Ēvalds Liepiņš dzimis 1928.gada 23.maijā Valkas apriņķa Ilzenes pagastā. 

Absolvējis Gaujienas vidusskolu un Latvijas Valsts Pedagoģiskajā institūtā Psiholoģijas fakultāti (1952.g.). Bijis Viļakas vidusskolas fizkultūras skolotājs. E.Liepiņš strādājis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā par psiholoģijas pasniedzēju un rektora vietnieku mācību darbā. Vēlāk E.Liepiņš strādājis kā fizkultūras skolotājs Rīgas 28. astoņgadīgajā un Pagarinātās dienas skolā. Ilgus gadus viņa pamatdarba vieta bija ķīmiski farmaceitiskā ražošanas apvienība "Olainfarm", Rīgas Ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca, vēlāk ražošanas apvienība "Latbiofarm”. 

E.Liepiņš nodibināja Ziemas peldēšanas sekciju pie Latvijas Peldēšanas federācijas, bija Latvijas Norūdīšanās un ziemas peldēšanas sekcijas priekšsēdētājs. Viņš izstrādāja ziemas peldēšanas teorētiskos pamatus, piedalījās zinātniskās konferencēs. Kopš 1950.gada viņš bija Latvijas Atturības un pretalkohola biedrības pretsmēķēšanas sekcijas vadītājs. Bijis Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas ārštata inspektors. Par ziemas peldēšanu sarakstījis grāmatiņu bērniem (2014.g. - „Jumava”). Bijis Latvijas Zaļās partijas biedrs. Iesaistījies sporta veterānu pasākumos, sadarbojies ar Latvijas Sporta muzeju. Centies savas izjūtas ietērpt dzejas rindās un mūzikā. Pats uzskatīja sevi par latviešu bardu.

Ēvalds Liepiņš miris 2015.gada 13.jūlijā.

Jānis Liepa dzimis 1957.gada 24.martā Tukumā. Kamaniņu sporta treneris.

Absolvējis Tukuma 2. vidusskolu, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu. 

Trenējies tramplīnlēkšanā, ziemeļu divcīņā, kamaniņu sportā. Izcīnījis 5. vietu kamaniņu divniekā (kopā ar Vladislavu Žuku) PSRS Tautu spartakiādē. Četrus gadus bija PSRS junioru izlases dalībnieks.

21 gada vecumā sācis trenēt kamaniņu braucējus, trenējis Igaunijas kamaniņu braucējus, 12 gadus strādājis Murjāņu sporta ģimnāzijā. 

Viņa audzēknis Einārs Veikša Olimpiskajās spēlēs Sarajevā divniekos kopā ar Juri Eisaku ieguva 7.vietu (1984.g.). Brāļi Juris un Andris Šici Turīnas Olimpiskajās spēlēs ierindojās 7.vietā (2006.g.), Vankūveras spēlēs izcīnija 2.vietu (2010.g.), Soču Olimpiskajās spēlēs 3.vietu divniekā un stafetē (2014.g.) Pasaules čempionātos brāļi Šici ir izcīnījuši trīs bronzas medaļas jauktajā stafetē (2008.g., 2009.g., 2013.g.) un vienu divniekos (2011.g.). Eiropas čempionātos ir izcīnījis 2 zelta un vienu sudraba un vienu bronzas medaļu jauktajā stafetē. Andris un Juris Šici 2015.gadā izcīnīja trešo vietu pasaules kausa izcīņas devītajā posmā, kas vienlaicīgi bija arī Eiropas čempionāts. 2016.gada pasaules čempionātā viņiem sudraba medaļas stafetē, kā arī sudraba medaļas Eiropas čempionātā.     Veiksmīgi startē otrs trenera divnieks Oskars Gudramovičs un Pēteris Kalniņš, 

Precējies. Sieva Ingrīda, ir meita Madara, dēls Krišjānis.

Uldis Lizums dzimis 1935.gada 12.oktobrī Ērgļos. Slēpotājs. Sporta organizators.

Savas pirmās uzvaras Latvijas PSR čempionātā distanču slēpošanā Uldis Lizums izcīnīja 1959.gadā gan 50 km distancē, gan 4 x 10 km stafetes slēpojumā, kā arī ieguva otrās vietas 15 km un 30 km distancē. U.Lizums trenējies paša spēkiem. Līdz 1970.gadam viņa kontā bija jau 19 Latvijas PSR čempionāta zelta medaļu un daudzas cita kaluma godalgas. Medaļas izcīnītas garajās distancēs, arī 50, 60 un 70 kilometru slēpojumos, kas no sportistiem prasa labu fizisko sagatavotību. Viņš bijis sporta biedrības „Vārpa” padomes priekšsēdētājs, kā arī savulaik palīdzējis Vestienā veidot sporta biedrības „Dinamo” biatlona bāzi. 

Latvijas čempionāta Madonas posma uzvarētājs 20 km distancē saņem Ulda Lizuma ceļojošo kausu. Uldis Lizums miris 2006.gada 13.februārī.

Anita Liepiņa (Stūrīte) dzimusi 1967.gada 17.novembrī Talsos. Latvijas vieglatlēte.

Absolvējusi Saldus 1.vidusskolu un Latvijas Universitāti.

Sākumā trenējusies basketbolā pie treneres Sarmas Lasmanes. Vieglatlētikas trenere bijusi Daila Mankusa, soļošanas treneris Georgs Gutpelcs.

Piedalījusies trīs olimpiskajās spēlēs. 1996.gadā Atlantā viņa ieņēma 22. vietu 10 km soļošanā, 2000.gadā Sidnejā sasniedza 37. vietu 20 km, bet 45. vietu 2004.gadā Atēnas spēlēs. Pasaules čempionātā 1997.gadā finišu sasniegusi 8. vietā 10 km distancē. 11 reizes bijusi Latvijas čempione: soļošanā - 10 km (1995.g.), 20 km (1993.g., 1995.g., 1996.g., 1998.g., 2003.g.), 3 km telpās (1994.g., 1996.g., 2003.g.) un maratonskrējienā (1989.g., 2002.g.). 12 reizes sasniegusi Latvijas rekordus un labākos rezultātus 3000 m un 10 000 m soļojumā stadionā, 10 km un 20 km soļojumā pa šoseju. Pēc soļošanas pievērsusies garo distanču skrējieniem, piedzīvojumu sacīkstēm, rogainingam un orientēšanās sportam. Uzvarējusi Rīgas maratonā 2002.gadā, bet 2006.gadā pusmaratonā. A.Liepiņa ir trīskārtēja pasaules čempione rogainingā (2002.g., 2006.g., bet  2013.gadā jauktu dzimumu komandām). Medaļa arī Eiropas čempionātā 2014.gadā. Strādā par treneri.

Precējusies, vīrs Modris - arī soļotājs, meita Kristīne.

Eduards Lībiņš dzimis 1931.gada 25 martā Gulbenes pusē. Latvijas volejbolists.

