Gaļina Aleksandrova dzimusi 1946.gada 21.decembrī Liepājā.

Absolvējusi Liepājas 2.vidusskolu. 

Treneri: M. Jaunsleinis, H. Japiņš un I. Janovs.

Sportot sāka biedrībā "Daugava", no 1964. līdz 1975.gadam bija sporta biedrībā "Dinamo", pēc tam (1976–1979) sporta biedrībā "Vārpa". 31 reizi izcīnījusi Latvijas čempiones titulu  (17 reizes šosejā, 14 reizes trekā). PSRS meistarsacīkstes  ieguvusi trīs zelta, 6 sudraba un 7 bronzas medaļas.  Citās PSRS sacensībās ieguvusi 18 zelta godalgas riteņbraukšanā. 20.gadsimta 90–tajos gados 3 reizes kļuvusi par senioru sacensību pasaules, 4 reizes par Eiropas čempioni un 3 reizes izcīnot Pasaules kausu.

Bijusi rūpnīcas "Liepājas metalurgs" arodbiedrības sporta skolas direktore. 

 

Ģirts Ankipāns dzimis 1975. gada 29. novembrī Rīgā. Hokejists, treneris. 

Absolvējis Latvijas sporta pedagoģijas akadēmiju (2006).

Treneris Gints Bisenieks.

Profesionālā hokejista karjeru sācis 1991/92 sezonā. Trīs sezonas spēlējis HK Ogres Essamika komandā, divas sezonas Rīgas Juniorā. No 1997. līdz 2003. gadam spēlējis Vācijā. 2006/07 sezonu aizvadījis Minskas "Dinamo". HK „Rīga 2000” kļuva par četrkārtējo Latvijas čempionu. Šo titulu pirms tam viņš izcīnījis trīs reizes spēlējot Rīgas 2000 rindās. 2008/09 gada sezonu uzsāka Rīgas "Dinamo". Latvijas izlases sastāvā piedalījies 1995. gada pasaules čempionātā junioriem, 2006. un 2010. gada Olimpiskajās spēlēs, kā arī 2003., 2005., 2009. un 2010. gada pasaules čempionātos. 2013. gada vasarā Ģ.Ankipāns kļuva par Arta Ābola asistentu Rīgas "Dinamo". 2014. gadā tika apstiprināts  par Latvijas U-20 izlases galveno treneri. Bijis «Torpedo» komandas galvenā trenera Pētera Skudras palīgs. 2017.gadā Ģirts Ankipāns kļuvis par Rīgas "Dinamo" ģenerālmenedžeri, bet vēlāk par galveno treneri.                                                                                                         

  Precējies. Sieva Jeļena, ģimenē meita un dēls. 

 

Aleksandrs Avdejevs dzimis 1956.gada 01.08.augustā Kuibiševā (Krievija).

Absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju.

Trenere Elza Krūmiņa. Viņai par godu pie sporta bāzes atklāta piemiņas plāksne. A.Avdejevs pārstāvējis sporta biedrību „Dinamo”. Četrkārtējs pasaules čempions smaiļošanā četriniekā 10 000 m distancē PSRS izlases sastāvā (1977.g.-1979.g., 1983.g.), četriniekā 1000 m distancē 2.vieta (1977.g.) un 3.vieta (1979.g.). 12 reizes bijis PSRS čempions smaiļošanā. Maskavas 1980.gada olimpiskajās spēlēs PSRS izlases sastāvā ierindojies 1000 m 7.vietā. PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars.

Jelgava katru gadu notiek titulētākā smaiļotāja Aleksandra Avdejeva balvas izcīņa, kuru pasniedz pats izcilais sportists, tagad uzņēmējs.

Juris Aldiņš dzimis 1931.gada 11.septembrī Daugavpilī.

Absolvējis Rīgas 1.vidusskolu, studējis Latvijas Valsts Fiziskā kultūras institūtā.

