Sporta mirkļi

Latvijas basketbola 3:3 komanda izcīna
Tokijas 2020 olimpisko spēļu zelta medaļas

 

Agnis Čavars, Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš

 

 

 

 

Pēc tam kad Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents A.Vrubļevskis pēkšņi paziņoja par atkāpšanos no amata, 2020. gada 10.jūlijā notika LOK Ģenerālās asamblejas pārskata – vēlēšanu sesija.

 

Uz nākamo Olimpisko ciklu par LOK prezidentu tika apstiprināts līdzšinējais organizācijas ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers, bet ģenerālsekretāra amatā tika ievēlēts līdzšinējais Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks. Par LOK viceprezidentiem tika ievēlēti Einars Fogelis, Vsevolods Zeļonijs un Aigars Kalvītis Par LOK individuālajiem locekļiem tika ievēlētas 32 personas, par Izpildkomitejas locekļiem ievēlēja 19personas, bet LOK Revīzijas komisijā strādās rīs cilvēki.

 

Tiesības piedalīties balsojumā par LOK vadību bija organizācijas individuālajiem locekļiem, 38 Olimpisko sporta veidu federāciju 73 apstiprinātiem pārstāvjiem un diviem pārstāvjiem no Latvijas Olimpiešu kluba.

 

Žoržs Tikmers

Kārlis Lejnieks

 

Oda Sportam

O, Sport, tu esi Prieks! Tavam aicinājumam miesa atbil ar prieku,

un acis smaida; asins rit naski, palojot plūst pa artērijām.

Domu apvārsnis tapis skaidrāks un dzidrāks.

Tu spēj pat rūpju nomāktos priecināt, dāvājot glābiņu - kādu izklaidi skumstošajiem,

kurpretī laimīgajiem tu ļauj izgaršot dzīvesprieku visā tā pilnībā.

 

PJĒRS DE KUBERTĒNS.

(no franču valodas atdzejojusi Dagnija Dreika)

 

 

Latvijas Izglītības fonds izdevis grāmatu „Latvijas sporta apskats”, tajā aptverts laika posms no sporta pirmsākumiem līdz 2020. gadam.

Grāmatā caurviji skārtas divas tēmas - sporta pārvalde un sportistu sasniegumi.

Pirmā tēma aprakstīta vēsturiskās periodizācijas secībā - sporta pārvalde brīvajā Latvijā, okupācijas un Otrā pasaules kara laikā, pēckara okupācijas periodā un laikā pēc neatkarības atgūšanas.

Sportistu sasniegumi sistematizēti atbilstoši sporta pārvaldes periodiem, tomēr pamatā akcentēti panākumi lielākajos sporta pasākumos, doti sportistu biogrāfiskie apraksti, vēsturiskie notikumi ārpus grāmatā esošās vēstures periodizācijas, lai parādītu cēloņsakarības.

Grāmatā subjektīvi izvēlētas un noteiktas sporta vēstures pētījuma robežas - tēmas analīzes dziļums, proti, cik detalizēta pagātnes rekonstrukcija ir nepieciešama, kā arī pētījumā izmantojamo vēstures avotu veids.

Grāmatai izmantota vēsturiskā metode, kuras instruments ir apraksts, kas ietver salīdzinošo un funkcionālo aprakstu (notikumu, biogrāfiju, struktūru un procesu apraksts), lai rekonstruētu vēsturisko situāciju un parādītu notikumu cēloņsakarības. Metode izvēlēta tamdēļ, ka vēsturiskā metode ļauj nošķirt svarīgo no mazsvarīgā, veidot notikumu hierarhiju, kā arī pieļauj saglabāt zināmu secinājumu subjektivitāti

Grāmatā ievēroti arī vēsturiskās metodes izmantošanas teorētiskie priekšnoteikumi: pagātne eksistējusi kā objektīva realitāte; liecības par pagātni saglabājušās materiālā un nemateriālā formā; liecības var izmantot par vēstures avotu, lai par pagātni iegūtu faktoloģiskas zināšanas. Šie priekšnoteikumi grāmatā ir ievēroti, un tas pamato un leģitimē metodes pielietojumu sporta vēsturiskās situācijas un notikumu rekonstruēšanai.

 

 

Šķēpa mešanas vēsture

 

LATVIJAS REKORDI ŠĶĒPMEŠANĀ

Arvīds Skuja                                       42,69               Rīgā                 26.09.1920.

Teodors Sukatnieks                          44,60               Rīgā                 29.05.1921.

