Mairis Briedis

Mairis Briedis dzimis1985.gada13. janvārī  Rīgā.  Latviešu  bokseris. 

Absolvējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Treneris - Sandis Kleins

Boksu sācis14 gadu vecumā. 16 gadu vecumā ieguva Latvijas čempiona titulu kikboksā.  2009. gadā aizvadīja savu pirmo profesionālo cīņu. Aizvadījis 200 cīņas - 188 no tām guvis uzvaru, 80 ar nokautu. Viņa profesionālajā biogrāfijā jau ir 21 profesionālas cīņas – visas uzvarētas, 17 ar nokautu. 

Labākie sasniegumi: 2002-2010 – Latvijas Kikboksa čempions (K1 and full contact); 2005 – 3.vieta WAKO Pasaules Kikboksa čempionātā (full contact); 2006 – Boksa čempions Igaunijas Karl Leman boksa čempionātā; 2006 - 2007 – Kikboksa čempions atvērtajā Polijas čempionātā (full contact); ); 2007 – Boksa čempions atvērtajā Lietuvas čempionātā; 2007 – Kikboksa čempions atvērtajā Igaunijas čempionātā (low kick ) ; 2007 – 3.vieta WAKO Pasaules kikboksa čempionātā (full contact); 2008 - 5.vieta AIBA Olimpiskās kvalifikācijas cīņās 2008 – 2011 – Latvijas boksa čempions;  2008 – Eiropas Kikboksa čempions WAKO versijā. Pašreizējais pasaules čempions svara kategorijā līdz 90,7 kilogramiem IBA un IBF versijā. 2017.gadā izcīnīja pasaules boksa padomes (WBC) čempiona titulu pirmā smagā svara kategorijā. Strādā Valsts policijā. 2014. gadā atzīts par Eiropas Gada cilvēku Latvijā. Precējies, sieva Jūlija.

 

 

LETA

Jānis Baumanis

Jānis Baumanis dzimis 1992. gada 15. jūnijā. Latvijas  autosportists

Jānis Baumanis uzsāka savas gaitas autosporta pasaulē pie kroskarta stūres. 2008. gadā piedalījās NEZ kroskartu čempionātā un CK250 klasē ieguva bronzas medaļu. 2011. un 2012. gadā kļuva par Latvijas čempionu autokrosā B600 ieskaites grupā. 2014. gadā debitēja Eiropas rallijkrosa čempionātā un sezonas kopvērtējumā izcīnīja bronzas godalgu. 2015.gadā startējis 16 sacensības, kurās izcīnīts Eiropas Čempiona tituls rallijkrosā Super1600 klasē, Igaunijas rallijkrosa čempions Super Car klasē. Debitējis pasaules rallijkrosa čempionātā Anglija un Norvēģijā.  

J.Baumanis ir trešais Latvijas autosportists, kurš sasniedzis FIA Eiropas čempiona titulu –2000. gadā Uģis Traubergs kļuva par  Eiropas autokrosa čempionu, bet 2013. gada Super 1600 klasē izcīnīja Reinis Nitišs. Sacensībās piedalās arī vecākais brālis Rihards un jaunākais Artis. Ikdienā strādāju ģimenes kokapstrādes uzņēmumā.

Gints Bisenieks

Gints Bisenieks dzimis 1961,gada 20.marā. Rīgā. Hokeja treneris.

Absolvējis Salacgrīvas vidusskolu (1979.g.), Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1983.g.), ieguvis maģistra grādu (2012.g.).

Jau pirmajā kursā 1980.gadā sācis trenera gaitas. Trenējis „Latvijas Bērzs”  jauniešu komandas (1997.-2006.g.). 1999.gadā trenējis Latvijas  U-18 komandu, 1996. – 2000.g. “ESSAMIKA Juniors”, 2000. – 2002.g HK “Liepājas Metalurgs”, 2002. – 2005.g. ASK “OGRE”, 2006. – 2013.g. HK “PĒRKONS” komandu. No 2014.gada kluba „Kurbads” galvenais treneri. 2013.gadā  nodibinājis “Ginta Bisenieka hokeja klubs”, 2014.gadā izveidojis hokeja skolu “PĒRKONS”. No 2013.gada ir Latvijas hokeja federācijas treneru padomes priekšsēdētājs.  Savā trenera karjerā ir sagatavojis vairākus Latvijas izlases spēlētājus: Ģirtu Ankipānu, Kasparu Astašenko, Aleksandru Macijevski, Rodrigo Laviņu, Juri Štālu, Juri Ozolu, Jēkabu Rēdlihu, Kristeru Gudļevski.

Juris Bērziņš

Juris Bērziņš dzimis 1954.gada 8.martā Rīgā. Latvijas airētājs.

Absolvējis Rīgas 50.vidusskolu (1973.g.) un Rīgas Politehnisko institūtu(1978.g.).

Treneris Rolands Sproģis. Sporta biedrība „Dinamo”.

Pasaules čempionātos: 4.vieta (1977.g. 4+), 2.vieta (1979.g. 4+), 3.vieta (1981.g. 4+), 3.vieta (1982.g. 8+), 4.vieta (1983.g. +). PSRS tautu spartakiādes čempions (1979.g. 4+). PSRS čempions: (1980.g. 4+) un (1982.g. 8+). 1980.gada Maskavas olimpiskajās spēlēs 2.vieta četriniekā ar stūrmani (4+).

Pēc sporta karjeras strādājis par radioinženieri.

Leonīds Beresņevs

Leonīds Beresņevs dzimis 1958.gada 6.jūlijā Kirovas apgabalā (Krievijā.). Hokejists. Treneris. 

Spēlējis Kirovočepeckā (1974.-1977.g.), Baltkrievijā (1977./1978.g.), Rīgas Dinamo (1979.-1987.g. un 1990./1991. g.), Krievijā (1987.-1990.g.), Zviedrijā (1992. g.).

Trenējis Latvijas junioru izlasi (1994.-1997.g. un 2006.g.), komandas: „Pārdaugava” (1995.g.), „Juniors” (1995.-1998.g.), „Liepājas metalurgs” (1998.-2001.g. un 2002./2003.g.), „Rīga-2000” (2001./2002.g.), ASK/Ogre (2008./2009.g.), kā arī Krievijā un Igaunijā. Turīnas Olimpiskajās spēlēs viņa trenētā Latvijas izlase palika pēdējā vietā. Kopš 2009.gada rudens L.Beresņevs bijis Rīgas "Dinamo-Juniors" galvenais treneris, no 2010.gada Latvijas U-18 un U-20 izlašu treneris. 2010. un 2015.gadā U-20 izlase izcīnīja ceļazīmi uz augstāko divīziju. 2016.gadā apstiprināts par Latvijas izlases treneri.

Latvijas izlases galvenie treneri bijuši : 1992.-1994.g. - Helmuts Balderis; 1994.g. - Mihails Beskašnovs; 1995.g. - Ēvalds Grabovskis; 1996.-1999.g. - Leonīds Beresņevs; 1999.-2001.g.- Haralds Vasiļjevs; 2001.-2004.g. - Kurts Lindstrēms (Zviedrija); 2004.-2006.g. - Leonīds Beresņevs; 2006.g. - Pjotrs Vorobjovs; 2006.-2011.g. - Oļegs Znaroks; 2012.-2014.g. - Teds Nolans (Kanāda); 2015.g. - Aleksandrs Beļavskis.

Brices

Anžela Brice (Mosina) dzimusi 1970.gada 21.martā Severomorskā (Krievija). Biatloniste. Trenere.

