Haralds Blaus

Haralds Blaus dzimis 1885.gada 5.februārī Ozolu muižā Liezeres pagastā.

Viņa tēvs Kārlis Blaus (1853.g.-1906.g.) bija Tērbatas universitātes absolvents, viens no vecākās latviešu studentu korporācijas Lettonia dibinātājiem, Liezeres draudzes ārsts. Māte vācbaltiete Lilija Blaus, dzimusi fon Zeka (1862.g.). Brāļi Andrejs un Augusts

Pēc Tērbatas reālskolas absolvēšanas 1906.gadā 21 gada vecumā H. Blaus iestājās Rīgas Politehniskā institūta arhitektūras nodaļā. Studiju laikā viņš pievērsās daiļslidošanai un šaušanas sportam pa māla baložiem (šo sporta veidu pārdēvēja par "stenda šaušanu"). H.Blaus iestājās "Baltijas Pareizas medību un šaušanas biedrībā", vēlāk "Āgenskalna Strēlnieku biedrībā". 

Pēc Politehnikuma absolvēšanas 1913.gadā H.Blaus iestājās armijā un Pirmā pasaules kara gados darbojies kā arhitekts-inženieris armijas karaspēka dzīvokļu apgādes galvenajā pārvaldē Pēterburgā un Helsinkos (1913.g.-1917.g.), vēlāk - 3. inženieru komandā. 1919.gadā H.Blaus atgriezās Latvijā un strādāja dzelzceļa valdē Valmierā un Vecgulbenē, kā arī ceļu un būvju pārvaldē Cēsīs, bet no 1920.gada līdz 1927.gadam - apdrošināšanas un transporta a/s "Latvija". No 1927.līdz 1938.gadam H.Blaus strādāja par būvkonstrukciju mācības skolotāju Rīgas Valsts tehnikumā un darbojās kā praktizējošs arhitekts.

1912.gada ziemā viņš kļuva par Baltijas provinču meistaru daiļslidošanā (vēlāk - trīskārtējs Latvijas meistars). 1910.gadā sāka piedalīties šaušanas sacīkstēs. 1911.gadā pirms olimpiādes pārbaudes sacensībām Pēterburgā 50 dalībnieku konkurencē uzvarēja H.Blaus un tika iekļauti Krievijas vienībā V Olimpiskajās spēlēs (Krievijas impērijas šāvēju izlasē vēl bija rīdzinieki Leons Suitiņš, Valters Bodnieks, Pauls Līts, Boriss Pertels un Dāvids Veiss).

V vasaras Olimpiskajās spēlēs Stokholmā Haralds Blaus startēja šaušanā uz skrejošo briedi, 34 dalībnieku konkurencē ar 29 punktiem iegūstot 20. vietu. Māla baložu šaušanā ar 91 punktu (no 100 iespējamiem) Haralds Blaus izcīnīja bronzas medaļu. Daiļslidošanā H.Blaus pārstāvēja I Rīgas Riteņbraukšanas biedrību (I RRB), kurā vadīja arī tenisa sekciju un piedalījās sporta komisijā, bija Latvijas daiļslidošanas tiesnesis. Iestājies Latvijas Medību biedrībā (LMB), viņš kopā ar citiem biedriem 1926.gadā izveidoja medību suņu audzēšanas nodaļu. 1931.gadā viņš izveidoja medību suņu audzētavu savā lauku īpašumā, kādreizēja Kauguru muižā - „Ķiguļu” mājās.

Kā Latvijas valsts vienības dalībnieks šaušanā viņš uzrādīja daudzus Latvijas rekordus dažādās šaušanas disciplīnās. 1933.gadā valsts 15. gadadienas svētkos ar nozīmi “Par nopelniem” apbalvoto vidū kā vienīgais divu sporta veidu pārstāvis tika nominēts daiļslidotājs un stenda šāvējs Haralds Blaus. H.Blaus 1935.gadā izdeva savu grāmatu “Šaušanas māksla ar skrošu bisi”. H.Blaus 1937.gada vasarā startēja Helsinkos pasaules meistarsacīkstēs šaušanā. Tās bija viņa pēdējās lielākās sacensības. Šajās meistarsacīkstēs Latvijas pārstāvis Kārlis Kļava izcīnīja zelta medaļu šaušanā ar automātisko pistoli.

Otrā pasaules kara sākumā saslimušais H.Blaus ar ģimeni - māti Liliju Blauu, sievu Elzu un bērniem - dēlu Haraldu (dz. 1927.g.) un meitu Ritu Zigrīdu (dz. 1928.g.) atstāja Latviju. Haralds Blaus miris 1945.gada 4.jūnijā Augsburgā. 2012.gada 30.novembrī, Rīgā, Baložu ielā 14, atklāja piemiņas plāksni Haraldam Blauam.