Paulis Polis                 2x labākais    147,83               Rīgā               11.09.1921.    

Artūrs Pekhako                                 47,25                Rīgā               14.08.1921.    

Nikolajs Švedrēvics     2x  labākais  49,40                Rīgā                15.09.1922.

Arvīds Ķibilds              5x  labākais   52,38              Valmierā            31.08.1924.

Otto Jurģis                13x labākais     67,68               Kauņā              19.08.1934.

Jānis Stendzenieks     2x labākais    70,80               Rīgā                 15.05.1943.

Jānis Lūsis                                          77,80               Rīgā                   04.08.1961.

Zigfrīds Graudulis       3x labākais    78,77               Rīgā                 04.08.1961.

Jānis Lūsis                                           81,01               Tbilisī               05.10.1961.

Jānis Lūsis                                           83,45               Rīgā                 31.05.1962.

Jānis Lūsis                                           86,04               Taškenta          14.10.1962.

Jānis Lūsis                                           86,56               Tbilisī               24.10.1965.

Jānis Lūsis                                           87,62               Rīgā                 13.08.1967.

Jānis Lūsis                                           90,98               Odesā              07.09.1967.

Jānis Lūsis                                           91,98               Sārijervi           23.06.1968.

Jānis Lūsis                                           93,80               Stokholmā        06.07.1972.    

 Piezīme: ar „veco” škēpa modeli.

 

Latvijas rekordi (ar jauno šķēpa modeli):

Vadims Vasiļevskis     90,73   Tallinā             22.07.2007.

Madara Palemeika     66,18   Briselē             09.09.2016.

 

Kāds būs nākošais rekords? 

Pirmās šķēpa mešanas sacensības Olimpiskajās spēlēs notika Atēnās 1906.gadā. Sievietēm programmā šķēpu iekļāva Olimpiskajās spēlēs Losandželosā 1932.gadā.

 Šķēpa konstrukcijā dažas nelielas izmaiņas tika veiktas arī agrāk, bet radikālas 1984.gadā - kad Uve Hona (Uwe Hohn) mestais šķēps aizlidoja  104,80 metrus.  Radās  risks skatītājiem  un Starptautiskā vieglatlētikas federācija  1986.gadā  pieņēma lēmumu pārvietot šķēpa smaguma centru atpakaļ par 10 centimetriem.  Federācija uzskatīja, ka jaunais šķēps padarīs no 10 līdz 15 metriem īsāku lidojumu un noteiktāk fiksēs šķēpa ieduršanos zemē.

 Kā rāda notikumi, tad ar jauno šķēpu rekords  atkal ir audzis - no 85.74m (1986.g.) līdz 98,48 m (1996.g.). Divdesmit pieci šķēpa metēji ir sasnieguši pasaules rekordu, 21 ar veco šķēpa (34 reizes), un 4 ar jauno šķēpa (8 reizes). Deviņi pasaules rekordisti bijuši arī olimpisko čempioni: Lemming, Myyrä, Lundqvist, Jarvinnens,  Danielsen, Lūsis, Wolfermans, Nemeth un Železný. Tikai divi (Danielsen - 1956.g. un Nemeth - 1976.g.) sasnieguši pasaules rekordus Olimpiskās spēlēs. Soms Matti Järvinen sasniedzis  10 pasaules rekordus - starp 1930. un 1936.gadu. Šķēps lidojumā var sasniegt ātrumu pat līdz 113 km stundā.

Sporta žurnāls Trock & Field News sākot ar 1947.gadu katra gada publicē 10 labākos pasaules škēpmetējus. Šajā sarakstā, kas publicēts 2015.gadā, Jānis Lūsis kā pirmais nosaukts deviņus gadus (1963.g.- 1972.g., izņemot 1970.g.). Čehs Jans Žeļeznijs minēts 7 gadus, polis Jaunušs Sidlo 5 gadus, amerikānis Buds Helds trīs gadus, ungārs Miklošs Nemets 2 gadus. Pārējie sportisti pirmajā vietā bijuši par vienai reizei. 1980.gadā pirmajā vietā bija ierindots Dainis Kūla. J.Lūsis ir vienīgais kurš spējis četras reizes uzvarēt Eiropas čempionātā.

Pirmās šķēpa mešanas sacensības olimpiskajās spēlēs notika Atēnās 1906. gadā. Šķēpa konstrukcijā radikālas izmaiņas tika veiktas 1984. Gadā, kad Uve Hona (Uwe Hohn) mestais šķēps aizlidoja 104,80 metrus.  Starptautiskā vieglatlētikas federācija  1986. gadā  pieņēma lēmumu pārvietot šķēpa smaguma centru atpakaļ par 10 centimetriem, lai novērstu risku skatītājiem.  

