Gada balva sportā

Latvijā iedibināta “Gada balva” sportā, kuru  pasniedz kopš 2005.gada. Sporta balvu pasniegšanas ceremoniju rīko Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) kopā ar “Igo Japiņa Sporta aģentūru”. Ceremonija ik gadu vienkopus pulcē ievērojamākās Latvijas sporta zvaigznes un panākumu guvējus, daudzsološākos jaunos talantus un Latvijas sporta dzīves vadītājus, kuri kopā ar sporta līdzjutējiem rezumē gada nozīmīgākos sporta notikumus un publiski saka paldies saviem izcilniekiem. 

Gada balva pasniegtas arī citās nominācijās – “Uzlecošā zvaigzne”; “Sporta notikums”; “Gada ieguldījums sportā”, piemēram, ar tādu tika atzīmēta J.Prokopčukas uzvara Ņujorkas maratonā; “Par cīņas gribu”; “Sporta skolotājs”; “Paraugs sportā” (LOK speciālā balva), kura piešķirta Artūram Irbem; “Populārākais sporta veids” (līdzjutēju balsojums), kuru saņēmis Orientēšanās sports; “Par godīgu cīņu”; “Paraugs sportā”; “Gada sportists paraolimpiskajā sportā”, ar kuru apbalvots Aigars Apinis (vieglatlētika) un citas. Bijusi arī vienreizēja LTV7 specbalva – Ivo Lakučam (riteņbraukšana).

(Bildes skatīt - galerija “Gada balva sportā”)

Gads  Sportists  Sportiste  Treneris Komanda  Par mūža ieguldījumu 
2005  V.Ščerbatihs  J.Prokopčuka  J. Krastiņš  Sieviešu basketbola izlase  V.Mazzālītis
2006  M.Rubenis  J.Prokopčuka  V.Eiduka  Sieviešu basketbola izlase  J.Kvēps
2007   V.Ščerbatihs  J.Prokopčuka  E.Andruškevics  Nenoteica  U.Semjonova
2008   M.Štrombergs  A.Jēkabsone -Žogota  V.Eiduka  Sieviešu basketbola izlase  V.Baltiņš
2009   J.Miņins  A.Jēkabsone -Žogota  A.Starkovs  J.Miņina bobsleja 4-nieks  J.Lūsis
2010   M.Dukurs  I.Radēviča  D.Dukurs  U-20 basketbolistes  G.Jākabsons
2011   M.Dukurs  J.Rubļevska  D.Dukurs  Rīgas Dinamo hokejs  J.Serģis
2012   M.Štrombergs  I.Radēviča  I.Lakučs  Vīriešu volejbola izlase  V.Drauga
2013   M.Dukurs  A.Grigorjeva  D.Dukurs  U-20 basketbolisti  I.Pļaviņš
2014   M.Dukurs  A.Grigorjeva  S.Prūsis  Latvijas hokeja izlase  M.Rubenis

     2015          M.Dukurs                          L. Ikauniece-Admidiņa                         S.Prūsis                               Latvijas Basketbola izlase                        J.Siliņš

     2016         K.Porziņģis                          L. Ikauniece-Admidiņa                         S.Prūsis                               Latvijas bsketbola izlase                          A.Leja

 

2018. gadā  XXIII Ziemas Olimpiskās spēles notiks Phjončhanā, Dienvidkorejā, no 2018. gada 9. līdz 25. februārim.

Uz Olimpisko spēļu organizēšanu pretendēja trīs pilsētas: Ansī (Francija), Minhene (Vācija) un Phjončhana (Dienvidkoreja). Norises vieta tika paziņota 123. SOK sesijā Durbanā, Dienvidāfrikā, 2011. gada 6. jūlijā.[1][2] Minhene iepriekš ir rīkojusi 1972. gada Vasaras Olimpiskās spēles. Phjončhana iepriekš ir izvirzījusi savu kandidatūru divām Ziemas Olimpiskajām spēlēm, taču abās reizēs tika zaudēta iespēja organizēt šo pasākumu (tika zaudēts Vankūverai par 2010. gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm un Sočiem par 2014. gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm). Balsojumā par Olimpisko spēļu rīkošanu uzvarēja Phjončhana.