Treneri - Leopolds Kovals, Konstantīns Petrovs.

E.Lībiņš bija pirmais pēckara Latvijas PSR čempions volejbolā - komandas „Spartaks” sastāvā (1946.g.), kuru organizēja un vadīja volejbola stratēģis un vēlākos gados Starptautiskās kategorijas tiesnesis Gunārs Blūms. Arī 1949.gadā „Spartaks” komandā E.Lībiņš izcīnījis čempiona nosaukumu. Vispasaules studentu spēļu čempions (1951.g.,1953.,1955.). No 1952.gada līdz 1958.gadam Latvijas PSR čempioni bija ASK komanda, kurā vadošais spēlētājs bija E.Lībiņš. Komandas treneris Konstantīns Petrovs ASK komandu vadīja no 1953. līdz 1961.gadam. PSRS čempionātā 1962.gadā E.Lībiņš izcīnīja sudraba medaļu, PSRS izlases sastāvā 1956.gadā ieguva bronzas godalgu Eiropas čempionātā, savukārt 1960.gadā E.Lībiņš kļuva par pasaules čempionu. Vēlāk E.Lībiņš pārstāvējis sporta klubu „Radiotehnika” (1962.g.-1967.g.). PSRS Sporta meistars (1955.g.). Viņam piešķirts PSRS Nopelniem bagātā sporta meisra nosaukums (1966.g.). Pēc sporta karjeras strādājis dažādos darbos.

Eduards Lībiņš vairs nav mūsu vidū.

Alma Lepina – Lāce dzimusi 1974.gada 8.jūnijā Rīgā. Latvijas daiļslidotāja. Trenere.

Absolvējusi Rīgas 49.vidusskolu un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (1996.g.).

Treneri - Oļegs Nagumanovs, Marika Nagumanova. Pārstāvējusi sporta biedrību „Daugava”.

Desmitkārtēja Latvijas čempione. PSRS junioru čempione (1989.g.). Startējusi Eiropas čempionātos: 1992.g. - 20.vieta, 1993.g. - 13.vieta, 1994.g. - 27./28.vieta, 1995.g. - 18.vieta, 1996.g. - 22.vieta. Pasaules čempionātos: 1992.g. - 24.vieta, 1993.g. - 37./38.vieta, 1994.g. - 33./34.vieta; 1995.g. - 31.vieta, 1996.g. - 31.vieta. 1992.gada Albertvillas olimpiskajās spēlēs 20.vieta. Pirmā sinhronās daiļslidošanas komanda Latvijā tika izveidota 2010.gadā, 2012.gadā komanda jau debitēja pasaules čempionātā. Komandas izaugsmē piedalās arī trenere Alma Lepina-Lāce. 

Uģis Lasmanis dzimis 1967.gada 29.jūlijā Ventspilī. Latvijas airētājs.

Absolvējis Ventspils tehnisko skolu (1983.g.).

Treneri - Māris Grīva (vieglatlētika), Ivans Kiņakins, Pēteris Neijs.

Nodarbojies un guvis panākumus - vieglatlētikā, airēšanā, basketbolā. Četrkārtējs Latvijas čempions airēšanā: pārairu divniekā (1994.g., 1995.g., 1997.g.) un pārairu četriniekā (1998.g.). PSRS čempions airēšanā pārairu divniekā (1991.g.) un pasaules vicečempions pārairu divniekā PSRS izlases sastāvā. Pasaules čempionātā izcīnījis: 14.vietu vieniniekā (1993.g.), 16.vietu pārairu divniekā (1994.g.), 9.vietu pārairu divniekā (1995.g.). 1992.gada Barselonas olimpiskajās spēlēs airēšanā vieniniekā ieguvis 9.vietu, 1996.gada Atlantas olimpiskajās spēlēs pārairu divniekā ar Andri Reinholdu - 9.vietu. Spēlējis basketbola klubā "Ventspils" (1993.-1998.g.), kā arī klubā "Roja", „Liepāja” un „Līvu alus”. Latvijas vicečempions basketbolā (1998.g.). Eiropas veterānu čempionātā vieglatlētikā V40 grupā uzvarējis augstlēkšanā. Strādā Ventspils brīvostā. Uzņēmējs. 

Aivars Lazdenieks dzimis 1954.gada 26.februārī Skrundā. Latvijas airētājs. 

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1986.g).

Sportā iesaistījis skolotājs Jānis Tilmanis. Treneris Rolands Sproģis.

Pārstāvējis sporta biedrību „Dinamo”. 1974.gadā kļuva par PSRS čempionu junioriem vieniniekos. 1975.gadā A.Lazdenieks kļuva par pasaules čempionāta sudraba medaļas laureātu pārairu četriniekā, bet 1977.gadā ierindojās 7.vietā. Izcīnījis četriniekā PSRS čempionātā zelta (1976.g.) un sudraba medaļu (1977.g.). PSRS meistarsacīkstēs 1978.gadā, viņš kopā ar A.Čakšu ieguva sudraba medaļu pārairu divniekā. 1980.gada PSRS meistarsacīkstēs A.Lazdenieks kopā Valdi Meikališu, Zigurdu Čakšu un Aivaru Cīruli pārairu četriniekā ieguva bronzas medaļas. Monreālas olimpiskajās spēlēs 1976.gadā PSRS izlases sastāvā izcīnījis sudraba medaļu pārairu četriniekā. Daudzkārtējs Latvijas PSR čempions. Pēc sporta strādājis apsardzes dienestā.

Viktors Lācis dzimis 1977.gada 28.jūnijā Rēzeknē. Latvijas vieglatlēts. Treneris.

Absolvējis Vičitas universitāti (ASV).

Treneris Gints Bitītis.

Seškārtējs Latvijas čempions: 800 m (1996.g.-1998.g.), 800 m telpās (1996.g., 1998.g.), 400 m telpās (1996.g.). 2001.g. sasniedzis Latvijas rekordu 400 m/b (49,60 s). Divas reizes Latvijas izlases sastāvā labojis valsts rekordu 4x400 m stafetē. Startējis pasaules čempionātā - 1997.gadā ierindojies 35.vietā 800 m (1:48,65). Eiropas 1998.gada čempionātā - 18.vieta 800 m (1:47,58), 2002.gadā - 29.vieta 400 m (47,40 s). Piedalījās 2000.gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs un ierindojies 18.vietā 800 m - 1:47,24.

Pēc aktīvā sporta kļuvis par treneri, konsultējis arī Eiropas čempioni tāllēkšanā Inetu Radēviču, trenējis garo distanču skrējēju Poļinu Jeļizarovu. Palīdz Latvijas vīriešu un sieviešu basketbola izlasēm fiziskās sagatavotības jomā.                          Precējies, sieva - Kristīne, meita Katrīna.