Ar jauno šķēpu rekords audzis no 85.74m (1986. gadā) līdz 98,48 m (Jans Železnijs (Jan Zelezny), Čehija, 25.05.1996. Jenā). Divdesmit pieci šķēpa metēji ir sasnieguši pasaules rekordu, 21 ar veco šķēpu  (34 reizes), un 4 ar jauno šķēpu (8 reizes). Deviņi pasaules rekordisti bijuši arī olimpiskie čempioni: Lemmings, Mīre, Lundkvists, Jarvinens,  Danielsen, Lūsis, Wolfermans, Nemets un Železnijs. Tikai divi (Danielsen - 1956. gadā un Nemets - 1976. gadā) sasnieguši pasaules rekordus olimpiskās spēlēs. Šķēps lidojumā var sasniegt ātrumu pat līdz 113 km stundā

 

 

----> Latvijas šķēpmetēju klubs

 Rekordi ar veco šķēpa modeli

Desmit labākie rezultāti

104,80 m.   Uwe Hohn, GDR, 20 Jul 1984, Berlin 

99, 72 m.    Tom Petranoff, USA, 15 May 1983, Los Angeles 

96, 72 m.    Ferenc Paragi, HUN, 23 Apr 1980, Tata 

94, 58 m.    Miklos Nemeth, HUN, 26 Jul 1976, Montreal 

94, 08 m.    Klaus Wolfermann, FRG, 05 May 1973, Leverkusen 

93, 80 m.    Janis Lusis, URS, 06 Jul 1972, Stockholm 

92, 70 m.    Jorma Kinnunen, FIN, 18 Jun 1969, Tampere 

91, 98 m.    Janis Lusis, URS, 23 Jun 1968, Saarijarvi 

91, 72 m.    Terje Pedersen, NOR, 02 Sep 1964, Oslo 

87, 12 m.    Terje Pedersen, NOR, 01 Jul 1964, Oslo

Pirmie desmit 

74, 02 m.    Matti Jarvinen, FIN, 27 Jun 1932, Turku 

72, 93 m.    Matti Jarvinen, FIN, 14 Sep 1930, Viipuri 

71, 88 m.    Matti Jarvinen, FIN, 31 Aug 1930, Vaasa 

71, 70 m.    Matti Jarvinen, FIN, 17 Aug 1930, Tampere 

71, 57 m.    Matti Jarvinen, FIN, 08 Aug 1930, Viipuri 

71, 01 m.    Erik Lundqvist, SWE, 15 Aug 1928, Stockholm 

69, 88 m.    Eino Penttila, FIN, 01 Oct 1927, Viipuri 

66, 62 m.    Gunnar Lindstrom, SWE, 12 Dec 1924, Eksji 

66, 10 m.    Jonni Myyra, FIN, 24 Aug 1919, Stockholm 

62, 34 m.    Eric Lemming, SWE, 29 Sep 1912,  Stockholm

 

Šķēpmetēju 15 pasaules labākie  rezultāti 2015.gadā
Rangs Rezultāts Vārds Nac. Gads Vieta Datums
1. 91.39  Julius Yego KEN   4.01. 89.  Birmingham 7 Jun
2.  88.62   Tero Pitkämäki FIN   19.12. 82.  Doha 15 May 
3.  88.18   Vítězslav Veselý CZE   27.02. 83.  Birmingham 7 Jun 
4.  86.82   Ari Mannio FIN   23.07. 87.  Raasepori 7 Jun 
5.  86.61   Antti Ruuskanen FIN   21.02. 84.  Doha 15 May 
6.  86.43   Keshorn Walcott TTO   2.04. 93.  Birmingham 7 Jun 
7.  85.52   Petr Frydrych CZE   13.01. 88.  Klatovy 6 May 
8.  85.40   Johannes Vetter GER   26.03. 93.  Jena 31 May 
9.  85.39   Rocco van Rooyen RSA   23.12. 92.  Cape Town 23 May 
10.  85.36  Thomas Röhler GER   30.09. 91.  Ostrava 26 May
11.  85.13   Jakub Vadlejch CZE   10.10. 90.  Kawasaki 10 May
12.  84.09   Tim Glover USA   11.01. 90.  Knoxville TN 11 Apr 
13.  83.37   Rolands Štrobinders LAT   14.04. 92.  Rīga 28 May 
14.  83.34   Teemu Wirkkala FIN   14.01. 84.  Raasepori 7 Jun 
15.  83.31  Hamish Peacock AUS  15.10. 90.  Hobart 3 Jan 

                              Dzulijevs Jego (Kenija) 2015.gada pasaules čempionātā Pekinā - 92,72 metri

                              3.v Toamas Rohlers (Vācija) - 89,27 (Vitezlavs Vesely  6.vietā).