Vissavienības sacensībās 1950.gadā  1.vietu ieguva Juris Aldiņš un Ivars Uksas. PSRS meistarsacīkstēs 3.vietu ieguva četrinieks, kurā kā stūrmanis bija J.Aldiņš. Tajā gadā J.Aldiņš sāka darboties arī kā treneris. PSRS jaunatnes meistarsacīkstēs 1953.gadā panākumus guva J.Aldiņa un Jēkaba Šmita trenētie airētāji, kuri izcīnīja 2.otrās un četras 3.vietas. Latvijas PSR čempionātā 1954.gadā J.Aldiņa audzēkne Inese Zolte izcīnīja čempiones titulu un to atkārtoja vēl 6.gadus. I.Zolte 1955.gadā PSRS  izcīnīja 2.vietu, 1956. un 1957.gadā - 3.vietas. I.Zolte bija pirmā no airētājiem, kuru iekļāva PSRS izlasē. 1955.gadā J.Aldiņu uzaicināja PSRS izlases trenera sastāvā. 1959.gadā uzvaras gājienu sāka J.Aldiņa pārairu divnieki. Daina Mellenbrga (D.Šveica) un Skaidrīte Siliņa PSRS meistarsacīkstēs 1959.gadā izcīnīja 3.vietu. Nākošajos gados D.Šveica  četras reizes izcīnīja Eiropas čempiones titulu kopā ar Maiju Kaufmani (1963.g., 1964.g., 1965.g. un kopā ar T.Gomolko (1967.g.), kā arī vairākas reizes kļuva par PSRS čempioni (1963.g., 1965.g., 1967.g.). 

Bija precējies, sieva Maija, dēls Pauls. Juris Aldiņš miris 2012.gada 5.martā.

J.Aldiņš ar M.Šveicu un M.Kaufmani

 

Aleksejs Auziņš dzimis 1910. gada 7. augustā Jelgavā. Latvijas hokejists. Treneris.  

A.Auziņš (savējiem - Aleksis) savu futbolista karjeru aizvadījis komandā „Universitātes sports” (US) sastāvā, ar kuru izcīnījis trīs Latvijas čempiona titulus (1937.g., 1940.g.,1942.g.). Latvijas hokeja izlasē  spēlējis 1936. gada olimpiskajās spēlēs un  1935.g. un 1938.g. pasaules čempionātos. Valsts futbola  komandā 1935. gadā piedalījies septiņās oficiālās sacensībās. Latvijas meistarībā viņam bija sava komanda - „Rīgas vilki”, kurā viņš spēlēja no 1931. līdz 1939.gadam. A.Auziņš 33 sava mūža gadus (1947.g. - 1980.g.) darbojies sporta biedrībā „Lokomotīve” - kā hokejists, kā spēlējošais treneris, kā jaunatnes audzinātājs hokejā un futbolā, kā „Lokomotīves” (tagad –„Arkādija”) stadiona direktors. No A.Auziņa komandām iznākuši trīs pazīstamie hokeja vārtsargi:- Spundiņš, Opits, Micītis.  A.Auziņš, vadījis jaunatnes komandu pirmajās Vissavienības jaunatnes meistarsacīkstēs 1953. gadā.

Sākot ar 1959./1960. gada sezonā notika „ Alekseja Auziņa kausa”  izcīņa hokejā .  Stadionā ar A.Auziņa gādību tika uzliets pēdējais ātrslidošanas pilnais aplis Latvijā un tur trenējas jaunie ātrslidotāji pasaules čempiones Lāsmas Kaunistes vadībā.   Aleksejs Auziņš miris 1997.gada 25.aprīlī.

Mihails Amaļins dzimis 1920.gada 18.martā. Latvijas volejbola treneris.