Imants Liepiņš dzimis 1930.gada 22.aprīlī Rīgā. Latvijas treneris. Zinātnieks.
Absolvējis Rīgas 5.vidusskolu un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta (LVFKI) pirmo pēckara izlaidumu (1952.g.). Strādājis par sporta instruktoru, bet sākot ar 1966.gadu pastāvīgā darbā LVFKI. Sākumā par vecāko pasniedzēju vieglatlētikas katedrā. Ar 1975.gadu iecelts par docentu Fiziskās audzināšanas teorijas un metodikas, pedagoģijas un psiholoģijas katedrā, 1985.gadā ievēlēts par katedras vadītāju. I.Liepiņš aizstāvēja pedagoģijas zinātņu kandidāta disertāciju un 1991.gadā tika ievēlēts par profesoru. Vienlaikus ar jauno pedagogu izglītošanu darbojies kā vieglatlētikas treneris. I.Liepiņa vadībā uzauguši 24 sporta meistari, divi starptautiskās klases sporta meistari. Viņa audzēkņi Juris Silovs un Inta Kļimoviča-Drēviņa izcīnījuši medaļas olimpiskajās spēlēs. Vairāk kā 60 publikāciju autors, uzrakstījis nozīmīgu mācību grāmatu „Fiziskās kultūras teorija”. Vairakkārt apbalvots ar PSRS medaļām, LPSR Goda rakstiem. Viņam 1971.gadā piešķirts Nopelniem bagātā trenera nosaukums. 1997.gadā I.Liepiņam piešķirts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Emeritus profesora nosaukums.
Imants Liepiņš miris 2001.gadā
Imants Liepiņš ar savu audzēkni Juri Silovu

Jānis Labuckis dzimis 1938.gadā. Latvijas volejbolists. Treneris.
Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (LVFKI -1962.g.).
Par Latvijas PSR čempionu J.Labuckis kļuva LVFKI komandas sastāvā (1959.g., 1960.g.), kā arī spēlējot RRR komandā (1971.g.). PSRS izlases sastāvā viņš spēlēja no 1960. līdz 1968.gadam un 1962.gadā kļuva par pasaules čempionu. Komandas "Radiotehnika" rindās J.Labuckis spēlēja 13 sezonas, bet vēlāk kļuva par atzītu volejbola treneri. Bijis Murjāņu Sporta internātskolas treneris. Viņa lielākie panākumi gūti ar "Aurora" sieviešu meistarkomandu, kas J.Labucka vadībā 1982.gada PSRS čempionātā ieņēma 5. vietu un atkārtoja Latvijas sieviešu volejbola augstāko sasniegumu. Vēlāk J.Labuckis bijis Latvijas vīriešu volejbola izlases galvenais treneris, kā arī vadījis komandas "Vildoga - Ventspils nafta”, "Lāse – „R/Rīga", "Elvi/Kuldīga". Viņam piešķirts PSRS Goda sporta meistara (1967.g.) un LPSR Nopelniem bagātā trenera nosaukums (1979.g.).
Jānis Labuckis miris 2015.gada 1.aprīlī.

Kirovs Lipmans dzimis 1940.gada 5.novembrī Liepājā. Latvijas Hokeja federācijas prezidents. Uzņēmējs.

Absolvējis Ļeņingradas Medicīnas preparātu ražošanas tehnikumu (1961.g.) un Ļeņingradas dzelzceļa transporta inženieru institūta ekonomikas fakultāti (1975.g.). 

Kā ekonomists strādājis rūpnīcā „VEF” par datortehnikas bāzes centra priekšnieku, bijis Kooperatīva VEF-Radio priekšsēdētājs. No 2000.-2004.gadam ievēlēts par Liepājas Domes deputātu. Bijis LSEZ A/S „Liepājas Metalurgs” prezidents (1996.g.-2003.g.).  No 2003.gada ir A/S „Grindeks” padomes priekšsēdētājs. 

1998.gadā Kirovs Lipmans tika ievēlēts par Latvijas Hokeja Federācijas (LHF) prezidentu. Nenoliedzams LHF nopelns ir tas, ka Latvijā darbojas 17 hokeja halles. 2006.gada pasaules čempionāta vajadzībām tika uzcelta multifunkcionāla halle „Arēna Rīga”. Starptautiskā hokeja federācija uzticējusi Latvijai vairāku pasaules čempionātu rīkošanu: pasaules čempionāts B grupā sievietēm (2000.g.); pasaules čempionāts B grupā jauniešiem (2000.g.); pasaules čempionāts 1. divīzijā jauniešiem (2001.g.); pasaules čempionāts 1. divīzijā sievietēm (2003.g.); pasaules čempionāts 1. divīzijā sievietēm (2004.g.); pasaules čempionāts 1. divīzijā jauniešiem un pasaules čempionāts augstākajā divīzijā pieaugušajiem (2006.g.); pasaules čempionāts 1. divīzijā jauniešiem; pasaules čempionāts 1. divīzijā sievietēm (2008.); pasaules čempionāts 1. divīzijā, A grupā jauniešiem, pasaules čempionāts 1. divīzijā A grupā sievietēm (2011.g.); pasaules čempionāts 1. divīzijā A grupā sievietēm (2012.g.); pasaules čempionāts 1. divīzijā B grupā sievietēm (2014.g.).

Latvijas hokeja komanda jau 18 gadus pēc kārtas spēlē pasaules čempionātā. Latvijas hokeja valstsvienība ir pirmā no Latvijas spēļu komandām, kas pēc neatkarības atgūšanas ieguva tiesības spēlēt olimpiskajās spēlēs - jau četras reizes pēc kārtas. Kopš 1998.gada LHF galvenie sponsori ir „Grindeks” un „Aldaris”.

K.Lipmans aktīvi ir darbojies Starptautiskajā hokeja federācijas disciplinārā un statūtu komitejā un ir Starptautiskās HF prezidenta Renē Fāzela padomnieks. Ir ievēlēts par Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas locekli. Kirovs Lipmans apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2001.g.) un saņēmis Latvijas Gada balva sportā.(2006.g.). 

Madara Līduma dzimusi 1982.gada 10.augustā Gulbenē. Latvijas biatloniste. 

Absolvējusi Gulbenes ģimnāziju un Latvijas Universitāti.

Treneri Jānis Ančs, Māris Čakars. Ar biatlonu nodarbojas kopš 1998.gada, Latvijas izlasē kopš 2001.gada. Eiropas čempionāta sacensībās sākusi startēt no 2001.gada. Pasaules kausa posmos piedalījās sakot ar 2004./05.gada sezonu. 2005./06. gada sezonā ierindojās 37.vietā. 2006.gadā Turīnas olimpiskajās spēlēs 15 km ierindojās 10.vietā, 7,5 km - 28.vietā, 10 km iedzīšanā -20.vietā, 4 x 6 km stafetē -18.vietā, 12,5 km ar kopējo startu - 20.vietā. 2010.gadā Vankūveras olimpiskajās spēlēs 4 x 7,5 km stafetē M.Līdumai 19.vieta, bet pārējās distancēs starts nebija veiksmīgs. M.Līduma no 2003.gada līdz 2011.gadam piedalījusies 7 pasaules čempionātos. Labāko vietu izcīnījusi 2005.gadā sprintā – 15.vieta, 2008.gadā sprintā 11.vieta. 2010.-2011.gada pasaules kausa sezonas 5. posmā 7,5 kilometru sprintā izcīnīja 16. vietu. 2011.gadā M.Līduma paziņoja, ka beidz biatlonistes karjeru, tomēr turpinās slēpot. Baltijas karavīru sacensībās 2015.gadā slēpošanā individuālajā distancē dižkareive Madara Līduma izcīnījusi 1.vietu.