Absolvējusi Minskas Fiziskās kultūras institūtu (1992.g.).

Treneri - Tatjana Belonogova, Vitālijs Urbanovičs

Trenējusies distanču slēpošanā, vēlāk biatlonā. Latvijas čempione biatlonā: 15 km (1993.g., 1995.g., 1998.g.), sprintā (1994.g., 1998.g.) un iedzīšanā (1998.g.). Vairākkārtēja Latvijas čempione distanču slēpošanā. Piedalījusies trīs olimpiskajās spēlēs - 1998.gadā Nagano 30 km slēpojumā ierindojusies 53. vietā, 2002.gadā Soltleiksitijā biatlonā sprintā 58.viete, 2006.gadā Turīnā startējusi biatlona individuālās sacensībās 48. vieta. A.Brice ir viena no diviem Latvijas sportistiem, kas piedalījusies olimpiskajās spēlēs biatlonā un distanču slēpošanā (otrs ir Oļegs Maļuhins). Piedalījusies pasaules čempionātā (1993.g., 1995.-1997.g.), 1996.gada pasaules čempionātā biatlonā izcīnījusi 29. vietu sprintā. Pēc 2006.gada sākusi treneres karjeru, darbojas Cēsu sporta skolā.  Bijusi precējusies ar Ilmāru Brici – biatlonistu, viņu meita Anete Brice arī ir biatloniste.

 

Anete Brice dzimusi 1991. gada 13. novembrī Rīgā. Latvijas slēpotāja un biatloniste. 

Absolvējusi Priekuļu vidusskolu.

Trenere - māte Anžela Brice.  2008. gada pasaules junioru čempionātā viņa ieņēma 69. vietu 10 km ar kopēju startu, 72. vietu 1 km sprintā un 74. vietu 5 km klasiskajā slēpojumā. Piedalījās 2010. gada olimpiskajās spēlēs un 10 km brīvā stila slēpojumā ierindojās 70. vietā.  Šajā distancē 2009. gada pasaules čempionātā viņa ierindojās 78. vietā. 2011.gadā Anete Brice pasaules čempionātā junioru vidū izcīnīja 30. vietu 7,5 kilometru sprintā. 

Edgars Bergs

Edgars Bergs dzimis 1984.gada 15.septembrī, Saldū. Paraolimpietis, sacenšas F 35 kategorijas mešanas disciplīnās. Jelgavas invalīdu sporta un rehabilitācijas kluba ”Cerība” sportists.

Absolvējis Saldus Profesionālo vidusskolu, studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātē. 

Pirmā trenere bijusi Daila Mankusa, tagad Maijas Ukstiņa. Triekas kustību traucējumi bijuši vienmēr. Sportot sācis 13 gadu vecumā. Nopietni vieglatlētikai pievērsās 16 gadu vecumā. E.Bergs spēlē arī basketbolu veselo vidū. Ar vieglatlētiku nodarbojas kopš 2000.gada. E.Bergs ir piedalījies Atēnu un Pekinas paraolimpiskajās spēlēs. Atēnu paraolimpiskajās spēlēs viņš ieguva sudrabu lodes grūšanā ar rezultātu – 13,55 m un bronzu diska mešanā ar rezultātu 40,71 metrs. Pekinas olimpiskajās spēlēs Edgars Bergs ieguva sudraba medaļu lodes grūšanā -15,54 m, diska mešanā ieguva 5.vietu. 2015.gadā Kataras galvaspilsētā Dohā Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas (IPC) pasaules čempionātā vieglatlētikā E.Bergs izcīnīja sudraba medaļu ar rezultātu 14 metri, no pirmās vietas atpaliekot vien par 2 cm. Edgars Bergs Riodežaneiro paraolimpiskajās spēlēs izcīnijis bronzas medaļu.

Aija Brumermane

Aija Brumermane dzimusi 1986.gada 17.oktobrī Rīgā. Latvijas basketboliste. 

Absolvējusi Biznesa augstskolu „Turība”.

Viņas māte - Ilze Šulce-Brumermane ir trīskārtējā Eiropas čempionvienību kausa ieguvēja. 

Trenēties sākusi TTP sporta skolā pie Maijas Kubliņas. No 2002. līdz 2004.gadam spēlējusi Francijas komandā Tulūzas "Launaguet". 2005.gadā Latvijas U-20 izlases sastāvā Eiropas U-20 čempionātā izcīnījusi bronzas medaļu. 2006.gadā kļuva par Latvijas sieviešu līgas čempioni „Avantis/Turība” sastāvā. Latvijas izlases sastāvā izcīnījusi Eiropas čempionātā 6. vietu (2005.g.), 4. vietu (2007.g.), 7. vietu (2009.g.), dalītu 9.-12. vietu Pekinas olimpiskajās spēlēs. 2009.-2010.gada sezonā kopā ar klubu „TTT Rīga” iegūts Latvijas čempiontituls. 2010./11.gada sezonu aizvadīja Francijas klubā USO Mondeville. 2011.gadā parakstīja līgumu ar Itālijas klubu "Famila Wuber", kas 2010./11. gada sezonā izcīnīja uzvaru Itālijas čempionātā. 2011.gada oktobrī izcīnīja Itālijas Superkausu. Vienu sezonu aizvadīja Ungārijas klubā "Bácsbasket". No 2013.gada pārstāv klubu „SK Cēsis”.

Elīna Babkina

Elīna Babkina ir dzimusi 1989.gada 24.aprīlī Rīgā. Latvijas basketboliste.

Absolvējusi Rīgas Juglas vidusskolu.

Treneri - Anita Jandāle, Lilita Bergvalde, Ainārs Zvirgzdiņš.

Elīna Babkina ir pārstāvējusi visu vecumu Latvijas jaunatnes izlases (U-16, U-18, U-20). Latvijas izlases sastāvā izcīnījusi 9.-12. vietu 2008.gada Pekinas olimpiskajās spēlēs. Eiropas čempionātā - 8.vieta (2011.g.) un dalīta 13.-16. vietu (2013.g.). Ar U-20 izlasi izcīnījusi bronzas medaļas Eiropas čempionātos (2005.g. un 2009.g.). No 2004.gada līdz 2008.gadam spēlēja Rīgas TTT sastāvā un kļuva par Latvijas čempioni. Spēlēja klubā „Cēsis” un 2008./09.gada sezonā izcīnīja Latvijas čempionāta zelta medaļu, kā arī sudraba medaļu Baltijas basketbola līgā. 2009./10.gada sezonu aizvadīja Francija sklubā, bet 2010.gadā parakstīja līgumu ar klubu "Lotos" un izcīnīja Polijas kausu. 2011.gadā E.Babkina kļuva par otru latviešu basketbolisti, kura piedalījusies Eirolīgas „Visu zvaigžņu spēlē” (pirmā - Anete Jēkabsone-Žogota). 2011.gadā E.Babkinu izraudzījās Losandželosas klubs "Sparks". 2011.gadā viņa parakstīja līgumu ar Turcijas klubu, 2012.gadā pievienojās Rumānijas klubam, bet 2013.gadā izcīnīja Čehijas čempiona titulu. 2013.gadā spēlēja Horvātijas klubā, 2014.gadā Krievijas klubā, tad Spānijas klubā, kļūstot par Spānijas čempioni.  2015.gadā E.Babkina pievienojusies Latvijas izlasei.

Māris Baldonieks

Māris Baldonieks dzimis 1955.gada 24.maijā Rīgā. Latvijas hokejists. Treneris.