Absolvējis Maskavas Valsts Centrālo fiziskās kultūras institūtu un norīkots darbā uz Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (LVFKI, 1946.g.). PSRS Sporta meistars paukošanā (1945.g.). Pedagoģijas zinātņu kandidāts, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta docents. Pirmais panākums bija 1959.gadā, kad M.Amaļina vadītā LVFKI komanda izcīnīja Latvijas PSR čempiona nosaukumu, atkārtojot šo panākumu arī 1960.gadā. M.Amaļina vadībā 1955.gadā izveidoja komandu „Radiotehniķis". Tajā spēlējuši daudzi izcili volejbolisti: olimpisko spēļu čempioni - Staņislavs Lugailo, Oļegs Antropovs, Pāvels Seļivānovs, pasaules čempioni - Jānis Labuckis, Raimonds Vilde. Īpašs M.Amaļina nopelns ir tas, ka viņš saskatīja volejbolista talantu jaunajā institūta studentā Ivanā Bugajenkovā – vēlākajā divkārtējā pasaules čempionā (1960.g.,1962.g.) un divkārtējā olimpisko spēļu čempionā (1964.g., 1968.g.). M.Amaļins - PSRS Nopelniem bagātais treneris volejbolā (1961.g.) , LPSR Nopelniem bagātais Fiziskās kultūras un sporta darbinieks (1980.g.), Latvijas PSR izlases treneris (1952.g.-1967.g.), komandas „Radiotehnika” vecākais treneris (1954.g.-1968.g.), PSRS otrās izlases treneris (1954.g.-1965.g.), PSRS izlases komandas kompleksās zinātniskās grupas vadītājs (1965.- 1989.g.). Miris 2007.gada 18.novembrī Rīgā.

Ance Auziņa dzimusi 1983.gadā 11.decembrī Rīgā. Latvijas volejboliste. Aerobikas trenere.

Absolvējusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (2008.g.). Latvijas Universitātes, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē ieguvusi maģistra grādu izglītības un sporta vadībā (2010.g.). 2007.gadā ieguvusi vingrošanas (aerobikas) treneres B kategoriju. Skolas gados un vēlāk trenējusies volejbolā. Izcīnījusi 12.vietu Eiropas junioru čempionātā, bijusi 10-kārtēja Latvijas čempione volejbolā, Latvijas čempione pludmales volejbolā 2013.gadā, Latvijas sieviešu izlases kapteine 2014.gadā. No 2001.-2015.gadam profesionāla volejbola spēlētāja. Vienlaikus ar volejbolistes karjeru no 2006.gada strādā par aerobikas treneri vairākos klubos, tajā skaitā klubā „Sunfitness” un Olimpiskajā sporta centrā (2015.g.), kā arī trenē Latvijas Universitātes studentus. Pēc sporta karjeras beigšanas nolēmusi turpināt treneres gaitas fitnesā.

 

Fricis Apšenieks dzimis 1894.gada 7.aprīlī Rīgā. Latvijas šahists. 

Divkārtējs Latvijas čempions (1926.g., 1934.g.). Olimpiskajā šaha turnīrā Parīzē (1924.g.) aiz Latvijas šahista Hermaņa Matisona ieguva 2. vietu, atstājot aiz sevis pasaules čempionu Maksi Eivi. Parīzes olimpiskā turnīra nobeigumā tika dibināta Starptautiskā šaha federācija (Federation Internationale de Echecs) - FIDE, kas par savu devīzi pieņēma teicienu „Gens una sumus” („Mēs viena saime”). Latvijas šaha savienību uzņēma Starptautiskajā šaha federācijā 1927.gada jūlijā. F.Apšenieks Latvijas izlases sastāvā 8 reizes piedalījās pasaules čempionātos. Uzvarējis lielmeistarus Maksi Eivi, Rubenu Fainu, cīnījies neizšķirti ar lielmeistariem Aleksandru Aļehinu, Paulu Keresu. No 1925.gada 1.janvāra žurnālā "Atpūta" daudzos turpinājumos F.Apšenieks publicēja "Šaha mācību grāmata".                      Fricis Apšenieks miris 1941.gada 25.aprīlī.

No kreisās F.Apšenieks (1938.g.)

Andris Andreiko dzimis 1942.gada 17.oktobrī Vācijā. Latvijas dambretists.

Treneris Pēteris Freidenfelds.