Ainars Eglons Leja dzimis: 1931. gada 1. jūlijā Liepājas apriņķa Ezeres pagasta Zaņas ciemā.

Mācījies Zaņas septiņgadīgā skola, absolvējis Rīgas Kooperatīvās tirdzniecības tehnikumu, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu (1955. g.).

Trenējies vieglatlētikā, peldēšanā, ūdenspolo, airēšanā, modernajā pieccīņā. Divkārtējs Latvijas čempions modernajā pieccīņā, sporta meistars. Kopā ar treneri Aini Zvirgzdiņu sagatavojis 104 sporta meistarus, tajā skaitā pasaules junioru vicečempionu Vladimiru Kravcovu un čempionu Uldi Putniņu. Strādājis sporta biedrībā „Daugava” par peldēšanas treneri, modernās pieccīņas treneri Rīgas 5. BJSS, Lietišķo sporta veidu skolā, Augstākās sporta meistarības skolā. Ilggadējs republikas izlases vecākais treneris. Latvijas PSR Nopelniem bagātais treneris, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. 

Precējies, dzīvesbiedre Emīlija (Sokolova) - ātrslidotāja, peldēšanas trenere. Dēls Māris - gleznotājs. Vaļas prieks: ģitāras spēle, mūzika

 A.Leja saņem ordeni.

Jānis Lanka dzimis 1940.gada 3.augustā Liepājā. Latvijas vieglatlēts. Sporta pedagogs. Zinātnieks.

Izglītību ieguvis Liepājas 1.vidusskolā (1958.g.), Liepājas Pedagoģiskajā institūtā (1963.g.), kā arī Centrālajā fiziskās kultūras institūta aspirantūrā Maskavā (1976g.). 

Pirmais treneris Zigurds Pakalns – desmitcīņieks, kura rekords noturējās 27 gadus. Laikā no 1965. līdz 1972.gadam J.Lanka bija Latvijas PSR un PSRS vieglatlētu izlases sastāvā. Startējis 1968.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Mehiko un ar izcīnītiem 7227 punktiem ierindojās 14.vietā. Pirms spēlēm Jānim bija astotais labākais rezultāts desmitcīņas vēsturē un gada ceturtais labākais rezultāts pasaulē. Divas reizes uzvarējis PSRS čempionātā (1968.g., 1971.g.), tāpat ir vairākkārtējs Latvijas PSR čempions desmitcīņā un 110 m/b distancē, vēl divas reizes ir uzstādījis Latvijas rekordu desmitcīņā. Personisko rekordu - 7972 punktus (pēc pašreizējām punktu skaitīšanas tabulām - 7854 punkti) - uzstādījis 1968.gadā. Kā Latvijas rekords tas noturējās 27 gadus, līdz 1995.gadā to pārspēja Rojs Piziks (7957 punkti). 

J.Lanka 1976.gadā kļuva par Latvijas Fiziskās kultūras institūta mācībspēku, laikā no 1978. līdz 1981.gadam vadījis institūta Vieglatlētikas katedru. 1986.gadā kļuva par Informātikas, biomehānikas un sporta celtņu katedras vadītāju. Pats J.Lanka ir pētījis mešanas sporta veidu biomehāniku. Profesors, habilitēts pedagoģijas doktors, atzīts sporta treniņu teorijas un sporta biomehānikas speciālists. Vairāku grāmatu un 100 zinātnisku rakstu autors.                                                                    J.Lanka ir precējies,- sieva Lilija, meita Dace. Viņa vaļasprieki: medības un sportings - sporta šaušana pa lidojošiem mērķiem.

Zinaida Liepiņa-Zāģere dzimusi 1907.gada 13.augustā.

Pārstāvējusi sporta klubus - LSB, "Latvju jaunatne".

12 reižu bijusi Latvijas meistare: 60 m (1931.g.), 100 m (1924.g.), 4x100 m stafetē (1924.g. 1927., 1929., 1930.g.), augstlēkšanā (1926.,1930.g.), tāllēkšanā (1926., 1929., 1930.g.), pieccīņā (1926.g.). 14 reižu sasniegusi Latvijas rekordus (60 m, 100 m, 200 m, 4x60 m, 4x100 m, augstlēkšanā, tāllēkšanā). Personiskie rekordi: 100 m - 13,0 s (1930.g.), augstlēkšanā - 1,36 m (1930.g.), tāllēkšanā - 5,185 m(1925.g.). Piedalījās 1928. gada olimpiskajās spēlēs, kur 100 m sprinta distancē izcīnījusi 27.vietu. Piedalījusies 1925. gada "sieviešu Olimpiādē", kur izcīnīja piekto vietu tāllēkšanā. Z.Liepiņa-Zāģere un Elfrīda Karlsone-Kukaine pirmās Latvijas sportistes, kas piedalījušās Olimpiskajās spēlēs                                                                                                                                                                  Otrā pasaules kara beigās devusies uz Vāciju, pēc tam pārcēlusies uz dzīvi ASV. Mirusi 2000.gada 29.februārī ASV.

Ilonda Lūse dzimusi 1972.gada 11.jūlijā Rīga. Latvijas ātrslidotāja.

Absolvējusi Rīgas tehnisko universitāti. RSEBAA ieguvusi vadības maģistra grādu. (2007.g.).

Treneri - Lāsma Kauniste, Nikolajs Gudins, Uldis Kurzemnieks, Margo Freizere, Andrē Benuā.

Eiropas čempionātos daudzcīņā ieguvusi šāda vietas: 1994.g. - 22.vieta, 1995.g. - 20.vieta, 1996.g. - 24.vieta, 1997.g. - 24.vieta, 1999.g. - 21.vieta, 2000.g. - 18.vieta. Startējusi pasaules čempionātos daudzcīņā: 1995.g. - 26.vieta, 1996.g. - 26.vieta, 1997.g. - 30.vieta, 1998.g. - 32.vieta. Piedalījusies trijās Olimpiskajās spēlēs. 1994.gadā  Lillehammerē iegūta 3000 m 25.vieta. 1998.gadā  Nagano 3000 m 28. vieta, 1500 m - 32., 1000 m - 39.vieta. 2002.gadā  Soltleiksitija 3000 m 30.vieta , 1500 m – 35.vieta.  Personiskie rekordi: 1000 m - 1:24,32; 1500 m - 2:04,25; 3000 m - 4:23,13.

