Jeļena Ostapenko

Jeļena (Aļona) Ostapenko dzimusi 1997. gada 8. jūnijā. Latvijas tenisiste. 

Treneri - Anabellas Medinas Garrigesas un māte Jeļena Jakovļeva.

2011. gada martā izcīnījusi uzvaru prestižajā Francijas Les Petits turnīrā un zelta medaļu Eiropas Jaunatnes Olimpiādē. Veiksmīgi startējusi jauniešu Grand Slam turnīros. 2013. gada Austrālijas atklātajā čempionā juniorēm sasniegusi ceturtdaļfinālu, 2014. gada Vimbldonas čempionātā guva uzvaru. 2014. gadā kopā ar Lietuvas tenisisti Akvili Paražinskaiti izcīnīja bronzas medaļu 2014. gada Vasaras jaunatnes olimpiskajās spēlēs.  2015. gada septembrī iekļuva WTA Kvebekas turnīra finālā. Spēlēja 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.  2017. gadā Austrālijas atklātajā čempionātā A. Ostapenko sasniedza trešo kārtu un triumfē 'French Open' kļustot par uzvārētāju. Atzīta par 2017.gada labāko sportisti

Jānis Ozols

Jānis Ozols dzimis 1972.gada 4. decembrī Jūrmalā. Latvijas bobslejists.

Absolvējis Tukuma 1.vidusskolu un Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti (1995.g.).

Treneri - Rihards Kotāns, Ivars Čākurs.

1999.gadā kļuvis par Latvijas čempionu divniekā. Piedalījies trīs Olimpiskajās spēlēs (1998.g., 2002.g., 2006.g.). 1998.gadā Nagano četrinieku sacensībās izcīnīja 6. vietu, 2002.gadā Soltleiksitijā izcīnījis 7. vietu četriniekos, savukārt 2006.gadā Turīnā - 10. vietu četriniekos. Izcīnījis divas medaļas Eiropas čempionātu četrinieku sacensībās - 2003.gadā kļuvis par čempionu, savukārt 2000.gadā izcīnījis 2. vietu. Pasaules čempionātā viņa labākais sasniegums ir 2001.gadā izcīnītā 4. vieta četriniekos, tāpat ir izcīnījis divas 5. vietas (2000.g., 2003.g.) - abas reizes četriniekos). No 2010.gada Latvijas izlases fiziskās sagatavotības treneris, darbojas kopā ar savu bijušo pārinieku Sandi Prūsi. Saņēmis valsts apbalvojumu - Atzinības krustu. Precējies, sieva Līga, ģimenē divi dēli – Atis un Mārtiņš.

Kaspars Ozers

Kaspars Ozers dzimis 1968.gadā 15.septembrī Tukumā.

Absolvējis Murjāņu sporta internātskolu (1986.g.).

Treneri - Zigurds Kronbergs, Igo Japiņš.

Savu profesionālo karjeru sācis 26 gadu vecumā. Pasaules vicečempions grupas braucienā amatieriem (1993.g.), pasaules čempionātā izcīnijis 2.vietu (1993.g.). PSRS čempions daudzdienu velobraucienā komandu cīņā (1989.g). 1996.gadā pārstāvēja Latviju Atlantas olimpiskajās spēlēs, grupas braucienā finišējot 22.vietā. Divas reizes startēja arī prestižajā „Tour de France” velobraucienā. Startējis profesionālās komandās ’’Motorola’’ (ASV) kopā ar bēdīgi slaveno ASV riteņbraucēju Lensu Armstrongu un ‘’Collstrop’’(Beļģija). K.Ozers kopā ar otru Latvijas riteņbraucēju Arvi Piziku pārstāvējis Kolumbijas komandu „Ryalcao – Postobon”. Pēc profesionālās karjeras beigām Kaspars Ozers nodarbojas ar biznesu. 2004.gadā viņu ievēlēja par Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) prezidentu. Kaspars Ozers šajā amatā nomainījis ASV dzīvojošo Kristapu Kegi. Federācijā Arvis Piziks kļuvis par sporta menedžeri. LRF seši viceprezidenti - Ģirts Rorbaks, Jānis Siliņš, Igo Japiņš, Didzis Zālītis, Arnis Gromovs un Aigars Bārenis. Ģenerālsekretāres amatā darbojās Ita Erta, bet par izpilddirektoru iecēla bijušo izlases treneri Jāni Sniedzi. Prezidenta amatā K.Ozers darbojas līdz 2017.gadam.

