Aldis Intlers dzimis 1965.gada 24.aprīlī Liepājā. Latvijas bobslejists. 

Absolvējis Murjāņu sporta internātskolu (1983.g.).

Treneri: Rihards Kotāns, Jānis Skrastiņš.

Latvijas čempions bobsleja divniekā (1992.g.). Eiropas čempionātā: PSRS izlases sastāvā 1989.g. - 7.vieta divniekā, 8.vieta četriniekā; 1990.g. - 12.vieta četriniekā; Latvijas izlases sastāvā 1993.g. - 5.vieta divniekā. Pasaules čempionātā: PSRS izlases sastāvā 1989.g. - 3.vieta divniekā, 8.vieta četriniekā; Latvijas izlases sastāvā 1993.g. - 8.vieta divniekā, 17.vieta četriniekā. 3.vieta četriniekā 1992.gada pasaules kausa izcīņas posmā Vinterbergā. 1992. gada Albertvillas Olimpiskajās spēlēs Zinta Ekmaņa ekipāžā divniekos ieguvis 16. vietu, arī četriniekos bija 16.vietā, 1994.gada Lillehammeres Olimpiskajās spēlēs divniekā 10.vieta, četriniekā 13.vieta.

Gāja bojā autokatastrofā 1994.gada 28.augustā.

Andrejs Iecelnieks dzimis 1953.gada 4.decembrī Madonā. Vieglatlētu treneris.

Absolvējis Varakļānu vidusskolu un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1976.g.).

Trenējies volejbolā, vieglatlētikā - daudzcīņā un barjerskriešanā. Izcīnījis bronzas medaļu Latvijas ziemas meistarsacīkstēs barjerskrējienā. Personīgie rekordi -110 metri barjerskrējienā - 15,4 s un desmitcīņā - 6172 punkti.

A.Iecelnieka vienīgā darbavieta pēc institūta bijusi Murjāņu sporta ģimnāzija. Veicis Latvijas daudzcīņnieku izlases galvenā trenera pienākumus. A.Iecelnieka pirmie audzēkņi bijuši Aleksandrs Stavro, Normunds Pildavs, Māris Reinsons, Ārijs Vucāns, Ronalds Arājs, Raimonds Gausiņš. Vēlākos gados - bobslejists Oskars Ķibermanis, daudzcīņnieki, Latvijas čempioni un rekordisti - Jānis Karlivāns un Edgars Eriņš.

Andrejs Iecelnieks miris 2912.gada 24.jūnijā. 2014.gadā izdota grāmata „Dzīve kā desmitcīņa” - par par sportistu un treneri Andreju Iecelnieku. Bija precējies - sieva Mārīte, dēli Māris un Lauris.

Genādijs Ivančenko dzimis 1946.gada 30.jūlijā Gžatskā (Krievija). Latvijas PSR svarcēlājs. 

Treneris Mihails Fraifelds. Pārstāvējis sporta biedrību „Dinamo”.

Ar svarcelšanu nodarbojās no 1964.gada, bet jau 1967.gadā PSRS junioru sacensībās ieguva 2.vietu un šo panākumu atkārtoja arī nākošajā gadā. PSRS kausa izcīņā 1969.gadā viņš bija jau 1.vietā. Divas reizes kļuva par Eiropas čempionu (1970.g., 1971.g.). Uzvarējis pasaules čempionātā (1970.g.). Deviņas reizes bijis Latvijas PSR čempions. Vairākas reizes uzvarējis PSRS čempionātos, bet 1971.gadā kļuva par PSRS tautu spartakiādes uzvarētāju. Deviņas reizes uzstādījis pasaules rekordu dažādās disciplīnās un arī summā. Latvijas PSR rekordu viņš labojis 47 reizes. 1970.gadā G.Ivančenko kļuva par pirmo svarcēlāju pasaulē, kas trīscīņā vidējā svara kategorijā sasniedza 500 kg robežu.

 

Sergejs Inšakovs dzimis 1971.gada 27.decembrī Tulā (Krievija). 1972.gadā kopā ar ģimeni pārvācies uz Latvijas pilsētu Ludzu.