Pēc sporta karjeras beigām darbojusies kā Latvijas Vieglatlētikas asociācijas ģenerālsekretāre (2005.g.-2007.g.). Strādājusi IT uzņēmumā - SIA” Exigen Services”,  t.sk. par personāla attīstības direktori (2008.- 2015.g.) No 2015.gada  personālattīstības trenere.

Jānis Lūsis dzimis 1939.gada 19.maijā Jelgavā.

1957.gada vasarā pēc vidusskolas beigšanas Jāņa Lūša mamma esot gribējusi, lai dēls Lauksaimniecības akadēmijā mācās par agronomu, tomēr kāda nejauša tikšanās krasi izmanīja dzīvi. Rīgā notika Vissavienības skolēnu spartakiādes sacensības, kurās Jānis trīssoļlēkšanas sacensībās izcīnīju ceturto vietu un viņu atstāja treniņnometnē Rīgā.

Pārbaudes sacensības, kurās pirmo reizi metis šķēpu, sasniedzis 44,5 metrus un uzvarējis visus trenētos šķēpmetējus. Rīgā atgriezies, lai iesniegtu dokumentus Lauksaimniecības akadēmijā, bet nejauši uz ielas sastaptais skrējēju treneris izmetis: "Zini, sķēpmetēju treneris teica, ka tu jau nu gan nebūšot šķēpmetējs...". Tas tik ļoti esot aizskāris lauku puikas pašcieņu, ka Jānis atteicās no domas mācīties par agronomu un iesniedzu dokumentus Fizkultūras institūtā.

Iestājeksāmenos Jānis par specializāciju izvēlējies augstlēkšanu. Bijis sīks un kalsns lauku zēns — 174 cm garš un 68 kg smags. Studiju gados vēlāk "kaujas" svars jau bijis 93 kilogrami, augums 180 cm. Viņš nokļuva šķēpmetēju grupā pie Valentīna Mazzālīša, kurā bija jau tolaik pieredzējuši šķēpmetēji – Juris Nāzers, Jānis Lankaronskis, vēlāk arī Māra Saulīte, Jānis Doniņš, no kuriem vēlāk iznāca daudz slavenu sportistu.  Jāņa Lūša rezultāti auga lēnām, toties pārdomāta trenera un paša sportista treniņa procesa izpilde neradīja traumas, kas bieži vien ietekmē rezultātu izaugsmi.

Jāņa Lūša pirmo reizi pārsniegtās zīmīgās robežas šķēpmešanā: 1958.g. 26.jūlijā Rīgā pirmo reizi pārsniegta 60 metru robeža - 60,48 m; 1959.g. 25.septembrī Rīgā 70 m robeža - 72,63m; 1961.g. 5.oktobrī PSRS čempionātā Tbilisi pārsniegti 80 metri - 81,01m; 1967.g. 7.septembrī Odesā 28 gadu vecumā pārvarēta šķēpmetēju lielmeistara robeža 90 metri - 90,98 metri.

Šķēpmetēja Jāņa Lūša sporta karjera turpinājās no 1957.gada augusta līdz 1976.gada septembrim. Izcīnījis olimpisko zelta, sudraba un bronzas medaļu, 4 Eiropas čempiona zelta medaļas, 12 PSRS čempiona medaļas un 1 Latvijas čempiona medaļu. Pasaules desmit labāko šķēpmetēju skaitā Jānis ir bijis 13 reizes (pēc autoritatīvā ASV vieglatlētikas mēnešraksta TrackField News sastādītā saraksta). Deviņas reizes šajā sarakstā viņš ir bijis pirmais. Piedalījies 274 oficiālās sacensībās: - 15 reizes šķēpu raidījis pāri 90 metriem, un 160 sacensībās - pāri 80 metriem.

1964.gadā, kad olimpiskās spēles notika Tokijā, savu labāko sniegumu viņš sasniedza Kalifornijā - 82,55 m. Olimpiskajās spēlēs viņš ieguva trešo vietu, un bronzas medaļa nāca gandrīz kā negaidīts un arī nepelnīts zaudējums. 

Jau ar 1965.gada ziemu viņš sāka gatavoties nākamajām - 1968.gada - olimpiskajām spēlēm Meksikā. Rezultāti - 1965.gadā - 86 m, 1967.gadā - 90,98 m, kas tolaik bija otrais labākais rezultāts visā pasaules šķēpmešanas vēsturē. Uz Meksiku viņš devās kā pasaules rekordists, kas togad jau sešas reizes bija metis šķēpu pāri 90 metriem. Olimpiskā uzvara tika gūta dramatiskā cīņā - Mehiko viņa šķēps sasniedza atzīmi 91,10 m.

1969.gadā, aizmetot šķēpu 91,52 m, viņš trešo reizi ieguva Eiropas čempiona medaļu, bet 1971.gadā Eiropas meistarsacīkstēs Helsinkos viņš ar rezultātu 90,68 m ceturto reizi ieguva Eiropas meistarsacīkšu uzvarētāja godu.

Minhenes olimpiskajās spēlēs 1972.gadā Jānis Lūsis par zelta medaļu cīnījās ar vācu sportistu K.Volfermani, kas tikai pavisam nesen bija spējis pārsniegt 90 m robežu. Tomēr zelta medaļu pēdējā metienā ar rezultātu 90,48 m guva K.Volfermanis, bet Jānis Lūsis ar rezultātu 90,46 m saņēma sudraba medaļu. Šie divi centimetri vienmēr paliks neizprotami.

1976.gadā Monreālā J.Lūsis piedalījās savās pēdējās olimpiskajās spēlēs. Ar astoto labāko rezultātu viņš iekļuva finālā, kur ar rezultātu 80,26 m izcīnīja astoto vietu. Jāņa rezultāts, pēdējo reizi startējot PSRS izlases sastāvā Amerikā, bija 81,46 m, bet, startējot Latvijas izlasē, - 76,26 m.

Latvijas rekordu šķēpmešanā Lūsis labojis 10 reizes - no 77,48 m (1961.g.) līdz 93,80 m (1972.g.). Par Latvijas čempionu viņš bijis tikai vienu reizi – 1968.gadā ar rezultātu 90,32 m. jo parasti aizņemtības dēl nebija iespēja startēt savās mājās.

J.Lūsis piedalījies arī desmitcīņas sacensībās un trīs reizes labojis Latvijas rekordu arī desmitcīņā - no 6596 p.(1960.g.) līdz 7763 p. (1962.g.). 17 gadu laikā (1960.g.-1976. g.) J.Lūsis bijis pasaules labāko šķēpmetēju saraksta galvgalā. Piecas reizes (1962.g., 1967. g., 1968. g., 1971. g. un 1972.g.) viņam bijis labākais rezultāts; 1965.g., 1966.g. un 1969.g. – otrais periods, kura laikā viņš bija uzvarējis visās sacensībās. Visilgākais - 1089 dienas: no 1967.g. 31.jūlija līdz 1970.g. 24.jūlijam. 