                             20. vietā Rilands Štrobinders  (Latvija) - 83,37

10 labākie rezultāti šķēpmetējām 2015. gadā
Rangs Rezultāts Vārds Nac. Dzim. Vieta Datums
1. 66.62  Sunette Viljoen RSA   6 Jan 83  Melbourne  21 Mar
2.  66.57   Kim Mickle AUS   28 Dec 84  Melbourne  21 Mar 
3.  66.47   Kara Winger USA   10 Apr 86  Austin TX   2 May 
4.  65.75   Martina Ratej SLO   2 Nov 81  Ptuj  28 Feb 
5.  64.83 NR  Liz Gleadle CAN   5 Dec 88  Kawasaki  10 May 
6.  64.75   Brittany Borman USA   1 Jul 89  Kawasaki  10 May
7.  64.59   Lu Huihui CHN   26 Jun 89  Melbourne  21 Mar
8.  65.01
 Madara Palameika LAT   2014    10 May
9.  63.85 NR  Marharyta Dorozhon ISR   4 Sep 87  Ostrava  26 May
10. 63.80 NR  Yuki Ebihara JPN  28 Oct 85  Kawasaki  10 May 

 

15 labākie rezultāti šķēpmetējiem 2016. gadā
Rangs Rezultāts Vārds Nac. Dzim. Vieta Datums
1. 91.28  Thomas Röhler GER   30 Sep 91  Turku  29 Jun
2.  88.23   Johannes Vetter GER   26 Mar 93  Kuortane  25 Jun 
3.  88.23   Antti Ruuskanen FIN   21 Feb 84  Amsterdam   6 Jul 
4.  88.04   Julian Weber GER   29 Aug 94  Offenburg  10 Jul 
5.  87.37  Ihab Abdelrahman EGY   1 May 89  Eugene OR  28 May 
6.  87.20   Jakub Vadlejch CZE   10 Oct 90  Kolín  4 Aug
7.  87.14   Ioánnis Kiriazís GRE   19 Jan 96  Lárisa  31 Jul
8.  86.66 
  Zigismunds Sirmais LAT   6 May 92  Amsterdam  7 Jul
9.  86.48  Neeraj Chopra IND   24 Dec 97  Bydgoszcz  23 Jul
10. 86.35  Keshorn Walcott TTO  2 Apr 93  Oslo  9 Jun 
11. 85.95  Paraskevás Batzávalis GRE  25 Nov 94  Thiva  20 Jul 
12. 85.67  Lars Hamann GER  4 Apr 89  Dessau  27 May 
13. 85.35  Tero Pitkämäki FIN  19 Dec 82  Kuortane  25 Jun 
14. 85.11  Joshua Robinson AUS  4 Oct 85  Perth  14 May 
15. 85.04  Tanel Laanmäe EST  Tartu  Kuortane  13 Jun 

 

10 labākie rezultāti šķēpmetējām 2016. gadā
Rangs Rezultāts Vārds Nac. Dzim. Vieta Datums
1. 67.30  Vera Rebrik RUS   25 Feb 89  Adler  19 Feb
2.  66.87   Barbora Špotáková CZE  30 Jun 81  Tábor  19 Jun 
3.  66.41   Christin Hussong GER   17 Apr 94  Kassel   19 Jun 
4.  66.34   Tatsiana Khaladovich BLR   21 Jun 91  Amsterdam  9 Jul 
5.  66.18  Madara Palameika LAT   18 Jun 87  Brisele  8 Sep 
6.  65.64   Liu Shiying CHN   24 Sep 93  Shaoxing  16 Apr
7.  65.25   Linda Stahl GER   2 Oct 85  Amsterdam  9 Jul
8.  65.14 
  Sunette Viljoen RSA   6 Jan 83  Doha  6 May
9.  64.96  Christina Obergföll GER   22 Aug 81  Halle  21 May
10. 64.37  Kathryn Mitchell AUS  10 Jul 82  Melbourne  5 Mar 
20. 62.78  Sinta Ozoliņa-Kovale LAT  26 Feb 88  Rīga  31 May 
SB. 61.26  Līna Mūze LAT  4 Dec 81  Arad  12 Mar 