Spēlēt profesionālā līmenī sācis 1973.gadā PSRS B līgas klubā "Latvijas Bērzs". No 1975. līdz 1977.gadam divas sezonas aizvadīja PSRS čempionāta klubā Rīgas "Dinamo". Vēlāk turpinājis "Latvijas Bērzs" sastāvā - līdz 1984.gadam. 1991.gadā spēlēja vienībā „Rīgas Vecmeistars", bet no 1996.gada Rīgas "RTU Hanza" sastāvā. Visai agri sācis trenera karjeru. Jau sākot ar 1983.gadu M.Baldonieks bijis kluba "Latvijas Bērzs" spēlējošais treneris, ar 1998.gadu Rīgas "Prizma" treneris, savukārt ar 2002.gadu HK „Zemgale” trenera palīgs. No 1995. līdz 1997.gadam, kā arī 2002. un 2003.gadā bija Latvijas hokeja izlases trenera palīgs. 2001.gadā bija Latvijas U-18 izlases galvenais treneris. Sākot ar 2004.gadu pilda Latvijas hokeja izlases ģenerālmenedžera pienākumus. Māris Baldonieks ir Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs.

Jevgeņijs Borodavko

Jevgeņijs Borodavko dzimis 1986.gada 4.novembrī Rīgā. Latvijas džudists.

Absolvējis Rīgas 38.vidusskolu un Transporta un sakaru institūtu (2008.g.).

Pirmais treneris Andris Pimenovs, treneris Oļegs Baskins.  Vairākkārtējs Latvijas čempions (2008.g.-2014.g.). 2004.gadā izcīnījis 1.vietu U-20 vecuma grupā gan pasaules, gan Eiropas čempionātos. J.Borodavko ieņēmis 3. vietu 2005. gada Eiropas U-20 čempionātā, bet 2008. gadā Eiropas U-23 vecuma grupas kļuva par čempionu. Pasaules čempionātos pieaugušajiem ir izcīnījis 7. vietu svara kategorijā līdz 100 kg (2009.g.). Eiropas čempionātos pieaugušajiem ir izcīnījis trīs bronzas medaļas (2009.g, 2011.g. un 2013.g.). Piedalījies 2008.gada un 2012.gada olimpiskajās spēlēs. 2014.gadā Jevgeņijs Borodavko izcīnīja trešo vietu "Grand Prix" posmā, 2015.gadā izcīnīja bronzas godalgu Bulgārijā notikušajā Eiropas kausa posmā un sudraba medaļu Krievijā notiekošajā "Grand Slam" posmā. Džudists Jevgeņijs Borodavko atzīts par uzvarētāju konkursā „Rīgas sporta laureāts 2013” nominācijā „Labākais Rīgas sportists”.

Matīss Burģis

Matīss Burģis dzimis 1989.gada 31.augustā Priekulē. Latvijas galda tenisists.

Absolvējis Liepājas vakara vidusskolu, studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

Pirmā trenere Rasma Freiberga. Treneri Sandijs Vasiļjevs, Gundars Rūsis, pasaules eksčempions Čens Žibins. No deviņu gadu vecuma trenējas galda tenisā, kopā ar brāli Reini. 16 gadu vecumā sāka trenēties Vācijā un Austrijā, Divus gadus spēlējis Vācijas Lampertheim klubā, pašlaik Vācijas bundeslīgā –"Zugbrücke Grenzau". M.Burģis Starptautiskās Galda tenisa federācijas rangā ieņem 106. vietu (starp Eiropas sportistiem ir 53. vietā). Viņš ir pirmais Latvijas galda tenisists (arī Baltijas valstu), kas piedalījies olimpiskajās spēlēs un 2012.gadā Londonas spēlēs sasniedza sacensību otro kārtu. Izcīnījis uzvaras junioru sacensībās Austrijā, Slovākijā, divreiz Slovēnijā, Apvienotajos Arābu Emirātos.

 

Tālivaldis Budēvics

Tālivaldis Budēvics dzimis 1939.gada 25.janvārī Jaunjelgavā. Latvijas vieglatlēts. Treneris.

Absolvējis Rīgas 24. vidusskolu, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu. 

Personīgie rezultāti - tāllēkšanā 7,15 m (1960.g.), kārtslēkšanā 3,70 m (1961.g.). Latvijas vicečempions kārtslēkšanā. Labāko audzēkņu rezultāti - Aleksandrs Obižajevs kārtlēkšanā 5, 80 m, , Māris Bružiks trīssoļlēkšanā - 17,56 m, Jānis Lauris kārtslēkšanā 5,40 m, Anita Stukāne tāllēkšanā 6, 80 m, Imants Karlsons tāllēkšanā 7,83 m un augstlēkšanā 2,23 m, Jeļena Freimane-Obižajeva tāllēkšanā 6,79 m. Bijis Treneru padomes priekšsēdētājs. No trenera darba aizgājis, jo saņēmis atpakaļ savas dzimtas mājas Jaunjelgavā. Precējies, trīs bērni.

T.Budēvics un J.Lauris

Aigars Birzulis

Aigars Birzulis dzimis 1964.gada 9.maijā Kuldīgā. Latvijas volejbola treneris. 

Absolvējis Murjāņu sporta ģimnāziju.

A.Birzulis izcīnījis medaļu PSRS junioru čempionātā. No 1980.gada sācis strādāt par volejbola treneri. Viņa audzēkņi 1997.gadā ieguva 8.vietu pasaules čempionātā junioriem klasiskajā volejbolā un 1.vietu Eiropas čempionātā. 

No 1997.gada par dažādu Eiropas un pasaules čempionāta junioru medaļniekiem kļuvuši viņa audzēkņi - Toms Šmēdiņš, JānisPēda, Jānis Šmēdiņš un citi. Viņa trenēto duetu panākumi - Eiropas čempionātā 3. vietā M.Pļaviņš/J.Šmēdiņš (2010.g.), pasaules kausa izcīņā 2. vietā M.Pļaviņš/J.Šmēdiņš (2010.g.), pasaules čempionātā M.Pļaviņš/J.Šmēdiņš 4.vietā (2011.g.), Eiropas čempionātā U-20 2. vietā Regža/Āboliņš (2011.g.), "Grand Slam" turnīrā 1. vietā M.Pļaviņš/J.Šmēdiņš (2012.g.), pasaules U-23 čempionātā 4. vietā Solovejs/Finsters (2013.g.).

Bijis Inčukalns/LU kluba treneris -2005.gadā tika izcīnīts Latvijas čempionu tituls. Pirms 2008.gada Pekinas olimpiskajām spēlēm A.Birzulis trenējis Mārtiņa Pļaviņa un Aleksandra Samoilova duetu. Vēlāk kļuva par Mārtiņa Pļaviņa un Jāņa Šmēdiņa dueta treneri - 2010.gada Eiropas čempionātā duets izcīnīja bronzu, 2011.gada pasaules čempionātā tika izcīnīta 4. vieta, savukārt 2012.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs duets izcīnīja bronzas medaļu. Murjāņu sporta ģimnāzijā trenē volejbolistus. Aigars Birzulis kopā ar Londonas olimpisko spēļu bronzas medaļnieku M.Pļaviņu nodibinājuši volejbola klubu. A.Birzulim piešķirts  Triju Zvaigžņu ordenis.

Raivis Belohvoščiks

Raivis Belohvoščiks dzimis 1976.gada 21.janvārī Rīgā. Latvijas riteņbraucējs.

Beidzis Rīgas 69.vidusskolu. Treneri - Pēteris Proškins, Sergejs Kulago, Igo Japiņš un Jānis Sniedze.