Pēc studiju beigām, viņu iesaistīja pārstāvēt armijas sporta klubu, vēlāk kļuva par CSKA un PSRS izlases galveno šķēpmetēju treneri.

 

Monako Starptautiskās vieglatlētikas Slavas zālē 2015.gadā uzņēma par aizvadītā gadsimta izcilāko šķēpa metēju atzīto Jāni Lūsi. Viņš ir pirmais Latvijas sportists, kurš tika iekļauts Slavas zālē. Desmit reizes atzīts par gada populārāko sportistu Latvijā (1962.g.-1973.g.) PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars, PSRS Nopelniem bagātais treneris. Apbalvots ar PSRS ordeņiem - Darba Sarkanā Karoga ordeni, Goda zīmi un Tautu Draudzības ordeni. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.  Jāni Lūsi 70 gadu jubilejā Valmierā bija ieradušies sveikt olimpiskie čempioni Klauss Volfermans, Niklošs Nemets, Viktors Cibuļenko. Par nopelniem 80 gadu jubijejā 2019. gadā Jānis Lūsis tika apbalvots ar Ministru Kabineta Goda rakstu. Diemžēl 2020. gada 20. aprīlī Jānis Lūsis aizgāja viņsaulē.

 

                                                  

 1968. gadā Mali republikā izdota pastamrka par godu Jāņa Lūša pasaules rekordam.             2021. gadā izdota Jānim Lūsim veltīta pastamrka.

 

J.Lūša dzīves biedre ir olimpiskā čempione šķēpmešanā Elvīra Ozoliņa – dzimusi 1939.gada 8.oktobrī toreizējā Ļeņingradā.

E.Ozoliņa piedalījusies divās Olimpiskajās spēlēs (1960.g., 1964.g.). 1960.gadā Romā izcīnījusi zelta medaļu ar rezultātu 55,98 m, pārspējot Ineses Jaunzemes pirms četriem gadiem Melburnā uzstādīto olimpisko rekordu. 1964.gadā Tokijā ieņēma 5. vietu ar rezultātu 54,81 m. 1962.gadā izcīnījusi uzvaru Eiropas čempionātā, 1959.gadā - Universiādē. Piecas reizes uzvarējusi PSRS čempionātā un divas reizes - Latvijas PSR čempionātā. Trīs reizes labojusi pasaules rekordu, no kuriem pēdējais bija 1963.gadā sasniegtais 59,78 m. Viņa ir pirmā sieviete, kura šķēpu raidījusi tālāk par 60 metriem (1964.gadā sasniegusi rezultātu 61,38 m), tomēr šis rezultāts oficiālajā pasaules rekordu sarakstā netiek minēts. Trīs reizes labojusi Latvijas rekordu. 1960.gadā kļuvusi par PSRS Nopelniem bagāto sporta meistari, apbalvota ar Darba Sarkanā karoga ordeni. 

Elvīras un Jāņa dēls Voldemārs arī trenējies šķēpmešanā, bijis divu olimpisko spēļu dalībnieks, divas reizes bijis Latvijas čempions. Startējis divos Pasaules čempionātos (2001.g., 2003.g.).  V. Lūsis ir piedalījies 1998. gada Eiropas čempionātā Budapeštā. Personīgais rekords - 84,19 m, kuru uzstādija 2003. gadā. Aktīvi darbojies Latvijas vieglatlētikas savienībā, bijis tās ģenerālsekretārs.

Šķēpmetēju Jāņa, Elvīras un Voldemāra Lūšu ģimene ir sasniegumiem visbagātākā Latvijas vieglatlētu ģimene. Viņu kontā ir astoņi starti Olimpiskajās spēlēs, četras Olimpisko spēļu medaļas, seši pasaules rekordi, pieci Eiropas čempionu tituli. 

 

Elvīra Ozoliņa

 

Voldemārs Lūsis

Modris Liepiņš dzimis 1966. gada 30. augustā Tukumā. Latvijas vieglatlēts.

Mācījies Murjāņu Sporta internātskolā. Engures vidusskolā viņa soļotāja karjeru veicinājis sporta skolotājs Juris Gaigals. Absolvējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Pasaules čempionātos ieguvis šādas vietas: 1993. gadā – 25. vieta 50 km, 1997. gadā –24. vieta 20 km, 1999. gadā – 11. vieta 50 km. Piedalījies arī pasaules čempionātos 2001. un 2003. gadā, kad diskvalificēts 50 km soļošanas distancē. Eiropas čempionātos ierindojies 20. vietā 20 km (1994.g.) un 9. vietā 50 km (2002.g.) distancē.

Desmitkārtējs Latvijas PSR čempions soļošanā: 20 km (1991.g.), 30 km (1989.g.–1991.g), 50 km (1989.g.–1991.g.), 5000 m telpās (1989.g.–1991.g.). 20 reižu bijis Latvijas čempions soļošanā: 20 km (1992.g.–1998.g., 2000.g.–2001.g.), 30 km (1992.g.–1994.g.), 50 km (1994.g., 1996.g.), 5000 m telpās (1992.g.–1994.g., 2001.g.–2003.g.). 10 reižu labojis Latvijas rekordus un labākos sasniegumus.

2004. gadā XXVIII olimpiskajās spēlēs Atēnās 50 km soļošanā ieguvis 25. vietu, 2000. gadā XXVII olimpiskajās spēlēs Sidnejā 50 km distancē izcīnījis 9. vietu, 1996. gadā XXVI olimpiskajās spēlēs Atlantā 50 km ieņēmis 23. vietu.

SIA „Tukuma ledus halle” valdes loceklis, Tukuma novada domes deputāts, Tukuma novada domes Kultūras, sporta un sabiedrisko attiecību nodaļas sporta metodiķis, biedrības „Latvijas Olimpiskā komiteja” loceklis, biedrības „Hokeja klubs Tukums” prezidents, biedrības „Tukuma Vieglatlētikas klubs” prezidents.         Precējies, sieva Anita arī nodarbojas ar soļošanu, meita Kristīne.

 

Ādolfs Liepaskalns dzimis 1910.gada 15.jūlijā Valkas apriņķa Trapenes pagastā. Latvijas vieglatlēts.

Mācījies Karvas Kaktiņu skolā un Jaunlaicenes Kantora skolā. No 1932. līdz 1933.gadam bijis karadienesta 7. Siguldas kājnieku pulkā Gulbenē un Alūksnē.