 

 

2020. gada Vasaras Olimpiskās spēles jeb XXXII Olimpiskās spēles būs trīsdesmit otrās Vasaras Olimpiskās spēles. Tās notiks Tokijā, Japānā, 2020. gadā, laikposmā no 24. jūlija līdz 9. augustam. Norises vietu noteica Starptautiskā Olimpiskā komiteja savā 125. sesijā Buenosairesā, Argentīnā. Pēc 2020. gada Olimpiskajām spēlēm notiks arī Paraolimpiskās spēles. Tokija jau ir iepriekš organizējusi 1964. gada vasaras olimpiskās spēles.

 

 

 

2022. gada Ziemas Olimpiskās spēles jeb XXIV Ziemas Olimpiskās spēles būs 24. Ziemas Olimpiskās spēles, kas norisināsies 2022. gadā Pekinā, Ķīnā. Olimpiskās spēles organizēs Starptautiskā Olimpiskā komiteja un Ķīnas Olimpiskā komiteja. Norises vieta tika paziņota 2015. gada 31. jūlijā 128. SOK sesijā Kualalumpūrā, Malaizijā, kur balsojumā par spēļurīkošanu Pekina apsteidza Almati (Kazahstānā). Pekina kļūs par pirmo pilsētu, kas rīkojusi gan Vasaras, gan Ziemas Olimpiskās spēles — 2008. gadā tā rīkoja Vasaras Olimpiskās spēles.

 

                                                                                                          

 

Sporta mirkļi

Mūsdienu Olimpisko spēļu organizēšanas iniciators, Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents (1896-1916, 1919-1925) Pjērs de Kubertēns uzrakstīja „Oda Sportam” (No franču valodas atdzejojusi Dagnija Dreika): 

O, Sport, tu esi Skaistums! 

Tu esi arhitekts ēkai, kas cilvēka miesa, - tā var kļūt zema vai cēla atkarībā no tā, vai zemup to grūž nelāgas vēlmes vai veselīga piepūle augšup ceļ. Nekāds skaistums netop bez līdzsvara un bez proporcijām, un tu esi neuzveicams pavēlnieks vienam un otram, jo tu radi harmoniju, kustībām dāvā ritmu, tu dari spēku graciozu un piešķir spēku tam, kas ir trausls!

Oda ir kļuvusi par vienu no skaistākajiem, spilgtākajiem un ievērojamākajiem poētiskajiem apliecinājumiem sporta un literatūras, filozofijas, mākslas un kultūras ciešajai vienotībai. Veselā Saprāta triumfam Veselā Miesā. Sporta mirkļi ir patiesi skaisti un aizraujoši, tie apliecina spēku, gribu, prieku, laimes sajūtu, rada noskaņojumu. (sk. Galerija ”Sporta mirkļi” ).

 

Šķēpa mešanas vēsture

Kāds būs nākošais rekords? 

Pirmās šķēpa mešanas sacensības Olimpiskajās spēlēs notika Atēnās 1906.gadā. Sievietēm programmā šķēpu iekļāva Olimpiskajās spēlēs Losandželosā 1932.gadā.

 Šķēpa konstrukcijā dažas nelielas izmaiņas tika veiktas arī agrāk, bet radikālas 1984.gadā - kad Uve Hona (Uwe Hohn) mestais šķēps aizlidoja  104,80 metrus.  Radās  risks skatītājiem  un Starptautiskā vieglatlētikas federācija  1986.gadā  pieņēma lēmumu pārvietot šķēpa smaguma centru atpakaļ par 10 centimetriem.  Federācija uzskatīja, ka jaunais šķēps padarīs no 10 līdz 15 metriem īsāku lidojumu un noteiktāk fiksēs šķēpa ieduršanos zemē.

 Kā rāda notikumi, tad ar jauno šķēpu rekords  atkal ir audzis - no 85.74m (1986.g.) līdz 98,48 m (1996.g.). Divdesmit pieci šķēpa metēji ir sasnieguši pasaules rekordu, 21 ar veco šķēpa (34 reizes), un 4 ar jauno šķēpa (8 reizes). Deviņi pasaules rekordisti bijuši arī olimpisko čempioni: Lemming, Myyrä, Lundqvist, Jarvinnens,  Danielsen, Lūsis, Wolfermans, Nemeth un Železný. Tikai divi (Danielsen - 1956.g. un Nemeth - 1976.g.) sasnieguši pasaules rekordus Olimpiskās spēlēs. Soms Matti Järvinen sasniedzis  10 pasaules rekordus - starp 1930. un 1936.gadu. Šķēps lidojumā var sasniegt ātrumu pat līdz 113 km stundā.