Pirmo reizi par PSRS čempionu kļuva 19 gadu vecumā, pēc tam vēl PSRS čempiona godā bija septiņas reizes (1965.-1966.g.,1968.g.,1970.-1972.g.,1975.g.), bet trīs reizes izcīnīja sudraba medaļas. Par starptautisko lielmeistaru dambretē kļuva 1966.gadā. Pasaules čempiona titulu izcīnīja 1968.g., 1969.g. un 1972.gadā, bet divreiz ierindojies otrajā vietā. Par Eiropas čempionu kļuva 1974.gadā..

Andra Andreiko dzīve traģiski aprāvās 1976.gada 10.martā.

Līvija Alpe-Lūka dzimusi 1937.gada 4.jūnijā Liepājā. Latvijas basketbola trenere.

Absolvējusi Liepājas 1. vidusskolu, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu (1960.g.).

Basketbolā kopš 13 gadu vecuma, spēlējusi dažādās Liepājas komandās, Latvijas otrajā izlasē. Strādā par Liepājas sporta skolas treneri kopš 1960.gada, no astoņdesmito gadu sākuma līdz 2010. gadam Liepājas galvenās komandas, kura daudzkārt izcīnījusi medaļas Latvijas meistarsacīkstēs, trenere. Bijusi Latvijas jaunatnes izlases trenere. Viena no pēdējā laika spožākajām viņas audzēknēm ir Sabīne Niedola. Latvijas Basketbola savienība Līvijai Alpei-Lūkai piešķīrusi Goda biedra nosaukumu.  Apbalvota ar Triju zvaigžņu ordeni (2008.g.), saņēmusi FIBA piemiņas medaļu.                                                                                                                                                                                                                                  Bijusi precējusies. Divi bērni - Jānis un Baiba, arī basketbolisti. Vaļasprieks - mākslas baudīšana.  

L.Alpe-Lūka un A.Zvirgzdiņš

Agita Ābele dzimusi 1964.gada Rīgā. Latvijas daiļslidotāja. Zinātniece. Sporta tiesnese.

Absolvējusi Rīgas 6.vidusskolu, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1986.g.), Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūtu (1994.g.). Izstrādājusi un aizstāvējusi Latvijas universitātē Pedagoģijas doktora disertāciju (1996.g.). Ieguvusi psiholoģijas maģistra grādu Latvijas Universitātē (2002.g.). 

Bijusi Latvijas čempione daiļslidošanā. Pēc institūta absolvēšanas strādājusi Bērnu jaunatnes sporta skolā kā sertificēta trenere daiļslidošanā (1985.g.- 1992g.),  konsultante – trenere slidošanas klubā (1999.g.-20009.). Bijusi Latvijas Universitātes docente, no 1999. gada Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas docente, no 2003.gada – profesore.  A.Ābelei kopumā ir 52 publikācijas, t. sk.: monogrāfija „Sporta psiholoģijas pamati” (2009.g.). grāmata „Vispārīgā psiholoģija”, kā arī līdzautore grāmatām „Physical Education and Sport Education in European Union”; „Treneru rokasgrāmata-II” un „Bērnu un pusaudžu trenera rokasgrāmata”. Latvijas Izglītības fonda konkursa laureāte sporta zinātnē (2009.g.).

A.Ābele darbojas daudzās organizācijās: Latvijas Sporta psiholoģijas asociācijā; Latvijas Slidošanas asociācijā; Latvijas profesoru asociācijā; ir LSPA Doktora studiju Padomē locekle.  Ievēlēta par   Latvijas Augstskolu sporta savienības valdes priekšsēdētāju. Ir Žurnāla „Sports” populārzinātniskais pielikums „Sports zinātnē un praksē” galvenā redaktore,  Latvijas Zinātnes padomes  eksperte Sporta zinātnē,  LTV 7 - Sporta raidījumu redakcijas eksperte daiļslidošanā,  IZM Profesionālās izglītības un tālākizglītības departamenta eksperts profesionālās izglītības iestāžu sporta darba pilnveidošanas jautājumos. A.Ābele ir vienīgā augstākā līmeņa Starptautiskās Slidošanas asociācijas (ISU) tiesnese Latvijā  un tiesājusi pasaules un Eiropas čempionātu sacensības. Nodibinājusi un vadijusi Agitas Ābeles slidošanas skolu.

