Juris Eisaks dzimis 1958.gada 23.martā Tukumā. Latvijas kamaniņbraucējs.

Absolvējis Tukuma 2.vidusskolu (1976.g.). Studējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā.

Treneri - Andris Miezītis, Rolands Upatnieks, Valdis Ķuzis. Pārstāvējis „Vārpa” un ASK.

Latvijas PSR čempions divniekā (1977.g. un 1979.g.). PSRS tautu spartakiādes vicečempions vieniniekā (1986.g.). PSRS čempions vieniniekā (1978.g.) un divniekā (1981.g.). PSRS vicečempions divniekā (1984.g.). Pasaules čempionātā: 1979.g. - 16.vieta vieniniekā, 1981.g. - 5.vieta divniekā; 1982.g. – 8.vieta vieniniekā, 4.vieta divniekā; 1983.g. - 4.vieta divniekā. 3.vieta pasaules kausa izcīņā divniekā ar Eināru Veikšu (1982.g.). 1984.gada Sarajevas olimpiskajās spēlēs divniekā 7.vieta.  Pēc sporta karjeras darbojies par  PSRS junioru izlases treneri, vēlāk mehāniķi. Strādājis Murjāņu sporta ģimnāzijā. Kā fiziskās sagatavošanas treneri darbojies ar Edmunda Vasiļjeva jaunajiem hokejistiem. Strādā apsardzes dienestā. Bijis precējies. Ir dēls Reinis, meitas Zane un Gerda.

 

 

 PATRĪCIJA  EIDUKA

Patrīcija Eiduka dzimusi 2000. gada 1. februārī Rīgā.  P. Eiduka nāk no Kokneses novada Vecbebriem. Viņas treneris ir tēvs Ingus Eiduks.

 Vecākais brālis Valts Eiduks piedalījās distaču slēpošanas sacensībās 2006. gada Turīnas olimpiskajās spēlēs. Patrīcija piedalījusies 2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēles, kur 5 km distancē brīvajā stilā ieguva 21. vietu. 2017. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā Lahti ieguvusi 56. vietu sprintā. 2018. gadā pasaules čempionātā junioriem izcīnīja 10. vietu sprintā. 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā ierindojās 44. vieta 10 km brīvā stila distancē. 2020. gada 12. decembrī 2020./2021. gada Pasaules kausa sezonas 2. posmā Davosā (Šveicē) P. Eiduka finišēja 18. vietā. Izcīnījusi  4. vietu pasaules junioru čempionātā. Atzīta par 2020. gada labāko Latvijas sportisti.

 

Edgars Eriņš dzimis 1986.gada 18.jūnijā Varakļānos. Latvijas vieglatlēts. 

Absolvējis Murjāņu sporta ģimnāziju un Latvijas Universitāti.

Treneris - Andrejs Iecelnieks

2011.gada jūnijā Latvijas čempionātā izcīnījis uzvaru desmitcīņā ar jaunu Latvijas rekordu 8312 punkti. Iepriekšējais Latvijas rekords - 8271 punkts - piederēja Jānim Karlivānam (2007.g.). E.Eriņš kopumā ir izcīnījis divus Latvijas čempiona titulus desmitcīņā un vienreiz 60 m barjerskrējienā telpās, kā arī četras reizes bijis Latvijas čempions septiņcīņā telpās (2006.g., 2008.g., 2009.g., 2011.g). Latvijas rekordu septiņcīņā telpās viņš sasniedza 2008.gadā (5787 punkti) Piedalījies 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs, kur ar 7649 punktiem izcīnīja 22. vietu. 2013.gadā piedalījies bobsleja treniņos, tomēr palicis vieglatlētikā. 2015.gada vieglatlētikas čempionātā Edgars Eriņš jau piekto reizi kļuvis par Latvijas čempionu septiņcīņā. Personīgie rekordi:100 m -10,81s; 400 m – 47,86; 1500 m – 4:14,25; 110 m/b – 14,56 s; augstlēkšanā - 1,95 m; tāllēkšanā- 7,67 m; kārtslēkšanā- 4,50 m; lode – 14,79 m; disks -49,94 m; šķēps – 60,55 m.

Zintis Ekmanis dzimis 1958. gada 17. maijā Pabažos. Latvijas bobslejists.

Absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Inženierekonomikas fakultāti (1980.g.).

Treneri – Aleksandrs Pētersons, Ilmārs Lapiņš, Rolands Upatnieks, Jānis Skrastiņš.

Nodarbojies ar vieglatlētiku, bijis Latvijas PSR čempions vieglatlētikā – trīssoļlēkšanā telpās (1980.g.). Sportista karjeras laikā pārstāvējis sporta biedrību „Daugava” un ASK.