Absolvējis Ludzas vidusskolu un Daugavpils Pedagoģisko institūtu (1994.g.).

Treneri - Jurijs Ostaševs, Igors Kazanovs, Aleksandrs Čumakovs. S.Inšakovs 1990.gadā PSRS junioru izlases sastāvā kļuva par pasaules vicečempionu 4x100 m stafetē. 24 reizes bijis Latvijas čempions: 100 m (1995.-1997.g., 2000.-2002.g.), 200 m (1989.-1990.g., 1993.-1997.g., 2000.-2002.g.), 4x100 m (1989.g.), 60 m telpās (1991.-1992.g., 1995.-1997.g., 2001.-2002.g.), 200 m telpās (1992.g.). Deviņas reizes sasniedzis Latvijas rekordus: 100 m (10,28 s - 1997.g.), 200 m (20,41 s - 1996.g.), 4x400 m un 4x100 m stafetē. Eiropas čempionātā: 2002.gadā - 27.vieta 200 m (21,20 s), 40.vieta 100 m (10,62 s). 7.vieta. Universiādē: 200 m (1993.g. - 20,97 s). Pasaules čempionātos: 1995.g. - 20.vieta 200 m skrējienā (20,73 s); 1997.g. - 27.vieta 200 m (21,22 s), 35.vieta 100 m (10,34 s), 13.vieta Latvijas izlases sastāvā 4x400 m stafetē (3:04,30). Piedalījies olipiskajās spēlēs. Atēnā - ieguvis 11.vietu 200 m un 45. vietu 100 m (1996.g.). S.Inšakovs ir Latvijas Rekorda īpašnieks 200m distancē (20.41), ilgu laiku bija arī Latvijas rekordists 100m distancē (10.28), taču 2011.gadā viņa rekordu laboja Ronalds Arājs (10.18). Viņa pēdējā sacensību sezona bija 2002.gadā, kad, pārstāvot Policijas sporta klubu, sasniedzis personīgo rekordu 60 metru skrējienā telpās (6.77).        Pēc sporta karjeras strādājis policijā, vēlāk kopā ar sievu nodibinājis loģistikas kompāniju. Ģimenē aug meita. 

Laura Ikauniece-Admidiņa dzimusi 1992. gada 31. maijā Ventspilī. Latvijas vieglatlēte. 

Absolvējusi Majoru pamatskolu, Bulduru Dārzkopības vidusskolu un Rīgas Tālmācības vidusskolu,  Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti (2015.g.).

Treneris Andsi Austrups - 2012.gadā apbalvots ar Eiropas Vieglatlētikas asociācijas balvu par "nozīmīgu ieguldījumu sportā un kalpošanu tā labā, demonstrējot izcilas trenera iemaņas".

Māte - Vineta Ikauniece ir labākā sprintere Latvijas vieglatlētikas vēsturē, savukārt tēvs - Aivars Ikaunieks bijis barjersprinteris. Bērnībā Laura Ikauniece dejojusi sporta un hiphopa dejas. Vieglatlētikā trenējas kopš deviņu gadu vecuma Jūrmalas sporta skolā, daudzcīņai pievērsusies 14.gadu vecumā.

Lielākie panākumi: pasaules čempionātā jauniešiem sudraba medaļu septiņcīņā (2009.g.); Eiropas Jaunatnes olimpiādē 3. vieta augstlēkšanas sacensībās un 4. vieta tāllēkšanā (2009.g.); pasaules čempionātā junioriem 6. vieta septiņcīņā (2010.g.); Eiropas U-20 junioru čempionātā bronzas medaļu septiņcīņā (2011.g.); 2012.gada Eiropas čempionātā sudraba medaļu septiņcīņā; 2012. gada sudraba medaļu Eiropas čempionātā Helsinkos; 2012. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Londonā 9.vieta; 2013. gada Eiropas čempionātā telpās 10.vieta. 2013. gada Universiādē Kazaņā (Krievija) sudraba medaļa; 2013.gada pasaules čempionātā 11.vieta.  2015. gada trīs reizes labojusi Latvijas rekordu. Pasaules 2015.gada čempionātā Pekinā izcīnījusi bronzas medaļu, kas ir Latvijas vieglatlētikas vēsturē ir trešā - pirms tam to bija veikuši Dainis Kūla un Inita Radeviča. Laura Ikauniece tika atzīta par 2012. gada uzlēcošo zvaigzni Latvijas sportā,  2013. gadā par Latvijas labāko vieglatlētu. Vairākkārt labojusi Latvijas rekordu. Latvijas čempione 10 reizes - 100 m, 200 m, 4x100 m 100 m/b, augstlēkšanā, 60 m un 60 m/b telpās (2009.g.-2014.g.). Saņēmusi gada balvu "Latvijas labākā sportiste 2105".  Rio 2016.gada olimpiskajās spēlēs izcīnījuis 4 .vietu septiņcīņā.       