Precējusies. Vīrs Pēteris Egle - psiholoģijas maģistrs, bijis ātrslidotājs. Ģimenē  divi dēli. Vaļasprieki: mūzika, kustības, daba un dārzs.

 

Artis Ābols dzimis 1973. gada 3. janvārī Rīgā. Latvijas hokejists, treneris. 

Hokejista karjeru Artis sācis sešu gadu vecumā. Pirmais treneris Helmuts Hicenbergs, vēlāk Mihails Beskašnovs. Ieguvis trenera „C kategoriju”, studējot Latvijas Sporta  pedagoģijas akadēmijā, 

Spēlējis “Rīga/Stars” komandā. Profesionālu karjeru viņš sāka 1991.-1992. gada sezonā, spēlējot „ RASMS Rīga” sastāvā, vēlāk pārcēlās uz  „HK Pārdaugava Rīga” , kuras sastāvā spēlēja līdz 1996.gadam. Spēlēt turpinājis Zviedrijas un Dānijas klubos līdz nonākšanai „HK Rīga 2000” rindās, vienīgais izņēmums 1999. gads, kad A. Ābols aizvadīja divas spēles HK „Liepājas Metalurgs” rindās. Artis Ābols ir sešas reizes izcīnījis Latvijas čempiona hokejā titulu. Latvijas izlases sastāvā ir piedalījies četros pasaules čempionātos un vienā olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, kopumā valstsvienībā aizvadot 104 spēles. 2008. gada februārī guvis traumu un beidzis profesionālā hokejista karjeras beigām. Vairākos pasaules čempionātos darbojies kā televīzijas komentētājs. 2008. gadā kļuva par jaunizveidotā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Rīgas "Dinamo" slovāka Jūliusa Šuplera trenera palīgu, bet 2011.- 2012. gada sezonā  bija soma Pekas Rautakallio palīgs. 2012. gada pasaules čempionātā hokejā Artis Ābols bija Latvijas izlases galvenā trenera Teda Nolana asistents. 2012. gada 5. novembrī kļuva par "Dinamo" galvenā trenera pienākumu izpildītāju, bet 2013.gada 30.aprīlī  tika apstiprināts par komandas galveno treneri. Ar 2015.gadu trenē Krievijas kluba „Toljati Lada” komandu.  Precējies, sieva Daiga, ģimenē trīs bērni. Dēls Rodrigo hokejists, Latvijas izlases spēlētājs.                                                                                                             

 

Ilze Ābola ir dzimusi 1978.gada 15.maijā Cēsīs, augusi un dzīvojusi Valmierā.

Absolvējusi Valmieras 4. vidusskolu un Latvijas Univerisitāti specialitātē – Sporta un veselības mācības skolotāja. 

Trenēties Ilze sākusi 6 gadu vecumā. Treneris Jānis Ciaguns.

Daudzas treniņnometnes aizvadītas Krievijā - Kirovskā, Mončegorskā, vēlāk arī Skandināvijā, Itālijā un Austrijā. Pirmie lielākie panākumi tika sasniegti jau 14 gadu vecumā, sacensībās Andorā, kur ieguvusi 2 zelta un 1 bronzas medaļu. I.Ābola bijusi Latvijas čempione no 16 līdz 20 gadu vecumam (1994.-1998.gadam). 1998.gadā Olimpiskajās spēlēs Nagano viņa ierindojusies 31. vietā milzu slalomā. Pasaules čempionātos 1999.gadā izcīnijusi 34. vietu slalomā un 38. vietu milzu slalomā; 2001.gadā - 27. vieta slalomā un 38. vieta milzu slalomā. Pasaules ranga tabulā ieņēmusi savā karjerā augstāko vietu - 206. no apmēram 3000 sportistēm, ņemot vērā, ka sezonu uzsākusi kā 760. Diemžēl, gatavojoties Olimpiādei, treniņā Itālijā Ilze krīt un sarauj krusteniskās saites. Līdz ar šo traumu Ilze savas sporta gaitas izbeidz jau 23 gadu vecumā.            Tagad Ilze strādā un audzina meitiņu Elzu. 