 

Staņislavs Olijars

Staņislavs Olijars ir dzimis 1979.gada 22.martā Čeļabinskā, Krievijā.

Absolvējis Rīgas 72.vidusskolu. Studējis Latvijas Universitātes Sporta un veselības fakultātē. Treneri Ludmila Olijare un Aleksandrs Čumakovs.

Pārstāvējis sporta klubu „Arkādija” un ASK. Skolā spēlējis futbolu, bet 16 gadu vecumā izlēma nodarboties ar vieglatlētiku. S.Olijars sākumā nodarbojies ar tāllēkšanu, bet vēlāk izvēlējās barjerskriešanu. Pirmie lielie starptautiskie panākums S.Olijara karjerā bija sudraba medaļa 1997.gada Eiropas junioru čempionātā Ļubļanā un uzvara 1998.gada pasaules junioru čempionātā. S.Olijars divas reizes kļuva par Eiropas čempionu - 2000.gadā telpās Beļģijā ieguva zelta medaļu 60 metru, otro reizi 2006.gadā 110m barjerskriešanā. Viņš sekmīgi piedalījies Eiropas čempionātos: Austrijā (2002.g. telpās - 3.vieta) un Vācijā (2002.g. stadionā - 2.vieta). IAAF sacensībās 2003.g. un 2004.g. izcīnījis 3.vietu. Sekmīgi starti bijuši arī pasaules čempionātos: Spānijā (2002.g. - 3.vieta), Anglijā (2003.g. - 6.vieta), Monako (2003.g., 2004.g. - 3.vieta), Ungārijā (2004.g. - 4.vieta), Krievijā (2006.g. - 4.vieta), Spānijā (2008.g. - 3.vieta). Piedalījās olimpiskajās spēlēs: 2000.gadā Sidnejā - 11.vieta, 2004.gadā Atēnās - 5.vieta. Pekinas olimpiskajās spēlēs 2008.gadā traumas dēļ nestartēja. Personīgie rekordi: 100 m - 10.42 (2002.g.); 200 m - 20,91 (2003.g.); 110 m/b -13,08 (2003.g.)                                                                               Precējies – sieva Santa un dēls Jegors. Santa bijusi vieglatlēte – tāllēcēja. 

 

 

Anna Orlova

Anna Orlova dzimusi 1972.gada 21.augustā Rīgā. Latvijas kamaniņu braucēja. Trenere.

Absolvējusi Rīgas 41.vidusskolu (1989.g.) un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (1998.g.).

Trenere - Olimpisko spēļu čempione Vera Zozuļa. Ar kamaniņu braukšanu nodarbojās kopš 1990.gada un bijusi aktīva sportiste 25 gadus. Piedalījusies sešās olimpiskās spēlēs, kas ir lielākais sasniegums pasaules kamaniņbraucēju vidū un arī starp visiem Latvijas sportistiem. No Latvijas sportistiem sešās olimpiskās spēlēs vēl ir piedalījies biatlonists Ilmārs Bricis.