10 gadu vecumā sācis trenēties Specializētās olimpiskās riteņbraukšanas rezerves – Bērnu jaunatnes sporta skolā. 19 gadu vecumā tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā. Latvijas izlasē uzvarējis divas reizes pasaules kausa amatieru un U-23 kategorijā. Ir desmitkārtējs Latvijas čempions individuālajā braucienā un Latvijas čempions grupas braucienā 2002.gadā. Piedalījies 17 pasaules čempionātos. Augstākie rezultāti pasaules čempionātos - ceturtās vieta 1997.gadā U-23 un 1999.gadā Elites kategorijā individuālajos braucienos. Startējis Tour de France un Giro d’Italia. Ir posmu uzvarētājs prestižajos braucienos: Grand Prix Europa, Tour of Germany, Tour of Suisse, Tour of Luxembourg, Three days of the Panne, Grand Prix Nations, Tour of Japan. Piedalījies divās olimpiādēs - Sidnejā un Pekinā. Sidnejā izcīnījis 15. vietu individuālajā braucienā. 12 gadus bijis profesionāls riteņbraucējs. Startējis komandās: Lampre Daikin 1999. – 2002.g., Limonta 2009.g. Ceramica Flaminia - Bossini Docce 2010,g. un citās. Savā profesionālajā karjerā izcīnījis 21 uzvaru. Raivis Belohvoščiks kopš 2014.gada strādā par riteņbraukšanas treneri Rīgas riteņbraukšanas skolā. Nodibinājis sporta biedrību ‘’BELO CYCLING PROJEKT’’ (2014.g.). Treneris vienīgai latvietei profesionālei riteņbraukšanā Lijai Laizānei.   Precējies. Sieva Ingrīda. Ģimenē trīs bērni – Ralfs, Kristiāns, Laura.

Vilnis Baltiņš

Vilnis Baltiņš dzimis 1942.gada 30.aprīlī Ugāles pagastā. Latvijas smaiļotājs. Sporta funkcionārs. Kopā ar ģimeni ticis izsūtīts uz Sibīriju (1951.g.- 1955.g.). 

Studējis Latvijas Valsts universitātē.

Nodarbojies ar smaiļošanu. 1966.gadā Berlīnē 500 metru stafetes braucienā PSRS izlases komandā Vilnis Baltiņš kļuva par pasaules čempionu smaiļošanā. Pievērsies sporta pārvaldei, strādājis par treneri. Laikā no 1975. līdz 1981.gadam V.Baltiņš bijis sporta biedrības "Darba rezerves" vadītājs, vēlāk kļuvis par Latvijas PSR Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejas daļas vadītāju (līdz 1895.gadam). Bijis Latvijas Kinofonda direktors (1988.g.-1991.g.). Bijis Latvijas Tautas frontes pirmās un otrās domes loceklis. Piedalījies bankas „Olimpia” dibināšanā.

V.Baltiņš kopā ar domubiedriem aizsāka olimpiskās kustības atjaunošanu Latvijā. 1988.gada 19.novembrī tika ievēlēts par Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu. Šajā amatā atradies līdz 2004.gadam, kad par LOK prezidentu tika ievēlēts tā brīža LOK ģenerālsekretārs Aldons Vrubļevskis. V.Baltiņš tika ievēlēts par LOK Goda prezidentu. Bijis ievēlēts par Latvijas Golfa federācijas prezidentu. 1995.gadā ticis apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Viņš saņēmis Lietuvas Olimpisko ordeni, apbalvots ar Igaunijas valsts Māras zemes ordeni. Viņš saņēmis Gada balvu par mūža ieguldījumu Latvijas sportā. 2011.gadā V.Baltiņš saņēma Starptautiskās Olimpiskās komitejas augstāko apbalvojumu — SOK Olimpisko ordeni.                                                                                          Precējies. Sieva Maija - Ventspils augstskolas profesore. Četri bērni - Vilnis, Kristīne, Ričards un Marta.

Mārtiņš Bondars

Mārtiņš Bondars dzimis 1971.gada 31.decembrī Rīgā. Latvijas basketbolists. Uzņēmējs. Politiķis. 

Studējis Latvijas Universitātē teorētisko matemātiku (1991.g.-1993.g.), Leiklendas koledžā (ASV, 1994.g.-1996.g.) starptautisko uzņēmējdarbību, Hārvarda universitātē publisko pārvaldību (2011.g.). 

Skolas gados sācis trenēties basketbolā, pēc tam turpinājis spēlēt augstskolas komandā ASV. Latvijā spēlējis basketbolu profesionālā kluba BK Brocēni sastāvā, aizvadījis vairākas spēles Eiropas klubu kausa izcīņā. Piecās spēlēs (1996.g-1997.g.) bijis Latvijas basketbola izlases sastāvā, spēlējis Polārā kausa izcīņā un 1997.gada Eiropas čempionātā basketbolā kvalifikācijas turnīrā. No 1997. līdz 1999.gadam bijis Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs.

No 1994. līdz 1996.gadam strādājis Leiklendas koledžas Uzņēmējdarbības un ekonomikas departamentā. No 1997. līdz 1998.gadam strādājis par starptautisko lietu speciālistu Latvijas Unibankā. 1998.gadā kļuvis par Ministru prezidenta, bijušā basketbola cīņu biedra, Viļa Krištopana biroja vadītāju. Bijis Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītājs (1999.g.-2006.g). Ievēlēts "Latvijas Krājbanka" valdes priekšsēdētāja amatā (2006.g.-2009.g.). Iesaistījies politiskā darbībā. 2000.gadā iestājies partijā apvienībā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. 2014.gadā ticis uzņemts partijā "Reģionu Alianse" un ievēlēts par "Latvijas Reģionu apvienība" valdes priekšsēdētāju. 2014.gadā tika ievēlēts 12. Saeimā.                                                                                                                                                                                                                     Precējies. Sieva Ieva - māksliniece, dēls Daniels, meitas Džūlija un Jasmīna.

Ivans Bugajenkovs

Ivans Bugajenkovs dzimis 1938.gada 18.februārī Krievijā. 

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras  institūtu (1959.g.).

Uz Latviju atbraucis, lai iestātos fiziskās kultūras institūtā. Sākot studija vajadzējis izvēlēties sporta veidu specializācijai un iesācējs gāja pieteikties volejbola sekcijā, tomēr viņu nepieņēma. Tomēr izcilais volejbola speciālists Mihails Amaļins I.Bugajenkovā saskatīja labas fiziskās dotības un daudzus pārsteigdams, uzaicināja iesācēju uz meistarkomandu “Daugava”, kura tikko bija izcīnījusi augsto sesto vietu PSRS meistarsacīkstēs. Tā sākās I.Bugajenkova ceļš uz Olimpu. Pamatā I.Bugajenkova treneri bijuši - Latvijā Mihails Amaļins, PSRS izlasē Givi Ahvelidiani.