 

Ronalds Arājs dzimis 1987.gada 29.novembrī Tukumā. Latvijas vieglatlēts.

Pēc vidusskolas absolvēšanas tagad studē Teksasas universitātē (ASV).

Deviņu gadu vecumā pārcēlies uz dzīvi Rīgā. R.Arāja pirmais treneris bija tēvs, arī Ronalds Arājs - vieglatlēts. Arī māte Agija (Plūmīte) Arāja savulaik bija viena no labākajām sprinterēm Latvijā (1982.gadā 100 m - 11,8 s). Treneri Maigonis Pūliņš, Edrū Tains (ASV).

2004.gada Eiropas kausa  sacensībās viņš startēja 4×100 m stafetē, kur izcīnīja 3. vietu. 2006.gada Pasaules čempionātā junioriem R.Arājs izcīnīja 13. vietu 100 m sprintā. Eiropas U-23 čempionātā 2007.gadā ieņēma 31. vietu. R.Arājs ir piedalījies 2008.gada Pekinas Olimpiskajās spēlēs, kur viņš 200 m sprintā ieņēma 48. vietu. 2009.gada Pasaules čempionātā viņš 200 m distancē ierindojās 47. vietā. 2010.gada Eiropas čempionātā R.Arājs 100 m sprinta distancē ieņēma 15.vietu. 2011.gada Universiādē 100 m izcīnīja 4.vietu. 2011.gada Pasaules čempionātā viņš ierindojās 31.vietā. 2012.gada Eiropas čempionātā R.Arājs ierindojās 6.vietā 100 m, guva traumu un nevarēja piedalījās 2012.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs. R.Arājs turpmāk iecerējis pārbaudīt savus spēkus bobslejā. Personiskie rekordi - 50 (telpās) - 5,82 s; 60 m - 6,58 s; 100 m - 10,18 s; 200 m -  20,75 s.

 

Aigars Apinis dzimis 1973.gada 9.jūnijā Aizkrauklē. Latvijas vieglatlēts. 

1992.gadā viņš guva smagu kakla skriemeļa traumu un turpmāko dzīvi bija jāpavada ratiņkrēslā. A.Apinis izvēlējās stiprināt organismu sportojot, kas turpmāk izvērtās par nopietniem sporta treniņiem.

A.Apinis startē F52 klasē, kas nozīmē, ka viņam ierobežota pirkstu darbība un nestrādā ceļi un vēders. Sportot uzsāka 1998.gadā un jau 2000.gadā pārstāvēja Latviju Vasaras Paraolimpiskajās spēlēs Sidnejā. Gan lodes grūšanā, gan diska mešanā viņš izcīnīja bronzas medaļu. 2004.gada Paraolimpiskajās spēlēs Atēnās A.Apinis kļuva par sacensību uzvarētāju diska mešanā. 2008.gadā Pekinā viņš šo panākumu atkārtoja F33–34/52 klasē, kā arī izcīnīja sudraba medaļu lodes grūšanā F33–34/52 klasē. 2012.gadā Londonā viņš pirmoreiz karjerā uzvarēja Paraolimpiskajās spēlēs lodes grūšanā F52–F53 klasē ar jaunu Pasaules rekordu, kas kopumā viņam bija trešais čempiona tituls. Londonā A.Apinis izcīnīja arī sudrabu diska mešanā F51–F53 klasē. Latvijas vieglatlētikas paraolimpietis Aigars Apinis 2014.gadā izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā un 2015.gadā guva uzvaru "Grand Prix" sacensībās Dubaijā. Viņš Paraolimpiskajās spēlēs ir izcīnījis pilnu medaļu komplektu gan diska mešanā, gan lodes grūšanā. Uzstādījis vairākus pasaules rekordus. A.Apinis tika atzīts par 2012.gada Eiropas cilvēku Latvijā. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. RIO 2016.gada paraolimpiskajās  spēlēs izcīnījis zelta medaļu diska mešanā.