Ar 1934.gadu sācis piedalīties soļošanas sacensībās. 1935.gadā izcīnījis pirmo medaļu (bronzas) Latvijas čempionātā. Viņu iedalīja Latvijas izlasē. 1938.gadā izcīnījis uzvaru Latvijas čempionātā un sacensībās ar zviedru sportistiem. 1938.gadā Ā.Liepaskalns uzstādīja pasaules rekordu 25 km un 30 km soļošanā. 1940.gadā kā pirmais pasaulē nosoļo 25 km ātrāk par divām stundām. 1946.gadā uzstāda pirmo PSRS rekordu un izcīna uzvaru PSRS meistarsacīkstēs. Laikā no 1946. līdz 1952.gadam labojis piecus pasaules un 21 PSRS rekordus dažādās distancēs. Vairākas reizes uzvarējis PSRS čempionātā 50 km soļošanā (1946.g., 1947.g., 1949.g.). 1951. gadā vienās sacensībās uzstāda 6 PSRS un 2 pasaules rekordus. 1959.gadā, savās 25. sezonas aktīvajās sporta gaitās, uzstādīja pēdējos divus Latvijas rekordus. 1965.gadā, piedaloties veterānu sacensībās, labojis pasaules rekordu veterāniem. 1950.gadā Ādolfam Liepaskalnam piešķirts PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara nosaukums                                                                                                                                                                                             Ādolfs Liepaskalns no dzīves aizgāja 1972.gada 28.septembrī savās dzimtas mājās Alūksnes novadā „Avotenēs”. 1976.gadā viņam atklāts kapa piemineklis Apekalna kapsētā, 1986.gadā atklāts piemiņas akmens Karvā.

 

Valmiera – J.Daliņs, Valka – A.Liepaskalns.

Alfrēds Leja dzimis 1927.gada 24.augustā Liepājas apriņķa Kalētu pagasta Poļu mājās. 

Bērnībā gājis ganu gaitās pie svešiem saimniekiem. Ģimenē tika audzināti nacionālā garā, abi ar māsu sastāvējuši mazpulka organizācijā, māte bija aizsardze. 

1948.gadā beidzis Kazdangas lauksaimniecības tehnikumu, iegūstot agronoma profesiju. Mācību laikā aktīvi nodarbojies ar sportu un vadījis fizkultūras kolektīvu. Trīsdesmitajos gados Latvijas sportā bija leģendārā soļotāja Jāņa Daliņa panākumu radītais soļošanas bums un Alfrēds izvēlējās soļošanu par savu sporta veidu. Pēc tehnikuma absolvēšanas sadales komisija nozīmēja A.Leju strādāt par sporta biedrības "Daugava" Aizputes apriņķa padomes priekšsēdētāju. 1952.gadā sāka strādāt Kazdangas lauksaimniecības tehnikumā par fiziskās audzināšanas skolotāju un vienlaicīgi uzsāka mācības Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūta neklātienes nodaļā, kuru absolvēja 1958.gadā. 

Bijis sporta biedrības Vārpa čempions 10 km soļošanā, izcīnījis 3.vietu PSRS lauku meistarsacīkstēs 20 km soļošanā, ticis iekļauts Latvijas izlases sastāvā. Piecos sporta veidos pārstāvējis savu rajonu, bet labākie panākumi bijuši soļošanā, šahā un basketbolā. No 1972.gada strādājis par Kazdangas astoņgadīgās skolas direktoru. Pēc tam atgriezies tehnikumā, kur vadījis fiziskās audzināšanas daļu, vēlāk bijis skolotājs. Tehnikuma fizkultūras kolektīvs vairāk nekā 50 gadu laikā regulāri ieguvis godalgas Liepājas rajona un Latvijas lauku tehnikumu sporta spartakiādēs. Fizkultūras kolektīvs piedalījās Vissavienības lauksaimniecības izstādē Maskavā  (1955.g., 1957.g., 1970.g.) un saņēma izstādes zelta medaļas. A.Leja ir aktīvs vieglatlētikas tiesnesis, piedalījies daudzu starptautisku sacensību tiesāšanā. Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis, BSB ”Vārpa” Goda biedrs. Aktīvi darbojies izglītības jomā - bijis Lauksaimniecības ministrijas Fiziskās audzināšanas metodiskās komisijas priekšsēdētājs (1958.g.-1971.g.). Bijis starp Latvijas sporta veterānu kustības iesācējiem (1963.g.) un aktīvs Latvijas Sporta veterānu savienības (LSVS) valdes loceklis. 

Kopš 1948.gada darbojas žurnālistikā, rakstot par sporta un jaunatnes audzināšanas tēmām. Bijis Liepājas rajona un Latvijas laikrakstu gada labāko žurnālistu vidū, 1982. un 1989.gadā konkursā „Olimpiskā spalva” ieguvis laureāta nosaukumu.  Kā līdzautors piedalījies Latvijas sporta vēstures grāmatas uzrakstīšanā. Sarakstījis soļošanas sporta vēsturi „Ak, kaut man Daliņa kājas būtu” (1998.g.), BSB „Vārpa vēsture” (1999.g.), Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma vēsturi „Cik jauki Kazdangā”(1999.g.).                                                                                                                                                                                                     A.Leja vairakkārt apbalvots. 1962.gadā kā viens no pirmajiem Latvijā saņēmis Nopelniem bagātā trenera nosaukumu. 1996.gadā Alfrēds Leja apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi.

 

Kārlis Leilands dzimis 1895. gada 27. novembrī Bērzmuižā. Latvijas svarcēlājs.

Pārstāvējis sporta biedrību „Krauze”. Piedalījies divās olimpiskajās spēlēs (1924.g. un 1928.g.). 1924. gadā Parīzē pieccīņā (raušana ar vienu roku, grūšana ar vienu roku, spiešana ar divām rokām, raušana ar divām rokām, grūšana ar divām rokām) ieņēma 5. vietu ar kopsummā paceltiem 497,5 kg (77,5 - 87,5 - 100 - 100 - 132,5). Amsterdamā izcīnījis 4. vietu trīscīņā (spiešana, raušana, grūšana) ar 355 kg (110 - 105 - 140). Pasaules čempionātā 1922. gadā ieguva sudraba medaļu smagajā svarā. Piecas reizes uzvarējis Latvijas čempionātā (1920.g.–1924.g.). Otrā pasaules kara beigās devies uz Vāciju, pēc tam – ASV.                                                            Miris 1961. gada 12. decembrī Mineapolē, ASV.

 

Dzintars Lācis dzimis 1940.gada 18.maijā Jelgavā. Latvijas treka riteņbraucējs.

Absolvējis Rīgas 5.vidusskolu.

Treneris Harijs Japiņš. Pārstāvējis sporta biedrību „Dinamo”.

Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (1964.g., 1968.g.). 1964. gadā izcīnījis dalītu 5.-8. vietu 4000 m iedzīšanas braucienā komandām, savukārt pēc četriem gadiem šajā distancē ieņēmis 4. vietu. 1967.gadā Dz.Lācis kļuvis par pasaules čempionu šajā distancē un ieņēmis 3. vietu 1966.gadā PSRS komandas sastāvā. Septiņkārtējs PSRS čempions - 4 km individuālajā iedzīšanas braucienā (1967.g.), 4 km komandu iedzīšanā (1961.g., 1965.g., 1968.g.), pāru un grupas braucienā trekā. Piecas reizes uzvarējis PSRS kausa izcīņā, piecas reizes labojis PSRS rekordu. Divdesmit divas reizes izcīnījis Latvijas čempiona nosaukumu. PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars. 