1990.gadā A.Orlova kļuva par PSRS tautu spartakiādes uzvarētāju. Sportistes sasniegumi: pasaules kausa (PK) sacensībās 2001.gadā kopvērtējumā iegūta18.vieta, 2003.gadā PK - 7.vieta. 2004.gadā pasaules čempionātā (PČ) ierindojās 6.vietā komandu stafetē, individuāli 7.vietā, 2005.gadā PČ - 8.vieta, 10.vieta komandu stafetē. 2007.gada PČ - 14.vieta, 2007.gadā PČ - 14.vieta, 2008.gadā PČ - 10.vieta, 2009.gadā PČ - 22.vieta. 2009.gadā PK - 10.vieta. 2006.gadā Eiropas čempionātā (EČ) 3.vieta komandu stafetē, 8.vieta individuāli, 2008.gadā EČ - 8.vieta. Olimpiskajās spēlēs 1992.gadā Albertvillā ieguvusi 11.vietu, 1994.gadā Lillehammerē 9.vietu, 1998.gadā Nagano 13.vietu, 2002.gadā Soltleiksitijā 9.vietu, 2006.gadā Turīnā 7.vietu, 2010.gadā Vankūverā 13.vietu. A.Orlovas veiksmīgākais Pasaules čempionāts bija 2003.gadā Siguldā, kur tika izcīnīta sudraba medaļa komandu stafetē un 4. vieta individuālajās sacensībās.    Pēc 2010.gada olimpiskajām spēlēm  A.Orlova pārgāja treneres darbā.   Precējusies. Vīrs Raimonds bijis hokejists, ģimenē ir dēls.

Agnese Ozoliņa

Agnese Ozoliņa-Batlere dzimusi 1979.gadā Jelgavā. Latvijas peldētāja.

Nākusi no sportiskas ģimenes. Tēvs Mārtiņš Ozoliņš – vairākkārtējs Latvijas čempions grieķu-romiešu cīņā, mamma Zelma Ozoliņa – daudzkārtēja čempione peldēšanā. Treneres Gaļina Broka  un Zelma Ozoliņa. Absolvējusi Jelgavas 2.vidusskolu, Kenjonas koledžu (ASV Ohaio štatā) un Dienvidfloridas Universitāti. 

52 reizes bijusi Latvijas čempione. Joprojām Latvijas rekordiste 200 m br./st., kuru uzstādījusi 2004.gadā Nešvilā (ASV) – 2:06,15. Piedalījusies trijās  olimpiskajās spēlēs (1996.g., 2000.g., 2004,g.). 1996. gadā Atlantā izcīnījusi 47. vietu 50 m brīvajā stilā, pēc četriem gadiem Sidnejā -  44. vietu 50 m brīvajā stilā un 45. vietu divreiz garākā distancē. 2004. gadā Atēnās ieņēma 43. vietu 100 m brīvajā stilā. Augstākais sasniegums pasaules čempionātā ir 1998. gadā izcīnītā 37. vieta 200 m brīvajā stilā. 2000. gada Eiropas čempionātā izcīnījusi 21. vietu 200 m kompleksajā peldējumā. Studējot ASV 2002. gadā kļuvusi par NCAA čempioni 100 m brīvajā stilā, divas reizes par čempioni 200 m brīvajā stilā (2003g., 2004g.). Kā talantīga jaunā sportiste saņēmusi Melburnas latviešu Jāņa Daliņa piemiņas balvu.  Piedalās triatlona sacensībās. Precējusies, vīrs Stīvs Batlers, ģimenē aug dēls. Dzīvo ASV.

Dainis Ozols

Dainis Ozols dzimis 1966.gada 9.septembrī Smiltenē. Latvijas riteņbraucējs.

Absolvējis Murjāņu sporta skolu (1985.g.).

Treneri - Jānis Akmentiņš, Indulis Caučs, Igo Japiņš un Jānis Sniedze.

Piedalījies trijās olimpiskajās spēlēs. Barselonā izcīnīja bronzas medaļu grupas braucienā (1992.g.), Atlantā ieņēma 92. vietu grupas braucienā (1996.g.), Sidnejā izcīnīja 21. vietu 46,8 km garajā individuālajā braucienā, bet izstājies grupas braucienā (2000.g.). 

