Latvijas Šķēpmetēju klubs

1994. gada nogalē Valija Drauga, Inese Jaunzeme, Jānis Lūsis, Valentīns Mazzālītis, Andrejs Vaivads nodibināja Latvijas šķēpa mešanas klubu. 1996.gadā tika izveidots Latvijas Šķēpa mešanas metodiskais centrs kā izglītības atbalsta iestāde, to 2007. gadā reorganizēja. Ar 2008.gada 1.janvāri tika izveidota valsts aģentūra „Latvijas Šķēpa mešanas metodiskais centrs”. 2009.gada 30.decembrī  "Latvijas Šķēpa mešanas metodiskais centrs" tika likvidēts un nodibināta biedrība „Latvijas Šķēpmetēju klubs”.

Pirmo reizi Latvijas šķēpa metēja rezultāts fiksēts 1901. gada 2. septembrī Pēterburgā. Rīgā pirmās sacensības notikusās 1905.gadā vācu sporta biedrības “Kaiserwald” (Ķeizarmežs) laukumā. Stokholmas Olimpiskajās spēlēs 1912. gadā Latvijas olimpiešu vidū bija arī latviešu šķēpmetējs Nikolajs Švedrēvics (sporta biedrība „Unions”). Neatkarīgā Latvijā šķēpa mešanā vadošais bija Oto Jurģis, kurš pirmais Latvijā pārsniedza 60 m robežu (1929.g.).

Pirmo reizi J. Lūša vārdu Latvijas rekordu sarakstā ierakstīja 1961.gadā  - 77,48 m. Pēc tam šis rekords tika labots vēl septiņas reizes, sešas reizes J.Lūsis labojis PSRS rekordu. J.Lūša nākošie  pasaules rekordi bija 1968.gadā  Saarijarvi (Somijā) - 91,98 m un  1972.gadā Stokholmā (Zviedrijā) - 93,80 m. J. Lūsis 12 reizes bijis PSRS čempions, vienu reizi izcīnījis sudraba, vienu reizi bronzas medaļu. Četrkārtējais Eiropas čempions. J. Lūsis ir vienīgais Latvijas vieglatlēts, kurš ar panākumiem piedalījies četrās Olimpiskajās spēlēs: 1964. gadā Tokijā - (80,57 m) bronzas medaļa; 1968. gadā Mehiko - (90,10 m) zelta medaļa ar jaunu olimpisko rekordu; 1972. gadā Minhenē - (90,46 m) sudraba medaļa; 1976.gadā Monreālā - (80,26 m) 8.vieta.

Latvijas šķēpmešanā sievietēm pirmajos desmit pēckara gados vairākkārt tika minēts Lavīzes Pūces vārds. Ar Oto Jurģa parādīšanos trenera amatā, radās jauna ēra sieviešu šķēpa mešanā. Viņa audzēkne Inese Jaunzeme 1956.gadā Melnburnā ar 53,86 m izcīnīja pirmo zelta medaļu Olimpiskajās spēlēs Latvijas sporta vēsturē. Teicami rezultāti dažādos laikos bijuši Mārai Saulītei, Mārītei Alainei, Inārai Ošiņai, Tatjanai Žigalovai, Leolitai Bļodniecei, Sandrai Leiškalnei, Madarai Palameikai, Līnai Mūzei, Sintai Ozoliņai - Kovalai.  

Nozīmīgu ieguldījumu šķēpmešanas attīstībā devuši treneri: Valentīna Eiduka, kas sagatavojusi divus olimpiskos vicečempionus - Vadimu Vasiļevski, kas izcīnija sudraba godalgu Olimpiskajās spēlēs Atēnās 2004. gadā un Aināru Kovalu – sudraba medaļas ieguvēju Olimpiskajās spēlēs Pekinā 2008.gadā; Māris Grīva – Maskavas 2000.gada olimpiādes čempionu Daini Kūlu; Elmārs Krūze, Sofija Kantāne, Andrejs Vaivads un citi. Daudzie Latvijas šķēpmetēju panākumi ir saistīt ar J.Lūša trenera Valentīna Mazzālīša vārdu. Klubs izdevis vairākus mācību treniņu darba metodikas, to skaitā V. Mazzālīša “Šķēpa mešanas ābecē” un J.Lankas „Šķēpa mešanas biomehānikā”,  kurās apkopota daudzos darba gados gūtā pieredze. Nesen mainījusies kluba vadība, par priekšsēdētāju ievēlēts Gints Palameika - Mārča Štrobindera, Madaras Palameikas un Rolanda  Štrobindera treneris.

Apertura de cuenta bet365.es