 

Eduards Andruškevičs dzimis 1956.gada 19.aprīlī Karēlijā, 1960.gadā kopā ar ģimeni pārcēlies uz Latviju. Latvijas svarcēlājs, treneris.

Izglītību ieguvis Lejasstrazdu vidusskolā un Tehniskajā koledžā. 

Treneri - Anatolijs Majasins, vēlāk Oļģerts Bergmanis. Sporta biedrība „Dinamo”.

Dienot sporta rotā kļuva par sporta meistaru svarcelšanā, viņa labākais rezultāts, startējot svarā līdz 82 kg, bija 325 kg divcīņas summā (145 un 180). Beidzot sporta karjeru (27 gadu vecumā traumas dēļ) rezultāts bijis - 392 kg (177 + 215). PSRS tautu spartakiādē ieguvis 6. vietu, Vissavienības Dinamo divkārtējs čempions un sudraba laureāts. PSRS čempionātos daudzkārt iekļuvis desmitniekā, desmitkārtējs Latvijas čempions un daudzkārtējs rekordists.  Ir vienīgais divkārtējā Olimpisko spēļu medaļu laureāta Viktora Ščerbatiha treneris, trenē Eiropas 2011.gada junioru čempionu Artūru Plēsnieku. 2007.gadā un 2017.gadā tika atzīts par gada labāko treneri Latvijā. Latvijas pieaugušo un junioru izlases vecākais treneris. Precējies, divu meitu tēvs.

Treneris E.Andruškevics un viņa audzēknis Viktors Ščerbatihs

 

Ingrīda Amantova dzimusi 1960.gada 21.jūlijā Cēsīs. Latvijas kamaniņu braucēja.

Absolvējusi Cēsu 1.vidusskolu (1978.g.) un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1985.g.), iegūstot sporta pedagoga un ārstnieciskās vingrošanas metodiķa kvalifikāciju. Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds pirmsskolas izglītībā (2005.g.) un maģistra grāds izglītības zinātnes un vadības programmā (2007.g.). Studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un  izstrādā doktora disertāciju, meklējot kamaniņbraucēju sacensību rezultātu un psiholoģisko prasmju savstarpējo sakarību

Pārstāvējusi sporta biedrību „Vārpa”, treneris Valdis Tiliks.

Piedalījusies divās Olimpiskajās spēlēs (1980.g. un 1984.g.). 1980.gadā Leikplesidā izcīnījusi bronzas medaļu, savukārt pēc četriem gadiem Sarajevā ieņēmusi 4.vietu. 1983.gadā izcīnījusi 2. vietu Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā. Pasaules čempionātā izcīnītas: 1980.gadā - 3.vieta;  1981.g. - 5.vieta; 1985.g. - 12.vieta; 1986.g. - 6.vieta; 1987.g. - 10.vieta. PSRS čempione (1987.g.), PSRS tautu spartakiādes vicečempione (1982.g.), 3.vieta PSRS tautu spartakiādē (1978.g.). Latvijas PSR čempione (1979.g.).

I.Amantova aktīvi piedalās sabiedriskā dzīvē. LOK atjaunošanas organizācijas komitejas locekle (1988.g.), Ropažu novada deputāte, piedalījusies 12. Saeimas vēlēšanās, pārstāvot Latvijas Reģionālo apvienību. 1998.gadā tikusi apbalvota ar Latvijas Olimpiskās komitejas goda zīmi. Strādājusi par skolotāju Rīgas 69.vidusskolā un arī par bērnudārza audzinātāju. Vadījusi Latvijas Bērnu jaunatnes specializēto kamaniņu sporta skolu. Latvijas Olimpiskā kluba viceprezidente, kā arī Latvijas olimpiskās kustības veicināšanas līdzdalībniece. Ieguvusi "Ropažu lepnuma" balvu 2011.gadā. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konkursā apstiprināta par Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktori. 

 

Olģerts Altbergs dzimis 1921.gada 6.maijā Liepājā. Latvijas basketbolists, treneris.