No 1957. līdz 1970.gadam I.Bugajenkovs spēlējis meistarkomandās "Daugava", LVFKI un "Radiotehniķis". PSRS izlases sastāvā piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (Tokijā - 1964.g., Mehiko -1968.g.) un abās izlases sastāvā tika izcīnīta uzvara. Ar divām izcīnītām zelta medaļām I.Bugajenkovs ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem Latvijas sportistiem Olimpiskajās spēlēs. Ar panākumiem startējis arī Pasaules čempionātos, kur izcīnījis divas zelta medaļas (1960.g., 1962g..) un vienu bronzas (1966.g.) medaļu. Eiropas čempionātos izcīnījis uzvaru (1967.g.) un ieguvis bronzu (1963.g.). Četrkārtējs PSRS vicečempions Rīgas "Radiotehniķa" sastāvā (1960.g., 1962.g., 1965.g., 1966.g.). Apbalvots ar diviem ordeņiem "Goda zīme". Atzīts par Latvijas populārāko sportistu (1964.g.). Saņēmis PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara nosaukumu (1964.g.). 2009.gadā Masačusetsā oficiāli tika uzņemts Goda zālē. Ilgus gadus bijis Fiziskās audzināšanas katedras vadītājs Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā. Kādu laiku strādājis par treneri Irānā un viņa vadītā junioru izlasi pasaules čempionātā ieguva 2.vietu (2001.g.).                                                                                                                                                                                                                                                      Precējies, ir divu bērnu – Dimitrija un Jeļenas tēvs.

 

Skaidrīte Budovska

Skaidrīte Smildziņa-Budovska dzimusi 1943.gada 2.martā Rīgā. Latvijas basketboliste. 

Mācījusies Rīgas 15.pamatskolā, Rīgas Industriālajā politehnikumā Metālu termiskās apstrādes nodaļā. 1980.gadā absolvējusi Rīgas Politehnisko institūtu.

Basketbolu sākusi spēlēt Rīgas 1. bērnu sporta skolā pie Aivara Rasas un 1958.gadā Rīgas "Daugava" sastāvā kļuvusi par Latvijas čempioni un PSRS čempionāta bronzas medaļas ieguvēju. Vēl 1958.gadā spēlējusi VEF komandā. Sākumā spēlējusi kā aizsargs un labi apguvusi tehniku - dribls, piespēles, pustālie metieni - un iegūtās iemaņas noderēja visā karjerā, palīdzot S.Smildziņai kļūt par unikālu centra spēlētāju. Šajā pozīcijā pirmais viņu ievirzīja pazīstamais jauniešu treneris Augusts Raubēns. Savukārt, TTT komandas treneris Olģerts Altbergs izveidoja duetu - S.Smildziņa ar otru centra spelētāju Silviju Kroderi, kas bija jauninājums - spēle ar diviem centriem.

1958.gadā kļuva par jaundibinātās komandas  Rīgas TTT spēlētāju, laikposmā no 1963.g.līdz 1969.g. bija kluba kapteine. TTT sastāvā ir 11 reizes uzvarējusi Eiropas čempionvienību kausā, kas ir dalīts rekords turnīra vēsturē ar citām spēlētājām - Dzintru Grundmani, Tamāru Kārkliņu-Hendeli un Uļjanu Semjonovu. Tāpat 12 reizes kļuva par PSRS čempioni, kā arī izcīnīta uzvara PSRS ziemas meistarsacīkstēs (1959.g.).

No 1959.g. līdz 1971.g. Latvijas PSR izlasē aizvadījusi 88 spēles. Tās sastāvā četras reizes piedalījusies PSRS Tautu spartakiādē. 1959.gadā tika izcīnīta 7.vieta, 1963.g., 1967.g. un 1971.g. - 1.vieta. S.Budovskas treneri TTT komandā bijuši Raimonds Karnītis, Andris Purkalns un Dzidra Karamiševa.

No 1959.g līdz 1968.g. spēlējusi PSRS izlasē. Tās sastāvā izcīnījusi trīs Pasaules čempionāta zelta medaļas (1959.g., 1964.g., 1967.g.). 1964.gada Pasaules čempionātā tika atzīta par labāko centra uzbrucēju pasaulē, bet žurnālisti viņai piešķīra skaistākās basketbolistes titulu - "Miss Basketball Mundial". PSRS sastāvā divas reizes kļuvusi arī par Universiādes čempioni (1965.g., 1967.g.).  1960.gadā kļuva par PSRS sporta meistari, 1966.gadā par PSRS starptautiskās klases sporta meistari un 1968.gadā - PSRS Nopelniem bagāto sporta meistari. 1998.gada 26.oktobrī tika apbalvota ar  Triju Zvaigžņu ordeni. Ievietota Latvijas basketbola savienības Goda zālē.

1967.gada 6.novembrī apprecējusies ar Māri Budovski - sporta ārstu. Divas meitas: Evija un Agnija. Abas spēlējušas basketbolu, Evija bijusi TTT jaunatnes komandas dalībniece. Abas meitas pabeigušas Latvijas Medicīnas akadēmiju. Pēc sporta gaitu beigšanas Sk.Smildziņa-Budovska strādājusi "Komunālprojektā" un Valsts zemes dienestā.Tagad pensionāre.

 

Adalberts Bubenko

Adalberts Bubenko dzimis 1910.gada 16.janvārī Igaunijā. Latvijas vieglatlēts. 

Dzīves lielāko daļu pavadījis Valmierā. Ģimenē visi trīs brāļi – Jānis, Edvards un Adalberts – bijuši aktīvi sportisti. Jānis kļuva par inženieri, kara beigās emigrēja un darbojās kā mācībspēks Stokholmas universitātē, Edvards vēlāk iegādājās un apsaimniekoja bijušo Jāņa Daliņa māju Valmierā, Adalberts līdz kara beigām darbojies tirdzniecībā.

A.Bubenko ir vairākkārtējs Latvijas rekordists. Viens no Latvijas izcilākajiem soļotājiem, dažkārt ir spējis pārspēt pat Jāni Daliņu. 1936.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs bija pieteikti trīs soļotāji - Jānis Daliņš, Arnolds Krūkliņš un Aldaberts Bubenko. 50 kilometru distancē 33 dalībnieku konkurencē pēc veiktajiem 25 kilometriem J.Daliņš jau bija sasniedzi līderus, bet pēc 35 kilometriem muskuļu sāpju dēļ izstājās. A.Krūkliņu par nepareizu soļošanas stilu diskvalificēja. Adalberts Bubenko, kurš 50 kilometru distanci soļoja pirmo reizi, par 33 sekundēm atpaliekot no otrās vietas ieguvēja, kļuva par bronzas medaļas ieguvēju (4.32:42,2). 

Kara beigās emigrēja un no 1944.gada strādāja Vācijā, vēlāk pārcēlās uz Austrāliju, Adelaidi, kur izveidoja pārtikas preču veikaliņu. Dzīves otrā pusē pārcēlās uz Kanādu, Toronto, kur turpināja iesākto biznesu.                                                                                                                                                                 Adalberts Bubenko miris 1983.gada 7.jūlijā Toronto (Kanāda).

 

Māris Bružiks

Māris Bružiks dzimis 1962. gada 25. augustā Pļaviņās .Latvijas vieglatlēts, treneris.

Absolvējis Kokneses vidusskolu.

Treneri – Igors Lulle, Tālivaldis Budēvičs, Valentīns Voinovs.