Pēc sporta karjeras strādājis par treneri un mācībspēku Policijas akadēmijā. Pirmā pasaules čempiona treka riteņbraukšanā – „Dzintara Lāča ceļojošais kauss” tika pasniegts 2014.gada Latvijas labākajam riteņbraucējam Mārim Štrombergam.                                                                                                                             Dzintars Lācis miris 1992.gada 17.novembrī Rīgā.

 

Renāte Lāce dzimusi 1943. gada 18. februārī Rīgā. Latvijas vieglatlēte.

Studējusi Rīgas Politehniskajā institūtā.

Trenere Ira Ozola.

Laikā no 1960. līdz 1966. gadam izcīnījusi 11 uzvaras Latvijas čempionātā– 100m (1960.g.,1961.g.), tāllēkšanā (1960.g., 1961.g.), 4x100m stafetē (1960.g.,1961.g.), pieccīņā (1961.g.), 50m telpās (1966.g.), 300 m telpās (1966.g.), 55 m/b un tāllēkšanā telpās(1966.g.). Latvijas rekordus labojusi 19 reizes.1966. gadā kļuva par divkārtēju PSRS čempioni 4x100 un 4x200 m stafetēs. 1966. gadā izpildīja starptautiskās klases sporta meistara normu. PSRS izlases sastāvā uzstādīja jaunu pasaules rekordu 4x200 m stafetē – 1:35,1 min (1963.g.).Eiropas čempionātā PSRS izlases sastāvā izcīnīja bronzas medaļu 4x100 m stafetē, tāllēkšanā ar 6,21 m tālu lēcienu ierindojās 10. vietā, bet 100 m distancē nepārvarēja sacensību pirmo kārtu (1966.g.). Universiādē Portualegri (Brazīlija) kļuva par čempioni 100 m distancē, 200m distancē izcīnīja sudraba medaļu, uzvarēja arī 4x100 m stafetē (1963.g.). 1965. gadā Budapeštā izcīnījusi uzvaru 4x100 m stafetē. R. Lāce piedalījusies 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā, kur100 m distancē sasniedza pusfinālu, savukārt 4x100 m stafetē PSRS komandas sastāvā izcīnīja 4. vietu ar jaunu PSRS rekordu. R. Lāces personiskie rekordi:100 m – 11,4 s (1964.g.), 200 m – 23,8 s (1965.g.), tāllēkšanā – 6,21 m (1966.g.). Divreiz – 1961. un 1963. Gadā – atzīta par Latvijas gada labāko sportisti.

Mirusi1967. gada 3. martā Rīgā. Kopš 1970. gada notiek Renātes Lāces piemiņas balvas izcīņa jauniešiem trijās vieglatlētikas disciplīnās.

 Jānis Lancers

 Jānis Lancers dzimis 1931. gada 23.augustā Valmieras novada Matīšos.

Absolvējis VEF tehnikumu mehāniķa specialitātē.

Treneris Rihards Bērtiņš. Pārstāvējis sporta biedrību „Dinamo”. Ringā 20 gados (1948-1968). aizvadījis 300 cīņas. Vienpadsmitkārtējs Latvijas PSR čempions, četras reizes izcīnījis sudraba un trīs reizes bronzas medaļas PSRS čempionātā. Miris 2008. gadā apglabāts dzimtās vieta kapos.

No kreisās: Artūrs Eglītis, Imants Enkūzis, Aloizs Tumiņš, Jānis lancers

                                                                                              

Ivo Lakučs dzimis Valmierā 1979.gada 4.martā. Latvijas BMX riteņbraucējs, treneris.

Beidzis Valmieras 5.vidusskolu un ieguvis maģistra grādu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

Ar BMX nodarbojas kopš 1988.gada 4.septembra, kad Latvijā šajā sporta veidā notika pirmās sacensības. Viņa pirmais treneris bija Raimonds Cēsinieks, vēlāk viņu trenēja brālis – Olafs Lakučs. Trenējies arī kalnu slēpošanā, basketbolā un treka riteņbraukšanā.

1997.gadā izcīnijis pasaules čempiona titulu BMX. 1998.gadā Eiropas jauniešu čempionātā – 5. vieta. 2000 gadā 8.vieta Olimpiskajās spēlēs komandu sprintā treka riteņbraukšanā kopā ar Aināru Ķiksi un Viesturu Bērziņu. 2001.gadā izcīnijis 2. vietu pasaules čempionātā BMX. Ieguvis sudraba medaļas 2002.g., 2003.g., 2005.g. un 2006.g. Eiropas čempionātos BMX riteņbraukšanā. 2008.gadā startēja pirmajās BMX riteņbraukšanas sacensībās Olimpisko spēļu vēsturē, izcīnīja dalītu 17.-32. vietu.

Savu sportista karjeru viņš beidza 2008.gadā pēc Pekinas Olimpiskajām spēlēm. Vēl būdams sportists, Lakučs pievērsās arī trenera darbam. 2008.gadā viņš saņēma Latvijas Gada balvu sportā nominācijā „Paraugs sportā”. 2012.gadā asaņēma balvu „Gada labākais treneris. Lakučs ir palīdzējis izveidot Madonas BMX trasi, kā arī Rubenes motokrosa BMX trasi. Kā treneris viņš ir palidzējis Mārim Štrombergam iegūt zelta medaļas 2008.gada Pekinas Olimpiskajās spēlēs un 2012.gada Londonas Olimpiskajās spēlēs, kā arī izcīnīt zeltu 2 Pasaules čempionātos BMX (2008.g.; 2010.g.) un Pasaules čempionāta sudraba medaļu 2011.gadā. M.Štrombergs ir vairākkārtēji ieguvis Eiropas čempiona titulu (2008.g.;2013.g.;2014.g.), kā arī Eiropas čempināta bronzu 2007.gadā. I.Lakuča nopelns ir tas, ka Latvijā izveidojusies sava BMX skola - Rihards Veide ir izcīnijis 6.vietu pasaules čempionātā 2010.gadā, 5. vietu pasaules čempionātā 2011.gadā, 4.vieta 2013.gada Eiropas čempionātā; Edža Treimaņa labākie sasniegumi ir 4.vieta 2014.gada pasaules čempionātā, 1.vieta 2012.gada Eiropas čempionātā, un 2.vieta Eiropas čempinātā 2013.gadā; Kristens Krīgers  2013.gadā izcīnīja 3.vieta Eiropas junioru čempionātā un 2.vieta Eiropas junioru čempionātā 2014.gadā. 2013.gadā Lakučs kļuva par Latvijas BMX riteņbraukšanas izlases galveno treneri.

2009.gadā veiksmīgi startēja Valmieras domes vēlēšanās „Jaunā laika” sastāvā un tika ievēlēts Valmieras domē.                                                             Precējies, sievu Līga, meita Emīlija.