Gundars Upenieks

Gundars Upenieks dzimis 1971.gada 31.martā Madonā. Latvijas biatlonists.

Absolvējis Madonas 1.vidusskolu, Latvijas sporta pedagoģijas akadēmiju (1999.g.). Studējis Policijas akadēmijā.

Treneri - Egils Ziņģītis, Vitālijs Urbanovičs.

Daudzkārtējs Latvijas čempions. Karjeras laikā piedalījies četrās Olimpiskajās spēlēs. Albertvillā (1992.g.): 10 km - 44.vieta, 20 km – 35.vieta, 4x7,5 km stafetē –16.vieta. Lillehammerē (1994.g.): 20 km – 19.vieta, 4x7,5 km stafetē – 16.vieta. Nagano (1998.g.): 20 km – 66.vieta, 4x7,5 km stafetē – 6.vieta. Soltleiksitijā (2002.g.): 20 km – 65.vieta, 4x7.5 stafetē – 17.vieta. Piedalījies 7 pasaules čempionātos (1993.g., 1995.g.-2000.g.). G.Upenieka labākais sasniegums pasaules čempionātos  ir 1999.gadā izcīnītā 14. vieta sprintā. 2001.gadā kļuvis par pasaules čempionu vasaras biatlona stafetē. 2002.gada Eiropas čempionātā izcīnījis 3. vietu stafetē Latvijas komandas sastāvā. 

Laikā no 2002. līdz 2006. gadam bijis Latvijas Biatlona federācijas ģenerālsekretārs. Organizējis sporta pasākumus - tautas velomaratonu sēriju.                No 2013.gada ir Latvijas biatlona federācijas viceprezidents.

Māris Urtāns

Māris Urtāns dzimis 1981.gada 9.februārī Rīgā. Latvijas vieglatlēts.

Mācījies Nītaures vidusskolā, Murjāņu sporta ģimnāzijā, absolvējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Treneris Guntars Gailīšs.

Sporta karjeras sākumā bijis diska metējs, bet vēlāk pārkvalificējās par lodes grūdēju. Savu personisko rekordu sasniedzis, uzvarot Eiropas komandu čempionātā Belgradā 2010.gada 19.jūnijā - 21,63 m. Šis rezultāts  par 11 centimetriem atpaliek no vairāk nekā 25 gadus vecā Jāņa Bojāra Latvijas rekorda.

Lielajās starptautiskajās sacensībās debitēja 2006.gada Eiropas čempionātā Gēteborgā, kur lodes grūšanā ar 18,40 m ierindojās 25. vietā. 2007.gada janvārī M.Urtāns veica 20,18 m un kvalificējās 2008.gada Pekinas olimpiskajām spēlēm, kurās viņš ieguva 25.vietu. 2007.gada Pasaules čempionātā Osakā ierindojās 25. vietā. 2007.gadā M.Urtāns izcīnīja sudraba medaļu Universiādē. 2009.gada pasaules čempionātā ieņēma 16.vietu. 2010.gada Eiropas čempionātā izcīnīja 3. vietu (20,72 m). 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs viņš ierindojās 27. vietā. 2015.gadā Lietuvas kausu izcīņas sacensībās  pārsniedzis 20 metru robežu – 20,37 m.

 

 

 

Rolands Albīns Upatnieks

Rolands Albīns Upatnieks dzimis 1932.gada 13.jūnijā Rīgā, Vecmīlgrāvī. Latvijas kamaniņu braucējs un treneris.

Mācījies Vecmīlgrāvja pamatskolā, Rīgas 1.vidusskolā, Latvijas Valsts universitātes Mehānikas fakultātē, absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas un mašīnbūves fakultāti (1965.g.).

Sportot sācis agri - no 1946.gada līdz 1952.gadam nodarbojies ar boksu. R.Upatnieku vienmēr interesējusi tehnika un asas izjūtas. Strādājis "Alfā" par konstruktoru, ceha meistaru, iecirkņa priekšnieku, Madonas zvēraudzētavā par galveno inženieri. 1958.gadā sācis nodarboties ar ūdensmotosportu, kurā uztādījis vairākus Latvijas PSR un PSRS, kā arī vienu pasaules rekordu.