Pārstāvējis sporta biedrību „Vārpa” un ASK klubu. 1985. gadā PSRS kausa izcīņā ieguvis uzvaru trīssoļlēkšanā ar rezultātu 17,38 m. Pirmais lielais panākums – zelta medaļa 1986. gadā Eiropas čempionātā telpās Madridē, kur ar 17,54 m tālu lēcienu uzstādījis čempionāta rekordu, kas tobrīd bija pasaules labākais sasniegums. Eiropas čempionātā ieguvis arī sudraba medaļas (1986.g.). 1988. gadā sacensībās Rīgā ar 17,56 m tālu lēcienu uzstādīja personisko rekordu, kas vēl joprojām nav pārspēts. XXV olimpiskajās spēlēs Barselonā 1992. gadā ieguvis 10. vietu trīssoļlēkšanā (16,80m).Piedalījies trijos pasaules čempionātos, kur augstākais sasniegums bijusi 10. vieta 1995. gadā. 1993. gadā izcīnīja sudraba medaļu pasaules čempionātā telpās, bet 1994. gada Eiropas čempionātā viņš bija trešais. M. Bružika pēdējais lielais sasniegums ir uzvara 1996. gada Eiropas čempionātā telpās. Piecas reizes sasniedzis Latvijas rekordu – no 17,00 m 1984. gadā līdz 17,56 m 1988. gadā. Latvijas rekordists telpās (17,54 m – 1986.g.).11 reižu bijis Latvijas PSR čempions – trīssoļlēkšanā (1983.g., 1984.g., 1988.g., 1989.g.), trīssoļlēkšanā telpās (1983.g., 1984.g., 1986.g., 1987.g.), tāllēkšanā (1984.g.), tāllēkšanā telpās (1984.g., 1986.g.). 43 reizes sacensībās lēcis tālāk par 17 metriem. Personiskais rekords tāllēkšanā – 7,91 m, augstlēkšanā – 2,15 m.

Atbilstoši vieglatlētikas statistiķa Andra Staģa izstrādātajam visu laiku labāko vieglatlētu reitingam M. Bružiks ar 1235punktiem dala 16. vietu ar Ādolfu Liepaskalnu. Pirmais trijnieks:1.Jānis Lūsis (šķēpmetējs) 2770 p., 2. Jānis Daliņš(soļotājs) 2360 p.,3. Valentīna Gotovska (augstlēcēja un tāllēcēja) 1875 p.

Pēc sporta karjeras beigām bijis fiziskās sagatavotības treneris Ventspilī kopā ar basketbola treneriem Armandu Krauliņu un Kārli Muižnieku, sadarbojies ar Aināru Zvirgzdiņu un trenējis Cēsu sieviešu komandu. Strādājis arī ar Ukrainas komandām, Latvijas izlasi un citām komandām.

 

Ilmārs Bricis

Ilmārs Bricis dzimis 1970.gada 9.jūlijā Rīgā. Latvijas biatlonists.

Ilmārs Bricis biatlonā trenējās kopš 1978.gada. I.Bricis ir izcīnījis divas Pasaules čempionātu bronzas medaļas - 2001.gadā 20 kilometru distancē un 2005.gadā 10 kilometru sprinta distancē. Piedalījies sešās Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas ir ar kamaniņbrucēju Annu Orlovu dalīts rekords starp Latvijas sportistiem un ar austrieti Alfrēdu Ederu, angli Maiklu Diksonu un krievu Sergeju Čepikovu dalīts rekords starp visiem pasaules biatlonistiem. I.Briča labākie sasniegumi Olimpiskajās spēlēs ir 4. vieta iedzīšanā 2006.gadā Turīnā un 5. vieta 20 km distancē 1998.gadā Nagano. Pasaules kausa kopvērtējumā visaugstāko vietu viņš sasniedza 1997.-1998.gada sezonā, kad bija 11. vietā, 2005.-2006.gada sezonā viņš bija 17. vietā. Pasaules kausa posmos vairākkārt bijis labāko trijniekā. Divkārtējs Eiropas vicečempions 12,5 km iedzīšanas sacensībās, pieckārtējs bronzas medaļas ieguvējs Eiropas čempionātā.

2011.gada vasarā I.Bricis nolēma beigt profesionāļa karjeru - kā iemeslu tam minot finansējuma trūkumu un turpmāk strādāja par Lietuvas sieviešu biatlona izlases treneri. Tomēr viņš startēja arī dažās 2011.-2012. gada Pasaules kausa sezonas posmu distancēs. Ar 21 dalības sezonu Pasaules kausā I.Bricis 2011.gada decembrī kļuva par rekordistu šajā ziņā starp pasaules biatlonistiem. Pēdējo reizi Pasaules kausa posmā startēja 2012.gada janvārī. 2015.gadā atgriezies darbā ar Latvijas izlasi.

I.Briča bijusī sieva Anžela Brice arī biatloniste un distanču slēpotāja. Viņu kopīgā meita Anete Brice arī ir bijusi biatloniste, kā arī piedalījusies distanču slēpošanā Vankūveras Olimpiskajās spēlēs 2010.gadā. Tēva un meitas starts vienā olimpiādē ir neparasts gadījums olimpisko spēļu vēsturē un pirmais šāds gadījums Latvijas sportā. 2011.gada 18.decembrī Pasaules kausa posmā Hohfilcenē viņi abi piedalījās jauktajā stafetē. 

Dainis Bremze

Dainis Bremze dzimis 1954.gada 22.jūlijā Rīgā. Latvijas kamaniņbraucējs.

Absolvējis Rīgas 3.vidusskolu (1972.g.), Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1977.g.) un Augstāko menedžeru skolu (1991.g.).

Treneri - Uldis Bergmanis, Valdis Tiliks. Pārstāvējis sporta biedrību „Vārpa”.

Trīskārtējs PSRS čempions divniekā (1973.g.-1975.g.) 3.vieta PSRS tautu ziemas spartakiādē divniekā (1974.g., 1978.g.). Eiropas čempionātā 3.vieta divniekā (1976.g.). Pasaules čempionātos: 10.vieta divniekā (1974.g.); 5.vieta divniekā (1975.g.); 10.vieta vieniniekā (1977.g.); 9.vieta divniekā (1977.g.); 1.vieta divniekā (1978.g. kopā ar Aigaru Kriķi); 9.vieta vieniniekā (1979.g.); 5.vieta divniekā (1979.g.). Piedalījies divās olimpiskajās spēlēs divniekā kopā ar Aigaru Kriķi: XII olimpiskās spēlēs 1976.gadā  Insbrukā vieniniekā un arī divniekā ieguva 8.vietu. XIII olimpiskās spēlēs 1980.gadā  Leikplesidā vieninieki izstājās, bet divnieka ierindojās 10.vietā. No 1998. līdz 2001.gadam Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents. Uzņēmējs, 1991.gadā viņš izveidoja tirdzniecības kompāniju "Norde" un nodarbojas ar auto tirdzniecību.

 

 

 

 

No kreisā Dainis Bremze, Valdis Tiliks, Vera Zozuļa, Aigars Kriķis

Jānis Bojārs

Jānis Bojārs dzimis 1956.gada 12.maijā. Latvijas vieglatlēts

Treneris Vitālijs Umbraško. Pārstāvējis sporta biedrību „Vārpa”.

Eiropas čempionātā ir izcīnījis sudraba medaļu (1982.g.), divas reizes kļuvis par Eiropas čempionu telpās (1983.g.un 1984.g.). Pasaules spēlēs telpās izcīnīja bronzu (1985.g.). J.Bojāram pieder arī Latvijas rekords - 21,74 m (1984.g.). 1982.gada sezonas rangā ierindojies 5. vietā pasaulē. Bija viens no galvenajiem pretendentiem uz zelta medaļu 1984.gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā, taču.PSRS boikotēja šīs olimpiskās spēles. Vairākas reizes izcīnījis uzvaras PSRS čempionātos, PSRS Tautu VIII spartakiādes čempions. 2014.gadā J.Bojārs uzdāvinājis Latvijas Sporta muzejam savas sporta karjeras laikā izcīnītās balvas, kopumā  205 vienības - medaļas, kausus un nozīmītes. Miris 2018.gada 5.jūnijā.

Imants Bodnieks

Imants Bodnieks dzimis 1941.gada 20.maijā Rīgā. Latvijas riteņbraucējs. Treneris. 