Z. Ekmanis sāka nodarboties ar bobsleju 80. gados, kad Padomju Savienībā notika pirmie bobsleja izmēģinājumi. 1985. gada  pasaules čempionātā viņš ieguva bronzu divniekos. Z. Ekmanis ir arī 1988. gada asaules kausa bobslejā bronzas medaļnieks divnieku sacensībās.

Divkārtējs PSRS čempions (1987.g. un 1990.g.). Z. Ekmanis ir 1985. gada Eiropas čempions (no latviešu pilotiem šo titulu pa reizei ir ieguvuši arī Jānis Ķipurs, Sandis Prūsis un Jānis Miņins), Eiropas vicečempions (1990.g.), 3. vietas ieguvējs (1984.g.), kā arī Latvijas čempions (1992.g.). Piedalījies četrās ziemas olimpiskajās spēlēs: Lillehammerē (1994.g.) četriniekā – 13. vieta; Albervillā (1992.g.) divniekā un četriniekā – 16. vieta; Kalgari (1988.g.) divniekā – 9. vieta; Sarajevā (1984.g.) divniekā – 3. vieta, četriniekā – 12. vieta. Latvijas delegācijas karognesējs XVII ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerē. Sportista karjeru beidzis pēc 1994. gada olimpiskajām spēlēm.                 No 1995. līdz 1997. gadam bijis Latvijas bobsleja izlases treneris. Uzņēmējs. Latvijas Bobsleja federācijas viceprezidents.

 

Valentīna Eiduka (Bondare) dzimusi 1937.gada 12.martā Rēzeknē. Latvijas vieglatlēte. 

Mācījusies Rīgas 15.pamatskolā. Absolvējusi Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1968).

Ar šķēpa mešanu sākusi nodarboties 16 gadu vecumā. Sākumā trenējusies pie Kārļa Libera, trīs gadus vēlāk, pēc kļūšanas par PSRS sporta meistari, pārgājusi pie Alberta Putāna (viņš bija arī Olimpiskās čempiones Ineses Jaunzemes treneris). Sportistes karjeras laikā trenējusies arī pie Valentīna Mazzālīša (Olimpiskā čempiona Jāņa Lūša treneris).

Laikā no 1957. līdz 1967.gadam astoņas reizes uzvarējusi Latvijas čempionātā, divas reizes bijusi otrajā vietā un vienu reizi izcīnījusi bronzas medaļu. 1963.gadā izcīnījusi uzvaru PSRS "Dinamo" čempionātā, kā arī ieņēmusi otro vietu starptautiskajā "Dinamo" čempionātā. 1959.gada PSRS Tautu spartakiādē izcīnījusi piekto vietu, divas reizes bijusi sestajā vietā PSRS čempionātos (1964.g. un 1965.g.). Viņas personiskais rekords ir 52,97 m (ar vecās konstrukcijas šķēpu), kas tika sasniegts 1964.gadā. Laikā no 1954. līdz 1969.gadam bijusi starp desmit labākajām latviešu šķēpa metējām pēc personiskā rekorda. 

1967.gadā uzsākusi šķēpa mešanas treneres karjeru. Vairāki viņas audzēkņi ir sasnieguši atzīstamus panākumus starptautiskajās sacensībās. Vadims Vasiļevskis 2004.gadā Atēnu Olimpiskajās spēlēs ieguva sudraba medaļu un ir pašreizējais Latvijas rekordists. 2008.gada Pekinas Olimpiskajās spēlēs sudraba medaļu ieguva Ainārs Kovals. V.Eidukas audzēknis Zigismunds Sirmais uzstādījis pasaules rekordu junioriem - 84,69 m. Londonas Olimpiskajās spēles piedalījās pieci V.Eidukas audzēkņi, diemžēl viņu starts nebija veiksmīgs.

Vēl viņas grupā trenējušies Inga Kožarenoka, Sinta Ozoliņa-Kovaua, Ansis Brūns. V.Eidukas grupā trenēties uzsākusi arī Eiropas U-20 čempionāta sudraba medaļas ieguvēja Līna Mūze, kas savu sportistes karjeru 12 gadu vecumā uzsāka Smiltenē pie Guntara Marksa, bet pēc tam pie Andreja Vaivada.

Par ieguldījumu šķēpa mešanas attīstībā 2008.gadā V.Eiduka saņēmusi IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2006. un 2008.gadā tikusi atzīta par gada treneri Latvijā. Spānijas pilsētā Aronā izskatīja no visām Eiropas valstīm izvirzītos 86 kandidātus, bet tikai 2 saņēma apbalvojumu kā 2011.gada labākie Eiropas vieglatlētikas treneri (Stars of Europe honoured during the Awards Night in Arona). Sevietēm šo balvu saņēma Valentīna Eiduka. Latvijas Avīzes žurnālists Egīls Jurisons uzrakstījis grāmatu „Valentīna. Visu šķēpmetēju māte” (2012.g.).                                                

Bijusi precējusies Ivaru Eiduku - treka riteņbraucēju, PSRS izlases dalībnieku.