Sporta žurnāls Trock & Field News sākot ar 1947.gadu katra gada publicē 10 labākos pasaules škēpmetējus. Šajā sarakstā, kas publicēts 2015.gadā, Jānis Lūsis kā pirmais nosaukts deviņus gadus (1963.g.- 1972.g., izņemot 1970.g.). Čehs Jans Žeļeznijs minēts 7 gadus, polis Jaunušs Sidlo 5 gadus, amerikānis Buds Helds trīs gadus, ungārs Miklošs Nemets 2 gadus. Pārējie sportisti pirmajā vietā bijuši par vienai reizei. 1980.gadā pirmajā vietā bija ierindots Dainis Kūla. J.Lūsis ir vienīgais kurš spējis četras reizes uzvarēt Eiropas čempionātā.

----> Latvijas šķēpmetēju klubs

 Rekordi ar veco šķēpa modeli

Desmit labākie rezultāti

104,80 m.   Uwe Hohn, GDR, 20 Jul 1984, Berlin 

99, 72 m.    Tom Petranoff, USA, 15 May 1983, Los Angeles 

96, 72 m.    Ferenc Paragi, HUN, 23 Apr 1980, Tata 

94, 58 m.    Miklos Nemeth, HUN, 26 Jul 1976, Montreal 

94, 08 m.    Klaus Wolfermann, FRG, 05 May 1973, Leverkusen 

93, 80 m.    Janis Lusis, URS, 06 Jul 1972, Stockholm 

92, 70 m.    Jorma Kinnunen, FIN, 18 Jun 1969, Tampere 

91, 98 m.    Janis Lusis, URS, 23 Jun 1968, Saarijarvi 

91, 72 m.    Terje Pedersen, NOR, 02 Sep 1964, Oslo 

87, 12 m.    Terje Pedersen, NOR, 01 Jul 1964, Oslo

Pirmie desmit 

74, 02 m.    Matti Jarvinen, FIN, 27 Jun 1932, Turku 

72, 93 m.    Matti Jarvinen, FIN, 14 Sep 1930, Viipuri 

71, 88 m.    Matti Jarvinen, FIN, 31 Aug 1930, Vaasa 

71, 70 m.    Matti Jarvinen, FIN, 17 Aug 1930, Tampere 

71, 57 m.    Matti Jarvinen, FIN, 08 Aug 1930, Viipuri 

71, 01 m.    Erik Lundqvist, SWE, 15 Aug 1928, Stockholm 

69, 88 m.    Eino Penttila, FIN, 01 Oct 1927, Viipuri 

66, 62 m.    Gunnar Lindstrom, SWE, 12 Dec 1924, Eksji 

66, 10 m.    Jonni Myyra, FIN, 24 Aug 1919, Stockholm 

62, 34 m.    Eric Lemming, SWE, 29 Sep 1912,  Stockholm

 

Šķēpmetēju 15 pasaules labākie  rezultāti 2015.gadā
Rangs Rezultāts Vārds Nac. Gads Vieta Datums
1. 91.39  Julius Yego KEN   4.01. 89.  Birmingham 7 Jun
2.  88.62   Tero Pitkämäki FIN   19.12. 82.  Doha 15 May 
3.  88.18   Vítězslav Veselý CZE   27.02. 83.  Birmingham 7 Jun 
4.  86.82   Ari Mannio FIN   23.07. 87.  Raasepori 7 Jun 
5.  86.61   Antti Ruuskanen FIN   21.02. 84.  Doha 15 May 
6.  86.43   Keshorn Walcott TTO   2.04. 93.  Birmingham 7 Jun 
7.  85.52   Petr Frydrych CZE   13.01. 88.  Klatovy 6 May 
8.  85.40   Johannes Vetter GER   26.03. 93.  Jena 31 May 
9.  85.39   Rocco van Rooyen RSA   23.12. 92.  Cape Town 23 May 
10.  85.36  Thomas Röhler GER   30.09. 91.  Ostrava 26 May
11.  85.13   Jakub Vadlejch CZE   10.10. 90.  Kawasaki 10 May
12.  84.09   Tim Glover USA   11.01. 90.  Knoxville TN 11 Apr 
13.  83.37   Rolands Štrobinders LAT   14.04. 92.  Rīga 28 May 
14.  83.34   Teemu Wirkkala FIN   14.01. 84.  Raasepori 7 Jun 
15.  83.31  Hamish Peacock AUS  15.10. 90.  Hobart 3 Jan 

                              Dzulijevs Jego (Kenija) 2015.gada pasaules čempionātā Pekinā - 92,72 metri

                              3.v Toamas Rohlers (Vācija) - 89,27 (Vitezlavs Vesely  6.vietā).