Izglītību ieguvis Rīgas 45.vidusskolā (1961.g.). Treneris  Pēteris Strods. Pārstāvējis "Daugava", ASK, "Marss".

Piedalījies trijās Olimpiskajās spēlēs (1960.g., 1964.g., 1968.g.). 1960.gadā Romā dalīja 9.-12. vietu sprintā. 1964.gadā Tokijā startēja tandēmā ar krievu sportistu Viktoru Logunovu 2 km distancē un izcīnīja sudraba medaļu. Pēc četriem gadiem Mehiko I.Bodnieks tandēma sprintā izcīnīja dalītu 5.—8. vietu kopā ar krievu sportistu Igoru Celovaļņikovu. Startējis pasaules čempionātos: 1959.g. - 18./24.vieta sprintā, 1961.g. - 4.vieta sprintā, 1962.g. - 5./8.vieta sprintā, 1963.g. - 5./8.vieta sprintā, 1965.g. - 5./8.vieta sprintā, 1966.g. - 4.vieta sprintā, 5.vieta 1 km hītā.  Vienpadsmit reizes bijis PSRS čempions: tandēmā (1962.g. - 1964.g., 1966.g., 1968.g.), 1 km hītā (1962.g., 1963.g., 1965.g., 1966.g.), sprintā (1961.g., 1962.g.). Vairkkārtējs Latvijas PSR čempions. Astoņas reizes uzstādījis Latvijas rekordus. 1964.gadā I.Bodnieks uzstādīja pasaules rekordu 500 m sprintā ar startu gaitā (29,4s). 1966.gadā viņam piešķira PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara nosaukumu.                             Pēc sportista karjeras beigām 21 gadus strādājis par treneri. No 1969.g. līdz 1990.gadam bijis ASK riteņbraucēju treneris un darbojās riteņbraukšanas klubā Marss".

 

 

 

No kreisās I.Bodnieks un V.Logunovs.

 

Leolita Bļodniece

Leolita Bļodniece dzimusi 1959. gada 29. martā Rīgā. Latviešu vieglatlēte. 

Izglītību ieguvusi Rīgas 25. vidusskolā un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā (1986.g.).  

Sākumā trenējusies daudzcīņā, taču pēc 600 g šķēpa raidīšanas tālāk par 34 metriem 12 gadu vecumā pievērsusies šķēpa mešanai. Pirmais treneris bijis Otto Jurģis, bet pēc viņa nāves trenējās pie Valda Dimanta, bet vēlāk pie Elmāra Krūzes. PSRS izlases laikos trenējusies arī pie Jāņa Lūša un Elvīras Ozoliņas, bet tās bija vairāk uzskatāmas kā konsultācijas.

1975. gada PSRS Tautu spartakiādē 16 gadu vecumā Leolita Bodniece uzvarēja ar 59,54 metrus tālumā raidītu šķēpu. Tautu spartakiādē sportiste uzvaru guva arī 1983. gadā, savukārt 1979. gadā L. Bļodniece izcīnīja 4. vietu. 1975. gadā sportiste izcīnīja uzvaru arī Eiropas junioru čempionātā (60,62 m). L. Bļodniece ir trīskārtēja PSRS čempione (1975.g. - 59,54 m; 1980.g. - 64,90 m; 1983.g. - 64,62 m), kā arī divkārtēja Latvijas čempione (1980.g., 1982.g.). Viņa trīs reizes labojusi Latvijas rekordu, no kuriem tālākais (64,90 m) tika sasniegts 1980. gadā PSRS čempionātā. Tas ir arī Latvijas rekords šķēpa mešanā ar vecās konstrukcijas šķēpu.                                                                        

Sporta karjeru pārtrauca 26 gadu vecumā, kad piedzima meitiņa. Pēc sportistes karjeras beigām četrus gadus sporta biedrībā „Daugava” strādājusi par treneri. Darbu turpinājusi kā sporta skolotāja un sporta darba organizatore Rīgas pārtikas ražotāju vidusskolā (tagad Tūrisma un radošās industrijas tehnikums). Aktīvi darbojas šķēpmetēju klubiņā, palīdz organizēt dažādas sacensības un pasākumus. Leolitai Bļodniecei ir divas meitas - Elīna un Līga.

 

Gunārs Blūms

Gunārs Blūms dzimis 1923.gada 23.aprīlī, Rīgā. Volejbola tiesnesis. 

Bijis trīskārtējs Latvijas čempions volejbolā - 1946.g., 1948.g. un 1949.gadā. Latvijas izlases dalībnieks no 1946. līdz 1949.gadam. Vēlāk darbojies kā treneris un viņa vadībā komanda „Spartaks” trīsreiz kļuva par Rīgas čempioniem, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas vīru komanda šo titulu ieguva vienu reizi. EZP (Ekspedīcijas zvejas pārvalde) komanda Latvijas čempionu zeltu izcīnīja 1962.gadā.

Darba mūža lielāko daļu bijis sporta organizators. Iecelts par sporta biedrības „Spartaks” Rīgas padomes priekšsēdētāju. Kad šo biedrību likvidēja, kļuva par sporta biedrības „Daugava” Centrālā sporta kluba direktoru. Volejbola komandas „Radiotehniķis” priekšnieks no 1969.gada līdz 1983.gadam. Darbojies kopā ar Genādiju Paršinu (vēlāko PSRS izlases treneri) un Zigismundu Grigoļunoviču.

Volejbola federācijā (valdē) strādājis 44 gadus (1946.g.-1990.g.), 14 gadus bijis tās prezidents (1946.g.-1960.g.), 19 gadus (1960.g.-1979.g.) priekšsēdētāja vietnieks, 11 gadus veterānu komisijas vadītājs (1979.g.-1990.g.). Nepārtraukti 53 gadus darbojies tiesnešu kolēģijā. I kategorijas tiesneša nosaukumu ieguvis 15 gadu vecumā, 1946.gadā - Republikas kategoriju, Vissavienības kategoriju - 1952.gadā, starptautisko kategoriju kā pirmais Latvijā - 1960.gadā. PSRS Goda tiesneša nosaukums piešķirts 1973.gadā. 138 starptautiskas spēles vadījis uz paaugstinājuma (pirmais tiesnesis) 14 valstīs, 78 reizes bijis galvenais arbitrs (PSRS sacensībās 12 reizes), 18 reizes atzīts par sacīkšu labāko arbitru. 

Apbalvots ar V pakāpes Atzinības krustu (2014.g.). Arī dzīvesbiedres Edītes darba mūžs saistīts ar sportu. Gunāra un sievas Edītes ģimenē divi bērni - meita Zane (arhitekte) bijusi Latvijas izlases dalībniece peldēšanā. Dēls Egils strādāja sporta biedrībā „Vārpa”, bet pēc smagas slimības agri aizgāja viņsaulē.                     

Gunārs Blūms miris 2016.gada 22.janvārī.

Jeļena Blaževiča

Jeļena Blaževiča (Jeršova) dzimusi 1970.gada 11.oktobrī Rīgā. Latvijas vieglatlēte. 1987.gadā absolvējusi Rīgas 80. vidusskolu un Latvijas Universitātes Finanšu un tirdzniecības fakultāti (1992.g.).

Treneri - Uldis Kurzemnieks, Jurijs Volkinšteins.