2020. gadā saņēmusi "Trīs Zvaigžņu balvu" par mūža ieguldījumu sportā.

 

Visvaldis Eglītis dzimis 1936.gadā Madonas apriņķī Medzules pagastā (tagad Liezere), 20 km attālumā no Gaiziņa. Latvijas basketbolists.

Eglīšu ģimenē bija septiņi bērni. Tēvs bija izsūtīts un tādēļ Visvaldis, būdams vecākais no bērniem, uzņēmās ģimenes apgādnieka lomu. Basketbola gaitas sācis diezgan vēlu - 16 gadu vecumā. Visvalža augums šajā vecumā bijis 1,98 m. Pie Eglīša atbraucis treneris Raimonds Karnītis, jo „Spartakam” vajadzēja gara auguma spēlētājus. Treneris jaunieti aicinājis braukt uz Rīgu, tomēr Visvaldis nolēma vispirms pabeigt Cesvaines vidusskolu. Pēc izlaiduma 1958.gadā viņš bija iecerējis mācīties LLA Mežsaimniecības fakultātē, bet fakultāte no Rīgas tika pārcelta uz Jelgavu. Visvaldis palicis Rīgā un iestājies Fiziskās kultūras institūtā. VEF komandā Eglītis iesaistījās no tās sākuma (1958.g. - 1965.g.), kļudams par vienu no redzamākajiem komandas spēlētājiem. Treneris Alfrēds Krauklis bija prasīgs un nepiekāpīgs pret sportistu. 1965.gadā V.Eglīti uzaicināja spēlēt PSRS izlasē un tās sastāvā viņš kļuva par Eiropas čempionu. No VEF komandas V.Eglītis aizgāja, kad no trenera vietas atcēla viņa treneri A.Kraukli un iekļāvās ASK. Vēlāk atgriezās VEF komandā (1974.g.-1976.g.). . V.Eglītis ir bijis 18 - kārtējs PSRS čempions (no Latvijas basketbolistiem viņu pārspējusi vienīgi 20 - kārtējā PSRS čempione Uļjana Semjonova). Viņš bijis arī pieckārtējs Latvijas čempions, guvis medaļas PSRS čempionātos un 4 PSRS tautu spartakiādēs. Latvijas izlases sastāvā V.Eglītis spēlējjis 128 reizes.

Pēc aiziešanas no lielā sporta spēlējis Latvijas senioru jeb veterānu izlasē, 1996.gadā piedalījies Pasaules senioru spēlēs ASV. Ir Basketbola Savienības biedrs un Goda biedrs. V.Eglītis aktīvi spēlējis līdz 40 gadu vecumam. Septiņas reizes kā spēlējošais treneris vadījis Bauskas rajona izlasi Lauku sporta spēlēs un visās reizēs ieguvis godalgotas vietas, 15 reizes bijis Bauskas rajona čempions, Dartijas komandā spēlējis un trenējis basketbolistus līdz 52 gadu vecumam, kopā 14 sezonas.  Turpat 19 gadus bijis „Progress” sporta kluba vadītājs, metodiķis, instruktors. 

V.Eglītim ir trīs bērni un pieci mazbērni. Arī Eglīša meitas bijušas Latvijas izlases basketbolistes - vecākā meita Anita ir 9 - kārtēja Latvijas čempione, pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti, Dace - četrkārtēja čempione, apguvusi sociālā darbinieka specialitāti, dēls spēlējis jaunatnes izlasē un izvēlējies jūrnieka profesiju. Dzimtas gājumu un sporta gaitas V.Eglītis, atzīmējot savu 78.dzimšanas dienu visiem basketbola interesentiem uzdāvināja paša rakstīto grāmatu "Mūža mīlestība - basketbols. Višuka stāsts". 1998.gadā Visvaldim Eglītim piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. 2008.gadā saņemta Iecavā nodibinātā īpašā balva „Par mūža ieguldījumu sportā”.                                                                                                                                                                                                                                                                           Visvaldis Eglītis 2014.gadā beidza šīs saules gaitas. 

 V.Eglītis un treneris A.Krauklis

Rihards  Elsbergs

Rihards Elsbergs dzimis 1929. gada 9. decembrī Liepājā. Sporta darbinieks.

Fiziskās kultūras institūta absolventu Rihardu Elsbergu 1952. gadā iecēla par Liepājas Sporta komitejas priekšsēdētāju. Vadījis pilsētas sporta dzīvi un reizē trenēja bokserus. 1962. gadā R. Elsbergu iecēla par Latvijas PSR Sporta komitejas (FKSK) priekššēdētju un šajā amatā viņš  darbojas astoņpadsmit gadus - līdz 1980. gadam. Pēc FKSK strādāja par vietnieku Tūrisma pārvaldē. Kādu laiku bija Latvijas boksa federācijas priekšsēdētājs. Elsbergam bija diplomāta dotības. Miris 2017.gada 7.janvārī