Alfons Bērziņš
Alfons Bērziņš dzimis 1916.gada 7.novembrī. Latvijas ātrslidotājs.
1938.gadā pabeidza mācības Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijā, studējis LU Inženierzinātņu fakultātē. Bijis precējies ar Latvijas izlases kalnu slēpotāju Mirdzu Martinsoni.
Savas pirmās slidas Alfons saņēma septiņu gadu vecumā no sava tēva kā dāvanu Ziemassvētkos. Kopš tā laika jaunais puisis aizraušanos atradis tieši slidskriešanā un gribējis līdzināties saviem elkiem - slidotājiem Jānim Andriksonam (1912.g.-1967.g) un Albertam Rumbam (1892.g.-1962.g).
16 gadu vecumā A.Bērziņš uzvarēja Latvijas junioru sacensībās Rīgā 500m un 1500m slidojumā. Nākamajā gadā viņš sāka pārstāvēt biedrību „Universitātes sports”, lai gan vēl mācījās skolā un trenējās kopā ar saviem bērnības elkiem Andriksonu un Rumbu.
Piedalījies 1936.gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs, tajās augstāko vietu ieņēma 500 m distancē (14.vieta), vēl bija 18. vietā 1500 un 5000 m distancēs, kā arī 19. vietā 10 000 m distancē. 1939.gada pasaules čempionātā ierindojās otrajā vietā daudzcīņā un izcīnīja uzvaru 10 000 m distancē. Kļuva par Eiropas absolūto čempionu 1939.gadā, kad čempionāts norisinājās Rīgā.
Labākie sasniegumi: - starts pasaules čempionātos daudzcīņā: 1936.g. - 8.vieta, 1937.g. - 9.vieta, 1938.g. - 4.vieta, 1939.g. - 2.vieta (1.vieta 10 000 m - 19:19,5). 1.vieta neoficiālajā pasaules čempionātā 1940.gadā; - starts Eiropas čempionātos daudzcīņā: 1938.g. - 12.vieta, 1939.g. - 1.vieta (2.vieta 500 m - 45,3 s; 3.vieta 1500 m - 3:08,1; 1.vieta 3000 m - 5:15,5; 1.vieta 5000 m - 9:23,9); - seškārtējs Latvijas meistars (1935.-1940.g.), Latvijas PSR čempions (1941.g.), okupētās Latvijas meistars (1942.g.). Personiskie rekordi: 500 m - 42,9 s (1938.g.), 1000 m - 1:29,1 (1940.g.), 1500 m - 2:16,4 (1938.g.), 3000 m - 4:57,3 (1940.g.),5000 m - 8:32,1 (1940.g.), 10 000 m - 17:47,2 (1940.g.). 500 m - 45,7 s; 1500 m - 2:25,8; 5000 m - 8:53,4; 10000 m - 18:22,5.
Otrā pasaules kara laikā viņš tika iesaukts leģionā un viņu Sarkanā armija saņēma gūstā. 1945.gadā A.Bērziņš tika apcietināts, desmit gadus atradās izsūtījumā Sibīrijā. 1955.gadā viņš atgriezās Rīgā. Pēc atgriešanās Latvijā pievērsās trenera darbam. Viena no viņa ievērojamākajām audzēknēm bija 1969.gada pasaules čempionāta uzvarētāja daudzcīņā Lāsma Kauniste, kā arī PSRS izlases kandidāte Ārija Gulīte – Marksa.
A.Bērziņš miris 1987.gada 16.decembrī. Apglabāts Otrajos Meža kapos.