Latvijas čempions individuālajā braucienā (1997.g.). Pirmo nozīmīgo panākumu guvis 1988.gadā - 22 gadu vecumā bijis PSRS čempions individuālajā braucienā un arī kalnā braukšanā. PSRS izlases sastāvā startējis amatieru Giro d Italia velobraucienā, kur divos etapos uzvarēja, vienu reizi finišēja otrais (1988.g.). 1992.gadā uzvarēja prestižajā Regio Tour velobraucienā. D.Ozols kopā ar Arvi Piziku un Kasparu Ozeru 1993.gadā un 1994.gadā Igo Japiņa izveidotajā Latvijas komandā guvis vairākas uzvaras - Franko Belge velobraucienā 1993.gadā finišēja otrais, bet gadu vēlāk uzvarēja. 1994.gadā kopā ar A.Piziku izdevies aizbraukt projām divatā.

1995.gada Vuelta a España tūrē ieņēma 50. vietu. 1997.gada Pasaules čempionātā izcīnīja 26. vietu individuālajā braucienā un 56. vietu grupas braucienā. 1998.gada Pasaules čempionātā individuālajā braucienā ieņēma 29. vietu.

Startējis profesionālajās komandās. Izcīnījis uzvaras un godalgas dažāda mēroga sacensībās Beļģijā, Vācijā un Polijā. Startējis prestižajā "Vuelta Espana" daudzdienu velobraucienā. Profesionālā braucēja karjeru Dainis Ozols beidza pēc 2000.gada un neilgi strādāja par Latvijas riteņbraukšanas komandas "Rietumu Banka" treneri. Aktīvi piedalās kalnu divriteņu maratonos, Vienības velobraucienā un citās sacensībās.

Pēc sporta karjeras beigām Dainis Ozols dzīvo Smiltenē, kur strādā ceļu būves un remonta darbos. Vaļasprieks – makšķerēšana, sēņošana, kadreiz arī teniss. Precējies. Sieva – Inga, divas meitas – Kristīne un Annija.

 

Cēzars Ozers

Cēzars Ozers dzimis 1937.gada 11.februārī. Latvijas basketbolists. 

Absolvējis Rīgas Celtniecības tehnikumu (1955.g.) un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1961.g.).

No 1958.gada līdz 1968.gadam spēlējis Rīgas VEF. Treneri - Augusts Raubens, Alfrēds Krauklis, Olģerts Altbergs. 

VEF komandā spēlējis kopā ar Raimondu Karnīti, no kura daudz ko mācījies. Rīgas VEF sastāvā izcīnījis 3.vietu 1960.gada un 1966.gada PSRS čempionātos. 1958.gadā kļuvis par Latvijas PSR čempionu. Latvijas PSR izlases sastāvā aizvadījis 66 spēles. Latvijas izlases sastāvā piedalījies divās PSRS tautu spartakiādēs un 66 spēlēs. Divkārtējs PSRS tautu spartakiādes bronzas ieguvējs (1959.g., 1963.g.). 1959.gadā spēlējis PSRS jaunatnes izlasē. Četrkārtējs PSRS čempionāta bronzas ieguvējs (1959.g., 1960.g., 1963.g., 1966.g.). Olimpiskās spēlēs 1960.gadā Romā ieguvis sudraba medaļu PSRS komandas sastāvā, kurā spēlēja vēl trīs latviešu basketbolisti - Valdis Muižnieks, Maigonis Valdmanis, Jānis Krūmiņš. 

1998.gadā tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi. Pēc sporta gaitu beigšanas strādājis par fiziskās audzināšanas pasniedzēju.

 

Ludmila Olijare

Ludmila Olijare dzimusi 1958. gada 5. Februārī Čeļabinskā, Krievijā. Latvijas vieglatlēte, trenere.

Absolvējusi Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.

Sportistes karjeras laikā pārsvarā startējusi 100 m/b distancē, kā arī sprinta distancēs. Latvijas čempionātos laikā no 1984. līdz 1994. gadam ir izcīnījusi 21 uzvaru dažādās disciplīnās. L. Olijare ir Latvijas rekordiste 100 m/b distancē, kā arī 4x100 m stafetē un 60 m/b distancē telpās. Kopumā Latvijas rekordu labojusi 14 reizes. Personiskie rekordi: 100 m/b – 12,90 s; 60 m/b telpās – 8.06 s; 4x100 m – 44,41 s.