Kamaniņu sportā R.Upatnieks bija no tā pirmsākumiem Latvijā - sešdesmitajos gados kā braucējs, vēlāk kā treneris, kamaniņu konstruktors. Pārstāvējis sporta biedrību „Vārpa”. Kopā ar Valdi Ķuzi ieguvis 1976.gada olimpiskajās spēlēs Insbrukā 9.vietu divnieku kamaniņbraucienā. Abi 1974.gadā izcīnījuši otro vietu PSRS Tautu spartakiādē divniekā, nākamajā gadā kļuvuši par PSRS vicečempioniem. R.Upatnieks vairākas uzvaras izcīnījis Latvijas PSR čempionātos gan kamaniņu braukšanā, gan ūdens motorsportā.  Savās sporta gaitās izcīnījis pavisam 13 zelta medaļas. 

Pēc sportista karjeras beigām kļuvis par treneri. Laikā no 1977.gada līdz 1980.gadam bija Latvijas PSR kamaniņu sporta izlases treneris, pēc tam PSRS bobsleja izlases galvenais treneris (1980.g.-1986.g.). Viņš uzskatāms par bobsleja pamatlicēju Latvijā un, protams, PSRS. Pirmos bobus PSRS izlasei, kura sastāvēja gandrīz tikai no latviešiem, atsūtīja no Itālijas - "Podari" firmas, bet pasaules bobslejā vadošie - vācieši, šveicieši bobus būvēja paši. R.Upatnieks ierosināja - būvēsim arī mēs paši. Vispirms būvēt izmēģināja rūpnīcā "Alfa", tad VEF. Ar VEF sporta kluba vadītāja Jevgēnija Kisiela atbalstu, ar Harija Švanka konstruktora talantu, ar Jāņa Akolova zelta rokas, VEF būvētie bobi radīja pārmaiņas pasaules bobslejā - tos centās kopēt un špikot. 

Pirmā lielā uzvara (Veltina kausa izcīņā) pienāca 1982.gadā - to divniekos guva pilots Jānis Ķipurs ar stūmēju Aivaru Šnepstu. Arī pirmajās PSRS meistarsacīkstēs viņu ekipāžai uzvara. Pirmo olimpisko medaļu - bronzas - 1984.gadā ieguva Zintis Ekmanis ar stūmēju krievu Vladimiru Aleksandrovu. Turpat 4.vietu izcīnīja Jānis Ķipurs ar Aivaru Šnepstu, savukārt labākais četrinieks, kura visi braucēji bija latvieš,i ieguva 6.vietu.  Latviešu bobslejistu panākumu virsotne ir Kalgari olimpiskās spēles 1988.gadā - tur startēja deviņi latviešu bobslejisti. Šis bija pēdējais olimpiskais starts zem svešā karoga. J.Ķipura divniekā izcīnītā pirmā zelta medaļa latviešu bobslejistiem vismaz pagaidām ir pēdējā. Turpat Kalgari J.Ķipuram, kopā ar vēl diviem latviešiem - Juri Toni un Gunti Osi - tika arī bronza četriniekos. Tajā gadā tika gūti arī citi panākumi - Jānis Ķipurs Eiropas čempiona 1984.gada titulam 1989.gadā pievienoja arī pasaules bronzas medaļu. Pilotam Zintim Ekmanim šajā laikā tika viss medaļu komplekts - Eiropas zelts (1985.g.), sudrabs (1990.g.) un bronza (1984.g.), kā arī pasaules bronza (1985.g.). R.Upatnieks pamatus bija ielicis, lai bobslejistu panākumi nākotnē viestu cerības. Tā sauktā otrā bobslejistu iesaukuma pārstāvis 1985./1986. gada sezonā kopā ar Ivaru Bērzupu uzvarēja pasaules kausa kopvērtējumā divniekiem, bet 1989./1990.gada sezonā Māris Poikāns kļuva par pasaules kausa ieguvēju divnieku un četrinieku kopējā ieskaitē.              Rolands Upatnieks gājis bojā avārijā 1994.gada 11.maijā Mariampolē (Lietuvā).

 

Apertura de cuenta bet365.es