Sporta mirkļi
Latvijas basketbola 3:3 komanda izcīna
Tokijas 2020 olimpisko spēļu zelta medaļas
Agnis Čavars, Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš
Pēc tam kad Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents A.Vrubļevskis pēkšņi paziņoja par atkāpšanos no amata, 2020. gada 10.jūlijā notika LOK Ģenerālās asamblejas pārskata – vēlēšanu sesija.
Uz nākamo Olimpisko ciklu par LOK prezidentu tika apstiprināts līdzšinējais organizācijas ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers, bet ģenerālsekretāra amatā tika ievēlēts līdzšinējais Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks. Par LOK viceprezidentiem tika ievēlēti Einars Fogelis, Vsevolods Zeļonijs un Aigars Kalvītis Par LOK individuālajiem locekļiem tika ievēlētas 32 personas, par Izpildkomitejas locekļiem ievēlēja 19personas, bet LOK Revīzijas komisijā strādās rīs cilvēki.
Tiesības piedalīties balsojumā par LOK vadību bija organizācijas individuālajiem locekļiem, 38 Olimpisko sporta veidu federāciju 73 apstiprinātiem pārstāvjiem un diviem pārstāvjiem no Latvijas Olimpiešu kluba.
|
Žoržs Tikmers |
Kārlis Lejnieks |
Žoržs Tikmers, kurš bija nonāca masu mediju uzmanības lokā saistībā ar iespējamu interešu konfliktu, nolēma atstāt amatu un 2023. gada 17. maijā paziņoja par savu atkāpšanos.Šādu lēmumu viņš esot pieņēmis, “uzņemoties atbildību, kā arī lai pasargātu Latvijas sportistus un arī savu ģimeni no aizkulišu intrigām un nepamatotiem apvainojumiem”.
LOK vadību uzticēja volejbola federācijas prezidentam Jānim Bukam, kurš apliecināja, ka strādās tikai līdz prezidentūras četrgades termiņa beigām .J. Buks izvirzīja divas prioritātes – sakārtot LOK pārvaldības modeli un sporta nozares apvienošanu. Viņš uzskata, ka mērķi reorganizēt LOK pārvaldību izdevies izpildīt, jo olimpisko komiteju,arī olimpiskos centrus un pārējās organizācijas padarītas caurspīdīgākas. Otro no izvirzītajiem mērķiem J. Bukam neizdevās īstenot, jo martā notikušajā LOK Ģenerālās asamblejas sesijā tika nobalsots pret LOK un Latvijas Sporta federāciju padomes apvienošanu. J. Buks savas darbības pēdējos mēnešos neslēpa konfliktu un atklāti runāja par nesaskaņām ar Izglītības un zinātnes ministriju. Par sporta sašķeltību un dažādām iekšējām nesaskaņām J. Buks izteicās noslēdzošajā runā, atstājot LOK prezidenta amatu.
Jānis Buks
Sākotnēji LOK prezidenta vēlēšanas bija plānotas 2024. gada pavasarī, bet tad vairāki biedri pieprasīja LOK vēlēšanas rīkot jau pirms Parīzes olimpiskajām spēlēm. Notikušajās vēlēšanās 2024. gada 4. jūnijā par LOK jauno prezidentu ievēlēja Raimondu Lazdiņu – sportā mazpazīstamu personu
Raimonds Lazdiņš
Oda Sportam
O, Sport, tu esi Prieks! Tavam aicinājumam miesa atbil ar prieku,
un acis smaida; asins rit naski, palojot plūst pa artērijām.
Domu apvārsnis tapis skaidrāks un dzidrāks.
Tu spēj pat rūpju nomāktos priecināt, dāvājot glābiņu - kādu izklaidi skumstošajiem,
kurpretī laimīgajiem tu ļauj izgaršot dzīvesprieku visā tā pilnībā.
PJĒRS DE KUBERTĒNS.
(no franču valodas atdzejojusi Dagnija Dreika)
Latvijas Izglītības fonds izdevis grāmatu „Latvijas sporta apskats”, tajā aptverts laika posms no sporta pirmsākumiem līdz 2020. gadam.
Grāmatā caurviji skārtas divas tēmas - sporta pārvalde un sportistu sasniegumi.
Pirmā tēma aprakstīta vēsturiskās periodizācijas secībā - sporta pārvalde brīvajā Latvijā, okupācijas un Otrā pasaules kara laikā, pēckara okupācijas periodā un laikā pēc neatkarības atgūšanas.
Sportistu sasniegumi sistematizēti atbilstoši sporta pārvaldes periodiem, tomēr pamatā akcentēti panākumi lielākajos sporta pasākumos, doti sportistu biogrāfiskie apraksti, vēsturiskie notikumi ārpus grāmatā esošās vēstures periodizācijas, lai parādītu cēloņsakarības.
Grāmatā subjektīvi izvēlētas un noteiktas sporta vēstures pētījuma robežas - tēmas analīzes dziļums, proti, cik detalizēta pagātnes rekonstrukcija ir nepieciešama, kā arī pētījumā izmantojamo vēstures avotu veids.
Grāmatai izmantota vēsturiskā metode, kuras instruments ir apraksts, kas ietver salīdzinošo un funkcionālo aprakstu (notikumu, biogrāfiju, struktūru un procesu apraksts), lai rekonstruētu vēsturisko situāciju un parādītu notikumu cēloņsakarības. Metode izvēlēta tamdēļ, ka vēsturiskā metode ļauj nošķirt svarīgo no mazsvarīgā, veidot notikumu hierarhiju, kā arī pieļauj saglabāt zināmu secinājumu subjektivitāti
Grāmatā ievēroti arī vēsturiskās metodes izmantošanas teorētiskie priekšnoteikumi: pagātne eksistējusi kā objektīva realitāte; liecības par pagātni saglabājušās materiālā un nemateriālā formā; liecības var izmantot par vēstures avotu, lai par pagātni iegūtu faktoloģiskas zināšanas. Šie priekšnoteikumi grāmatā ir ievēroti, un tas pamato un leģitimē metodes pielietojumu sporta vēsturiskās situācijas un notikumu rekonstruēšanai.