 

Artūrs Irbe dzimis 1967.gada 2.februārī, Rīgā. Latvijas hokejists.

Artūra Irbes pirmais treneris Andris Siliņš septiņdesmito un astoņdesmito gadu mijā Rīgā izveidoja hokeja internātu. Internātā Artūrs izauga par pasaules klases hokejistu - 55.vidusskolā savu ceļu sāka viens no deviņdesmito gadu labākajiem pasaules vārtsargiem. A.Irbe bija hokeja klases pirmais izlaidums.

Sākumā „Latvijas bērzs” komandā viņš bija aizsargs un tikai divpadsmit gadu vecumā stājās vārtos. Tā bija veiksmīga nejaušība un A.Siliņš saprata, ka ir atradis talantīgu vārtsargu. A.Irbe profesionāļa karjeru uzsāka Rīgas "Dinamo", kas piedalījās PSRS čempionātā (1987.g.-1991.g.). 1988.gadā A.Irbe "Dinamo" sastāvā kļuva par PSRS vicečempionu un tika atzīts par čempionāta labāko debitantu. A.Irbe kļuva par PSRS izlases vārtsargu 1989.gada un 1990.gada pasaules čempionātos, kuros uzvarēja PSRS izlase. 1990.gada pasaules čempionātā Irbe tika atzīts par čempionāta labāko vārtsargu. 1991.gadā viņš atteicās pārstāvēt PSRS izlasi, jo Latvija jau bija pasludinājusi neatkarību. Pēc 1991.gada Irbe pārstāv Latvijas hokeja izlasi, kuras sastāvā viņš aizvadījis 64 spēles un ir piedalījies deviņos pasaules čempionātos un divās Ziemas Olimpiskajās spēlēs.

Uz Ameriku A.Irbe aizbrauca pēc Padomju Savienības sabrukuma. 1989.gada NHL draftā 10. kārtā ar kopējo 196. numuru viņu izraudzījās Minesotas "North Stars". Irbes pirmais NHL klubs bija Sanhosē "Sharks", kuru viņš pārstāvēja no 1991.gada līdz 1996. gadam. Ar Irbi vārtos jaundibinātais klubs 1993.-1994.gada sezonā iekļuva Stenlija kausa izcīņā, kur pirmajā kārtā pārspēja vienus no favorītiem - Detroitas "Red Wings". Tā gada sezonā Sanhosē Sharks komandā spēlēja divi latvieši - vārtos kā mūris stāvēja Artūrs Irbe, bet laukumā lielisks bija Sandis Ozoliņš. 1992.gadā A.Irbe saņēma Džeimsa Norisa memoriālo balvu, kuru piešķir katras sezonas labākajam HHL vārtsargam. Pēc traumas un nepārliecinoši aizvadītas 1995.-1996.gada sezonas "Sharks" atlaida Irbi. Nākamos gadus viņš bija Dalasas "Stars" un Vankūveras "Canucks" otrais vārtsargs, taču 1998.-1999.gada sezonā kļuva par Karolīnas "Hurricanes" pirmo vārtsargu. 1999.gada NHL Visu zvaigžņu spēlē viņš kļuva par pirmo vārtsargu. Viņa augstākais panākums ar "Hurricanes" bija 2001.-2002.gada sezonā, kad klubs negaidīti iekļuva Stenlija kausa izcīņas finālā. 2004.gada jūnijā Irbe tika pārdots Kolumbusas "Blue Jackets".

