņa vārdā nosaukto stadionu.  1989.gadā K.Greiškalnam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā fiziskās kultūras darbinieka goda nosaukumu. 1997.gadā apbalvoja ar Triju zvaigžņu ordeni. 

 

 Daumants Znatnajs dzimis Jelgavā 1938.gada 13.februārī. Absolvējis Aizupes meža tehnikumu un Latvijas Valsts Fizikās kultūras institūtu (1961.g). Pēc LVFKI beigšanas sāka strādāt Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejā par galveno treneri, iecēlts par sporta federāciju daļas vadītāju. 1969.gadā pārcēla darbā uz Latvijas Kompartijas CK par veselības aizsardzības un sociālā sektora vadītāju, bet tiešie pienākumi bija sporta darba koordinācija. 1980.gadā D.Znatnaju iecēla par Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju. 1986.gadā to pārveidoja par Valsts Fiziskās kultūras un sporta komiteju un D.Znatnaju apstiprināja par tās priekšsēdētāju.  1988.gadā viņam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā fiziskās kultūras darbinieka nosaukumu, 1991.gadā  PSRS Ministru Padomes prēmija par Siguldas kamaniņu un bobsleja trases celtniecību. Apbalvots ar  barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Astoņpadsmit gados kopš D.Znatnajs vada LSVS, dalībnieku skaits sporta spēlēs izaudzis piecas reizes, organizācija kļuvusi par nozīmīgu spēku valsts sporta dzīvē. Sākot ar 1997.gadu LSVS rīko veterānu salidojumu, kurā rezumē aizvadītā gada rezultātus, godina sacensību uzvarētājus un aktīvistus. Veterānu kustība dibinās uz entuziasmu, kas robežojas ar fanātismu un neprasa - kas man par to būs? Katru gadu kādā no Latvijas pilsētām notiek gadskārtējās sporta spēles - 2015.gadā tās notika jau 52.reizi. Pasaules meistaru (senjoru) spēļu dalībnieki pirmo reizi pulcējās Toronto 1986.gadā. Pēdējās spēles Turinā 2013.gadā pulcēja 19 tūkstošus sportotgribētāju. Latvijas delegācijā bija 300 veterānu vecumā no 30 gadiem sievietēm un piecus gadus vecākajiem vīriem līdz grupai 80+. Latvijas atlēti Turinā spēlēs ieguva 250 medaļas, no tām 124 zelta, t.sk. - 36 basketbolā, 39 airēšanā, 255 vuieglatlētikā, 9 peldēšanā, 4 galda tenisā.

 

Tatjana Veinberga

Tatjana Veinberga dzimusi 1943. gada 4. septembr Rīgā. Latvijas volejboliste.

Absolvējusi 49. vidusskolu (1961.g.), studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātē. Treneri – Leopolds Kovals, Ēriks Saulītis, Arvīds Petersons.

Sākumā nodarbojusies ar airēšanu, kādu brīdi airējusi kopā ar Dainu Mellenbergu (Šveici) – vēlāko četrkārtējo Eiropas čempioni. Volejbolu spēlējusi komandās „Daugava”/LVU, „Elektrons” un „Straume”. No 1967. līdz 1969. gadam bijusi PSRS izlasē, kur viņu uzaicinājis treneris Givi Ahvelediani. Piedalījusies 1968. gada olimpiskajās spēlēs Mehiko, kur PSRS izlases sastāvā izcīnījusi zelta medaļu. T. Veinberga ir pirmā un pašlaik vienīgā Latvijas sportiste, kas kļuvusi par olimpisko čempioni volejbolā.

Pēc sporta karjeras beigām strādājusi veikalā par pārdevēju un vēlāk 16 gadus – Elektronikas institūtā. Bijusi precējusies, ģimenē divi dēli. Mirusi 2008. gada 3. aprīlī.

 

Valdis Valters

Valdis Valters dzimis 1957.gada 4.augustā Rīgā. Latvijas basketbolists un treneris. 

Valdis par basketbolistu kļuva, atsaucoties Maigoņa Valdmaņa uzaicinājumam trenēties sporta skolā. No 1974.gada līdz 1990.gadam spēlējis Rīgas VEF (pārstāvējis arī RPI un Jelgavas SCO), no 1992.gada līdz 1993.gadam BK Brocēni, 1994.gadā SWH/Dumle, 1995.gadā Rīgas Laiks, 1996.gadā un 1998.gadā ASK Brocēni-LMT. Deviņkārtējs Latvijas čempions (1974.g., 1979.g., 1982.g., 1984.-1986.g., 1992.g., 1993.g., 1996.g.).

Laikā no 1979.gada līdz 1988. gadam spēlēja PSRS izlasē un tās sastāvā izcīnīja pasaules čempionātā zelta (1982.g.) un sudraba (1986.g.) medaļas. Ar panākumiem piedalījies Eiropas čempionātos, kur tika izcīnītas zelta medaļas (1981.g. un 1985.g.), sudraba (1987.g.) un bronzas (1983.g.) medaļas. 1981.gada čempionātā V.Valters tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju un tika iekļauts simboliskajā izlasē. 1984.gadā PSRS izlase ar Valdi Valteru un lietuviešu izcilo spēlētāju Arvīdu Saboni priekšgalā lieliski aizvadīja kvalifikācijas turnīru, taču startu Losandželosā liedza PSRS politiķu izsludinātais boikots. Latvijas PSR izlasē aizvadījis 30 spēles, kuras sastāvā 1983.gadā izcīnījis trešo vietu PSRS Tautu spartakiādē (1979.g. - 6. vieta). Pārstāvējis arī 9 spēlēs Latvijas izlasi, piedalījies 1992.gada Vasaras Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā. 