Sākumā startējusi tāllēkšanā, vēlāk pārkvalificējusies uz trīssoļlēkšanu. Trīspadsmit reizes bijusi Latvijas čempione: trīssoļlēkšanā (1993.g. - 1998.g.), tāllēkšanā (1993.g., 1994.g.), 4x100 m stafetē (1995.g., 1996.g.), trīssoļlēkšanā telpās (1994.g., 1996.g.), tāllēkšanā telpās (1994.g.). Divkārtēja Latvijas PSR čempione tāllēkšanā (1990.g.) un 4x100 m stafetē (1990.g.). Četras reizes labojusi Latvijas rekordu trīssoļlēkšanā (no 14,10 m - 1995.g. līdz 14,55 m - 1996.g.).

Eiropas čempionātos - 21. vieta 1994.gadā (13,02 m). 1993.gadā izcīnījusi 8. vietu Universiādē tāllēkšanā (6,30 m). Pasaules čempionātos: 1993.g. - 10.vieta trīssoļlēkšanā (13,57 m), 1995.g. - 9.vieta trīssoļlēkšanā (14,09 m), 1997.g. - 7.vieta trīssoļlēkšanā (14,06 m), 32.vieta tāllēkšanā (6,18 m). Piedalījusies 1996.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Atlantā, kur trīssoļlēkšanā izcīnījusi 8. vietu ar 14,12 m (kvalifikācijā — 14,24 m). 1997.gadā beigusi sportistes karjeru traumas dēļ.

 

Haralds Blaus

Haralds Blaus dzimis 1885.gada 5.februārī Ozolu muižā Liezeres pagastā.

Viņa tēvs Kārlis Blaus (1853.g.-1906.g.) bija Tērbatas universitātes absolvents, viens no vecākās latviešu studentu korporācijas Lettonia dibinātājiem, Liezeres draudzes ārsts. Māte vācbaltiete Lilija Blaus, dzimusi fon Zeka (1862.g.). Brāļi Andrejs un Augusts

Pēc Tērbatas reālskolas absolvēšanas 1906.gadā 21 gada vecumā H. Blaus iestājās Rīgas Politehniskā institūta arhitektūras nodaļā. Studiju laikā viņš pievērsās daiļslidošanai un šaušanas sportam pa māla baložiem (šo sporta veidu pārdēvēja par "stenda šaušanu"). H.Blaus iestājās "Baltijas Pareizas medību un šaušanas biedrībā", vēlāk "Āgenskalna Strēlnieku biedrībā". 

Pēc Politehnikuma absolvēšanas 1913.gadā H.Blaus iestājās armijā un Pirmā pasaules kara gados darbojies kā arhitekts-inženieris armijas karaspēka dzīvokļu apgādes galvenajā pārvaldē Pēterburgā un Helsinkos (1913.g.-1917.g.), vēlāk - 3. inženieru komandā. 1919.gadā H.Blaus atgriezās Latvijā un strādāja dzelzceļa valdē Valmierā un Vecgulbenē, kā arī ceļu un būvju pārvaldē Cēsīs, bet no 1920.gada līdz 1927.gadam - apdrošināšanas un transporta a/s "Latvija". No 1927.līdz 1938.gadam H.Blaus strādāja par būvkonstrukciju mācības skolotāju Rīgas Valsts tehnikumā un darbojās kā praktizējošs arhitekts.

1912.gada ziemā viņš kļuva par Baltijas provinču meistaru daiļslidošanā (vēlāk - trīskārtējs Latvijas meistars). 1910.gadā sāka piedalīties šaušanas sacīkstēs. 1911.gadā pirms olimpiādes pārbaudes sacensībām Pēterburgā 50 dalībnieku konkurencē uzvarēja H.Blaus un tika iekļauti Krievijas vienībā V Olimpiskajās spēlēs (Krievijas impērijas šāvēju izlasē vēl bija rīdzinieki Leons Suitiņš, Valters Bodnieks, Pauls Līts, Boriss Pertels un Dāvids Veiss).

V vasaras Olimpiskajās spēlēs Stokholmā Haralds Blaus startēja šaušanā uz skrejošo briedi, 34 dalībnieku konkurencē ar 29 punktiem iegūstot 20. vietu. Māla baložu šaušanā ar 91 punktu (no 100 iespējamiem) Haralds Blaus izcīnīja bronzas medaļu. Daiļslidošanā H.Blaus pārstāvēja I Rīgas Riteņbraukšanas biedrību (I RRB), kurā vadīja arī tenisa sekciju un piedalījās sporta komisijā, bija Latvijas daiļslidošanas tiesnesis. Iestājies Latvijas Medību biedrībā (LMB), viņš kopā ar citiem biedriem 1926.gadā izveidoja medību suņu audzēšanas nodaļu. 1931.gadā viņš izveidoja medību suņu audzētavu savā lauku īpašumā, kādreizēja Kauguru muižā - „Ķiguļu” mājās.

Kā Latvijas valsts vienības dalībnieks šaušanā viņš uzrādīja daudzus Latvijas rekordus dažādās šaušanas disciplīnās. 1933.gadā valsts 15. gadadienas svētkos ar nozīmi “Par nopelniem” apbalvoto vidū kā vienīgais divu sporta veidu pārstāvis tika nominēts daiļslidotājs un stenda šāvējs Haralds Blaus. H.Blaus 1935.gadā izdeva savu grāmatu “Šaušanas māksla ar skrošu bisi”. H.Blaus 1937.gada vasarā startēja Helsinkos pasaules meistarsacīkstēs šaušanā. Tās bija viņa pēdējās lielākās sacensības. Šajās meistarsacīkstēs Latvijas pārstāvis Kārlis Kļava izcīnīja zelta medaļu šaušanā ar automātisko pistoli.

Otrā pasaules kara sākumā saslimušais H.Blaus ar ģimeni - māti Liliju Blauu, sievu Elzu un bērniem - dēlu Haraldu (dz. 1927.g.) un meitu Ritu Zigrīdu (dz. 1928.g.) atstāja Latviju. Haralds Blaus miris 1945.gada 4.jūnijā Augsburgā. 2012.gada 30.novembrī, Rīgā, Baložu ielā 14, atklāja piemiņas plāksni Haraldam Blauam.  

 

Astra Biltauere

Astra Biltauere-Rubene dzimusi 1944.gada 9.oktobrī Rīgā. Latvijas volejboliste. 

Absolvējusi Rīgas 19.vidusskolu. Treneri Ēriks Saulītis, Juris Apmanis, Arvīds Pētersons.

A.Biltauere-Rubene ir spēlējusi komandā "Daugava" (1962.g.-1965.g.) un "Elektrons" (1969.g.-1973.g.). Laikā no 1962. līdz 1971.gadam pārstāvējusi Latvijas PSR izlasi (ar pārtraukumu). Vairākas reizes izcīnījusi Latvijas PSR čempiones nosaukumu. No 1963. līdz 1965.gadam spēlējusi PSRS izlasē. Piedalījusies 1964.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Tokijā, kurās PSRS izlases sastāvā izcīnījusi sudraba medaļu.

Turīnā (Itālija) 2013.gadā 8.pasaules senioru spēlēs (World Masters Games) Latvijas sieviešu komanda (grupā - 60+), kuras sastāvā bija Eiropas čempione un pasaules vicečempione Mudīte Stūrmane-Talce, divkārtējā Eiropas junioru čempione Ilona Bačilova-Maļinovska un citas izcilas Latvijas izlases volejbolistas, sudraba medaļas ieguva Astra Biltauere-Rubene. Ilgus gadus strādājusi rūpnīcā "Alfa", vēlāk "LatLoto".

 

 

 Pirmā ar kausu A.Biltauere

Apertura de cuenta bet365.es