Pēc sportistes karjeras beigām kļuvusi par treneri. Bijusi sava dēla, Eiropas čempionāta medaļnieka, olimpisko spēļu dalībnieka, barjerskrējēja Staņislava Olijara trenere. Tāpat bijusi Aigas Grabustes, Sergeja Inšakova, Edvīna Krūma, Līgas Kļaviņas, Inetas Radēvičas, Valentīnas Gotovskas, Laumas Grīvas un daudzu citu trenere. L. Olijare piedalās sacensību organizēšanā, astoņus gadus bijusi Eiropas Vieglatlētikas asociācijas (EAA) valdes locekle. 2013. gadā saņēmusi Eiropas Vieglatlētikas asociācijas apbalvojumu – Goda plāksni „Plaqueof Merit”. Šādu atzinību EAA vēsturē ir saņēmuši tikai 23 ar vieglatlētiku saistīti cilvēki. Kā valsts izlases trenere pārstāvējusi Latviju 2000. gada olimpiskajās spēlēs Sidnejā, 2004. gadā Atēnās, 2008. gadā Pekinā un 2012. Gadā Londonas olimpiskajās spēlēs. Konsultējusi citu valstu, tajā skaitā Lielbritānijas, sportistus.Vairāku sportistu ikdienas treniņos darbojas kopā ar savu vīru – treneri Aleksandru Čumakovu.

Ludmila Olijare ar dēlu Staņislavu Olijaru

Aleksandrs Obižajevs

Aleksandrs Obižajevs dzimis 1959. gada 16. septembrī Saulkrastos. Latvijas vieglatlēts, treneris.

Absolvējis Saulkrastu vidusskolu (1972.g.), Rīgas Tehnisko skolu (1976.g.), Ļeņingradas Fiziskās audzināšanas institūtu (1985.g.).

Treneri – Aleksandrs Petersons, Tālivaldis Budēvičs, Igors Izotovs. Pārstāvējis sporta biedrību „Darba rezerves”, „Dinamo”un ASK klubu.

PSRS čempions (1987.g – 5,80 m), divkārtējs PSRS kausa ieguvējs telpās (1982.g., 1983.g.). 16 reižu uzvarējis Latvijas PSR un Latvijas čempionātos (tai skaitā 8 reizes – telpās). Septiņas reizes sasniedzis Latvijas rekordu (no 5,41 m – 1980. gadā līdz 5,80 m – 1987. gadā). Viņa personiskais rekords 5,80 m (1987.g.) ir arī pašreizējais Latvijas rekords. 1983. gadā Maskavā uzstādīja Eiropas rekordu telpās – 5,74 m. 1983. gada Eiropas čempionātā telpās izcīnījis sudraba medaļu ar rezultātu 5,60 m. Piedalījies divās olimpiskajās spēlēs (1992.g., 1996.g.). 1987. gadā izcīnījis 9. vietu pasaules čempionātā.

A. Obižajevs tika godināts kā Latvijas gada labākais vieglatlētikas treneris Eiropas vieglatlētikas apbalvošanas ceremonijā Tallinā, jo viņa trenētā meita Krista pasaules jauniešu čempionātā  izcīnīja bronzas medaļu.  Krista Obižajeva ir Latvijas rekordiste - rezultāts 4,20 m. Precējies, sieva Jeļena (vairākkārtēja čempione tāllēkšanā, 1985. gadā uzstādīja Latvijas rekordu – 6,78 m), meitas Rita un Krista. A. Obižajevsir abu savu meitu treneris. 2010. gadā A. Obižajevs kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no partijas „Ražots Latvijā” saraksta, taču netika ievēlēts. Darbojas kā uzņēmējstransporta un celtniecības jomā. Privātkluba „Rīgas Vieglatlētikas klubs” treneris.

 

Apertura de cuenta bet365.es