Jānis Stendzenieks

Jānis Stendzenieks dzimis 1913.gada 8.februārī Katlakalna pagasta Stendzeniekos (Titurgciemā). Latvijas vieglatlēts.

Mācījies Pļavniekkalna pamatskolā, pēc tam tehniskajā skolā Rīgā. Piedalījies 5.Rīgas aizsargu pulka Katlakalna nodaļas sporta aktivitātēs. Strādājis Rīgā par santehniķi.

1936.gadā šķēpu raidījis 54,10 m tālumā, 1938.gadā pārvarējis 60 m atzīmi (60,80 m), bet pēc gada atradās otrajā vietā pēc Oto Jurģa šķēpa metēju ranga ar 62,96 m tālu raidījumu.  1942.gada 8.oktobrī pirmo reizi karjerā labojis Latvijas rekordu — 69,35 m, nākamajā - 1943.gadā - J.Stendzenieks kļuva par pirmo latvieti, kas šķēpmešanā pārsniedza 70 m robežu - 70,80 m. 1943.g. 18.janvārī žurnālā „Sporta Pasaule” latviešu sporta biedrības „Daugavieši” pārstāvis Jānis Stendzenieks tika atzīmēts kā pirmais latvietis, kura rezultāts jau nes pasaules klases šķēpraiža vārdu.

Sākās Otrais pasaules karš un drīz J.Stendzenieku iesauca leģionā. Kara beigās Stendzenieks nokļuva Vācijā, kur sportoja un DP (pārvietoto personu) nometnēs darbojas kā treneris. 1947.g. emigrēja uz Angliju un cerēja startēt 1948.g. Londonas olimpiskajās spēlēs. Diemžēl, J.Stendzenieks nevarēja startēt ne kā Latvijas pārstāvis, ne arī zem Anglijas karoga, jo to liedza DP statuss. „Letiņš dīpītis” - tā viņu nodēvēja izdevums "Athletics"- kļuva par Anglijas meistaru šķēpa mešanā 1947. un 1948.gadā (64,20m un 66,67 m). Neilgi pirms 1948.gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm Londonā viņš Apvienotās Karalistes pilsētā Linkolnā sasniedza rezultātu 71,31 m. Olimpiskajās spēlēs uzvarētāja rezultāts 69,76 m. Vēlāk J.Stendzenieks pārcēlās uz dzīvi Čīlē, kur 1950.gadā ar rezultātu 67,19 m kļuva par kontinenta neoficiālo čempionu. Pēc sportista karjeras beigām kopā ar citu Čīlē dzīvojošu latvieti Edgaru Laipenieku strādāja par vieglatlētikas treneri Čīles izlasē. Kad Jānis Stendzenieks 1955.gadā atzīmēja savu sporta gaitu 25. gadskārtu, čīliešu sporta žurnāls "Estadio" viņam veltīja garu rakstu ar daudziem fotoattēliem, kuros Stendzenieks bija redzams gan brīvajā Latvijā, gan emigrācijā Vācijā, Anglijā, Čīlē. Virsraksts skanēja: "Šķēpa mešanas vectētiņš". Jāņa Stendzenieka audzēkne, Čīles sportiste Miguela Ārensa 1956.gadā Melburnas olimpiskajās spēlēs izcīnīja otro vietu - aiz čempiones, latvietes Ineses Jaunzemes. Mainoties Čīles politiskajām nostādnēm, J.Stendzenieks pārcēlās uz Ameriku - Kolorado štata Denveru, kur dzīvoja viņa radi.                                                                       Jānis Stendzenieks miris 1983.gada 14.jūnijā ASV.

„Daugavieši” - 1.rindā no kreisās pirmais – Jānis Stendzenieks. 3.rindā stāv 5.no kreisās katlakalnietis Eduards Jēkabsons (lodes un diska metējs).