                             20. vietā Rilands Štrobinders  (Latvija) - 83,37

10 labākie rezultāti šķēpmetējām 2015. gadā
Rangs Rezultāts Vārds Nac. Dzim. Vieta Datums
1. 66.62  Sunette Viljoen RSA   6 Jan 83  Melbourne  21 Mar
2.  66.57   Kim Mickle AUS   28 Dec 84  Melbourne  21 Mar 
3.  66.47   Kara Winger USA   10 Apr 86  Austin TX   2 May 
4.  65.75   Martina Ratej SLO   2 Nov 81  Ptuj  28 Feb 
5.  64.83 NR  Liz Gleadle CAN   5 Dec 88  Kawasaki  10 May 
6.  64.75   Brittany Borman USA   1 Jul 89  Kawasaki  10 May
7.  64.59   Lu Huihui CHN   26 Jun 89  Melbourne  21 Mar
8.  65.01
 Madara Palameika LAT   2014    10 May
9.  63.85 NR  Marharyta Dorozhon ISR   4 Sep 87  Ostrava  26 May
10. 63.80 NR  Yuki Ebihara JPN  28 Oct 85  Kawasaki  10 May 

 

15 labākie rezultāti šķēpmetējiem 2016. gadā
Rangs Rezultāts Vārds Nac. Dzim. Vieta Datums
1. 91.28  Thomas Röhler GER   30 Sep 91  Turku  29 Jun
2.  88.23   Johannes Vetter GER   26 Mar 93  Kuortane  25 Jun 
3.  88.23   Antti Ruuskanen FIN   21 Feb 84  Amsterdam   6 Jul 
4.  88.04   Julian Weber GER   29 Aug 94  Offenburg  10 Jul 
5.  87.37  Ihab Abdelrahman EGY   1 May 89  Eugene OR  28 May 
6.  87.20   Jakub Vadlejch CZE   10 Oct 90  Kolín  4 Aug
7.  87.14   Ioánnis Kiriazís GRE   19 Jan 96  Lárisa  31 Jul
8.  86.66 
 Zigismunds Sirmais LAT   6 May 92  Amsterdam  7 Jul
9.  86.48  Neeraj Chopra IND   24 Dec 97  Bydgoszcz  23 Jul
10. 86.35  Keshorn Walcott TTO  2 Apr 93  Oslo  9 Jun 
11. 85.95  Paraskevás Batzávalis GRE  25 Nov 94  Thiva  20 Jul 
12. 85.67  Lars Hamann GER  4 Apr 89  Dessau  27 May 
13. 85.35  Tero Pitkämäki FIN  19 Dec 82  Kuortane  25 Jun 
14. 85.11  Joshua Robinson AUS  4 Oct 85  Perth  14 May 
15. 85.04  Tanel Laanmäe EST  Tartu  Kuortane  13 Jun 

 

10 labākie rezultāti šķēpmetējām 2016. gadā
Rangs Rezultāts Vārds Nac. Dzim. Vieta Datums
1. 67.30  Vera Rebrik RUS   25 Feb 89  Adler  19 Feb
2.  66.87   Barbora Špotáková CZE  30 Jun 81  Tábor  19 Jun 
3.  66.41   Christin Hussong GER   17 Apr 94  Kassel   19 Jun 
4.  66.34   Tatsiana Khaladovich BLR   21 Jun 91  Amsterdam  9 Jul 
5.  66.18  Madara Palameika LAT   18 Jun 87  Brisele  8 Sep 
6.  65.64   Liu Shiying CHN   24 Sep 93  Shaoxing  16 Apr
7.  65.25   Linda Stahl GER   2 Oct 85  Amsterdam  9 Jul
8.  65.14 
 Sunette Viljoen RSA   6 Jan 83  Doha  6 May
9.  64.96  Christina Obergföll GER   22 Aug 81  Halle  21 May
10. 64.37  Kathryn Mitchell AUS  10 Jul 82  Melbourne  5 Mar 
20. 62.78  Sinta Ozoliņa-Kovale LAT  26 Feb 88  Rīga  31 May 
SB. 61.26  Līna Mūze LAT  4 Dec 81  Arad  12 Mar 

 Bildes sk. galerijā "Šķēps" 

Apertura de cuenta bet365.es