2005.-2006.gada sezonu A.Irbe iesāka Rīga 2000 komandā, taču sezonas vidū pārcēlās uz Salzburg EC, kļūstot par Austrijas vicečempionu. 2006.-2007.gada sezonu Artūrs sāka Latvijas hokeja līgas klubā SK Rīga 20, bet pēc tam pārcēlās uz Slovākijas Ekstralīgas klubu HK Dinamaksas "Oil Nitra". 2008.gadā A.Irbe noslēdza trīs gadu līgumu ar Rīgas "Dinamo" komandu kā vārtsargu treneris. Šo posteni komandā Irbe ieņēma līdz 2009.gada 13.augustam, kad panāca vienošanos par trenera karjeras turpināšanu NHL klubā. Pēc 2010.-2011.gada NHL sezonas beigām A.Irbe pameta vārtsargu trenera amatu. 2013. gadā A.Irbe bija Latvijas izlases consultants, vēlāk kļuva par Bufalo "Sabres" vārtsargu treneri.

Artūrs Irbe 2010. gadā tika uzņemts Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) Slavas zālē. 

Artūrs Irbe jau labu laiku Latvijā dzīvo kopā ar savu dēlu Ati, bet meita Anita un bijusī sieva Ilze mitinās Amerikā.

Pēc neatkarības atjaunošanas nest Latvijas karogu ziemas olimpisko spēļu atklāšanā uzticēts septiņiem sportistiem, to vidū trīs hokejistiem - Harijam Vītoliņam (2002.g.), Artūram Irbem (2006.g.) un Sandim Ozoliņam (2014.g.).

Vineta Ikauniece (Plūksna) dzimusi 1962. gada 4. decembrī Ugālē. Latvijas vieglatlēte.

Mācījusies Ugāles vidusskolā. Absolvējusi Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu. Studējusi Starptautiskajā praktiskās psiholoģijas institūtā, Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolā, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, Sanktpēterburgas Akmeoloģijas akadēmijā. Ieguvusi maģistra grādu psiholoģijā un personāla vadībā.

Kad V. Ikauniecei bija 13 gadi, treneris Dainis Lodiņš uzaicināja pamēģināt spēkus vieglatlētikā. Studējot institūtā, par viņas treneri kļuva izcila personība Latvijas vieglatlētikā – Imants Liepiņš, kurš iemācīja patstāvīgi trenēties. Vēlāk pārgājusi trenēties pie Ulda Kurzemnieka, pēc tam – pie Kārļa Īviņa. V. Ikauniece bijusi PSRS izlases sastāvā startam pasaules un Eiropas čempionātos. 1987. gadā PSRS izlases sastāvā izcīnījusi Eiropas kausu 4x400 m stafetē. Latvijas rekordiste 100 m skrējienā – 11,34 s (1987.g.), ar rokas hronometru – 11,0 s (1983.g.), 200 m – 22,49 s (1987.g.), 400 m –50,71 s (1988.g.), 4x100 m stafetē – 44,41 s (1983.g.). Eiropas kausa izcīņā uzvarēja 4x400 m stafetē (1987.g.). Trīskārtēja PSRS vicečempione (1985.–1986.g.).16 reizes bijusi Latvijas čempione, Latvijas rekordu labojusi 22 reizes. Personiskie rekordi: 60m – 7,32s; 100m – 11,34 s; 200m – 22,49 s; 400 m – 50,71 s.

Pēc sporta karjeras beigām strādājusi par treneri Ogrē. Nolēmusi turpināt studijas, apgūt zināšanas, lai darbotos kā personāla trenere, diplomēta akmeoloģe – speciāliste pieaugušo personiskās un profesionālās izaugsmes attīstīšanā, organizāciju attīstībā. V. Ikauniece, darbojoties organizāciju attīstības jomā, ir uzkrājusi lielu praktiskā darba pieredzi. Kopš 1998. gada strādājusi „Lattelecom” Mācību centrā, Komunikāciju grupā, SIA „Balsts” Mācību centrā, Starptautiskās lidostas „Rīga” Mācību centrā.

Precējusies ar Aivaru Ikaunieku – vieglatlētu, viņu meita Laura Ikauniece arī ir vieglatlēte.