 

 

20 labākie rezultāti šķēpmetējiem 2017. gadā
Rangs Rezultāts Vārds Nac. Dzim. Vieta Datums
1. 94.44 NR  Johannes Vetter GER  26 Mar 93  Luzern  11 Jul
2.  93.90 NR  Thomas Röhler GER  30 Sep 91  Doha  5 May 
3.  88.79   Andreas Hofmann GER   16 Dec 91  Offenburg  13 May 
4.  88.27   Tero Pitkämäki FIN   19 Dec 82  Vaasa  25 Jun
5.  88.09 NR  Marcin Krukowski POL   14 Jun 92  Białystok  21 Jul
6.  88.02  Jakub Vadlejch CZE   10 Oct 90  Paris  1 Jul
7.  88.01 NUR  Ioánnis Kiriazís GRE   19 Jan 96  Austin TX  31 Mar
8.  87.97 A  Julius Yego KEN  4 Jan 89  Nairobi  24 Jun
9.  86.92 NR  Cheng Chao-Tsun TPE   17 Oct 93  Jiaxing  27 Apr
10. 86.71  Lars Hamann GER  4 Apr 89  Offenburg  13 May
11. 86.61  Keshorn Walcott TTO  2 Apr 93  Roma  8 Jun 
12. 85.85  Julian Weber GER  26 Mar 93  Las Palmas  11 Mar 
13. 85.63  Neeraj Chopra IND  24 Dec 97  Patiala  2 Jun 
14. 85.23 NR  Ahmed Bader Magour QAT  3 Mar 96  Turku  13 Jun
15. 84.94  Petr Frydrych IND  13 Jan 88  Šamorín  22 Jul 
16. 84.81 NR  Anderson Peters GRN  21 Oct 97  St. Georges  2 Jul
17. 84.78 NR  Edis Matusevičius LTU  30 Jun 96  Ogre  25 May 
18. 84.62  Bernhard Seifert GER  15 Feb 93  Erfurt  9 Jul 
19. 84.57  Devender Singh IND  18 Dec 88  Patiala  7 May
20. 84.36  Hamish Peacock AUS  15 Oct 90  Sydney  2 Apr
SB. 84.09  Rocco van Rooyen RSA  23 Dec 92  Parow 18 Mar

 

20 labākie rezultāti šķēpmetējām 2017. gadā
Rangs Rezultāts Vārds Nac. Dzim. Vieta Datums
1. 68.43 NR  Sara Kolak CRO  22 Jun 95  Lausanne  6 Jul
2.  68.26  Barbora Špotáková CZE  30 Jun 81  London  9 Jul
3.  67.21 NR NUR  Eda Tuğsuz TUR   1 Mar 97  Baku  18 May 
4.  66.47 AR  Liu Shiying CHN  21 Jun 91  Kawasaki  21 May
5.  66.30  Tatsiana Khaladovich BLR   21 Jun 91  Eugene OR  26 May
6.  66.12  Kathryn Mitchell AUS  10 Jul 82  Lausanne  6 Jul
7.  64.85  Martina Ratej SLO   2 Nov 81  London  9 Jul
8.  64.80  Kara Winger USA   10 Apr 86  Austin TX  14 Apr
9.  64.47  Liz Gleadle CAN   5 Dec 88  London  9 Jul
10. 64.47  Anete Kociņa LAT  5 Feb 96  Bydgoszcz  16 Jul 
11. 64.38 Kelsey-Lee Roberts AUS  21 Sep 91  London  9 Jul 
12. 64.18  Christin Hussong GER  17 Apr 94  Luzern  11 Jul 
13. 64.10  Li Lingwei CHN  26 Jan 89  Taiyuan  9 May 
14. 63.92  Madara Palameika LAT  18 Jun 87  Jelgava  18 Jun 
15. 63.49A  Sunette Viljoen RSA  6 Jan 83  Potchefstroom  21 Apr
16. 63.43 NR  Ásdís Hjálmsdóttir ISL  28 Oct 85  Joensuu  12 Jul
17. 63.28 NUR  Sigrid Borge NOR  3 Dec 95  Bærum  17 Jun
18. 63.07  Margaryta Dorozhon ISR  4 Sep 87  Jerusalem  13 Jul
19. 63.03  Marcelina Witek POL  2 Jun 95  Bydgoszcz  16 Jul
20. 62.52  Laila e Silva BRA  30 Jul 82  São Bernardo  11 Jun 

 

Bildes sk. galerijā "Šķēps"