Pēc sportista karjers 1988.gadā sācis strādāt par treneri „Valtera basketbola skolā”. 90.gados bija spēlējošais treneris. 1996.gadā kļuva par ASK/Brocēni galveno treneri, viņa vadībā klubs trīs reizes uzvarēja LBL čempionātā. Klubu vadīja līdz 2000.gadam, pēc tam kļuva par Rīgas "Skonto" galveno treneri (klubu vadīja līdz 2003.gadam). No 2007.gada līdz 2010.gadam bija Rīgas VEF galvenais treneris. 2007.gadā bija arī viens no VEF sporta skolas dibinātājiem. Pēc VEF trenera karjeras beigām kļuva par kluba viceprezidentu, tomēr 2011.gada februārī šo amatu atstāja. Laikā no 1997.gada līdz 1998.gadam bijis arī Latvijas basketbola izlases galvenais treneris (izlasi vadījis 7 spēlēs). 1997./1998.gadā valstsvienības galvenais treneris, 1998.gadā un 1999.gadā Latvijas junioru izlases galvenais treneris - 4.vieta Eiropas U18 čempionātā, 9.vieta pasaules U19 čempionātā. V.Valters vienmēr aktīvs sabiedriskajos pasākumos, bijis viens no Latvijas Basketbola līgas izveides iniciatoriem, Latvijas Jaunatnes basketbola līgas iniciators un dibinātājs, Latvijas Basketbola savienības viceprezidents. Bijis arī Rīgas domes deputāts. PSRS Nopelniem bagātā sporta meistars. Valdis Valters 2015.gadā tika izvirzīts FIBA Slavas zāles pretendentu sarakstā.  Atzīts par populārāko sportistu Latvijā (1982.g., 1985.g.). Valdis Valters 2107.gadā Ženēvā tika oficiāli uzņemts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Slavas zālē.                                                                                          No pirmās laulības viņam ir divi dēli Kristaps un Sandis, kas ir profesionāli basketbolisti. Otrajā laulībā ar sievu Agnesi ir meita Anna. 

 

Guntis Valneris

Guntis Valneris dzimis 1967.gada 6.septembrī Rīgā. Latvijas dambretists.

Absolvējis N.Draudziņas ģimnāziju, studējis Latvijas Valsts universitātes moderno valodu fakultātē.

Treneri - Viktors Adamovičs, simtlauciņu dambretē Emanuels Mērins. Sasniedzot augstākus rezultātus G.Valneris gatavojis sevi pats, izmantojot jaunākās datorizācijas tehnoloģijas.

Dambreti iemācījies spēlēt četru gadu vecumā. Sacensībās piedalās no 1976.gada. Pirmais lielākais panākums 1976.gadā Jūrmalas turnīrā, kur gūta uzvara un tiesības iekļūt Armijas virsnieku nama (AVN) treniņa grupā. Pēc gada izpildījis 2.sporta klasi, 1978.gadā meistarkandidāta normu, bet 1980.gadā ieguva sporta meistara nosaukumu. Lielmeistars. 13 gadu vecumā uzvarēja Latvijas čempionātā pieaugušajiem un PSRS jauniešu (U18) čempionātā.

Ar 1982.gadu sācis trenēties simtlauciņu dambretē. Trīs gadus (1984.g., 1985.g., 1986.g.) uzvarēja pasaules junioru čempionātos. Klasiskajā dambretē pasaules čempionātā Hāgā 1994.gadā izcīnīts zelts, trīs reizes sudrabs (1990.g.,2001.g.,2005.g.) un vienreiz bronza (2003.g.). Ātrspēlē 1999.gadā un 2007.gadā zelta godalga, 2000.gadā sudraba. Pasaules komandu čempionātā PSRS komandas sastāvā 1989.gadā sudraba medaļa, Latvijas komandas sastāvā iegūtas bronzas medaļas (1992.g. un 2005.g.) un Senegā sudraba godalga (2006.g.). G.Valneris ir divkārtējs Eiropas čempions (1992.g., 2008.g), iegūtas arī otrās un trešās vietas. I pasaules intelektuālajās sporta spēlēs Pekinā (2008.g.) izcīnīja bronzas medaļu.  Ar pasaules čempionu Latvijas izcilo dambretistu Andri Andreiko nav nācies spēlēt, toties spēkojies lidzvērtīgi ar daudzkārtējo pasaules čempionu Iseru Kupermanu. G.Valneris uzskata, ka ar Latvijas pašmāju turnīriem esot nepietiekoši sportiskai formai un tādēļ spēlē Nīderlandes kluba komandā un kļuvis par Nīderlandes čempionu.                                                                                               Guntis Valneris precējies - sieva Antra arī ir dambretiste.

 

Apertura de cuenta bet365.es