Spēlējis komandā „Starts” un tās sastāvā kļuvis par Latvijas čempionu  (1943.g., 1944.g.), kā arī LU komandas sasatāvā 1950.gadā. „Ļoti attapīgs, mierīgs un neuztraucams taktiķis”, tā laikraksts Sporta Pasaule par Oļģertu Altbergu rakstīja 1939.gadā. Laika gaitā viņš šīs īpašības attīstīja tālāk, īstu briedumu guvis trenera amatā, kuram pievērsās jau 26 gadu vecumā.

O.Altbergs ir TTT komandas dibinātājs. 1955.gada rudenī treniņiem tika atvēlēta biedrības sporta zāle Baldones ielā 7 (Pārdaugavā). 1957.gadā PSRS meistarsacīkstes notika pēc klubu principa, un “Daugava” ierindojās savām spējām atbilstošajā astotajā vietā. 1958.gadā rīdzinieces ieņēma trešo vietu. 1958.gadā nolēma veidot biedrības sieviešu basketbola komandu uz kāda darba kolektīva bāzes. O.Altbergam kā trenerim vajadzēja meklēt saimnieku. Iecere bijusi par Tramvaju un trolejbusu trestu, jo tur būvēja jaunu sporta zāli. Tresta pārvaldnieks Alekandrs Zālītis bijis atsaucīgs un komanda tika pie saimnieka. 

O.Altbergs TTT komandu kā vecākais vadījis no 1958. līdz 1962.gadam. Komandas lielākie panākumi - trīs reizes izcīnīts Eiropas valstu čempionvienību kauss (1960.g.-1962.g.), trīs reizes uzvarēts PSRS čempionātā (1960.g.-1962.g.). O.Altbergs bija arī Latvijas sieviešu izlases vecākais treneris (1950.g.-1963.g.), vadījis komandu trijās PSRS tautu spartakiādēs un 66 spēlēs. Lielākie panākumi – 2.vieta PSRS tautu 1.spartakiādē (1956.g.) un 1.vieta 3.spartakiādē (1963.g.). 

No 1964.g. līdz 1968.g. Rīgas VEF galvenais treneris. Lielākais panākums – 3.vieta PSRS čempionātā (1966.g.). Latvijas vīriešu izlases vecākais treneris (1964.g.-1967.g. un 1988.g.), vadījis komandu PSRS tautu 4.spartakiādē un 58 spēlēs.

O.Altbergs bija Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta mācībspēks, Pedagoģijas doktors. No 1971.g. līdz 1992.g. Latvijas Basketbola federācijas treneru padomes priekšsēdētājs. O.Altbergs uzskatāmi pierādīja, ka basketbols ir prāta spēle, kurā uzvar gudrākais, nevis garākais vai stiprākais. O.Altbergs apbalvots ar Triju zvaigzņu ordeni (1997.g.), viņam piešķirts PSRS nopelniem bagātā trenera nosaukums (1962.g.) un Latvijas PSR Nopelniem bagātā trenera nosaukums (1989.g.).                                                                                                                                                 Olģerts Altbegs miris 1998.gada 17.decembrī Rīgā.

TTT. O.Altbergs, blakus S.Ravdone un Sk.Smildziņa

TTT komandas jubileja. 

Pa labi Dz.Uztupe un O.Altbergs

Alīda Ābola dzimusi 1954.gada 29.novembrī Aglonā. Latvijas orientieriste.
Izglītību ieguvusi Aglonas vidusskolā, Rīgas 25.vidusskolā (1972.g.) un Latvijas Fiziskās kultūras institūtā (1986.g.).

Sportā ievedis Aglonas vidusskolas skolotājs Juris Cakuls. Ar orientēšanos sportu sākusi nodarboties vidusskolas pēdējā klasē, VEF sporta klubā pie trenera Jāņa Kažemaka. Pēc neilga laika iekļauta Latvijas jauniešu izlases sastāvā un Vissavienības arodbiedrību čempionātā Sverdlovskā (Krievija) izcīnījusi zelta medaļu (1972.g.). Pēc trīs gadiem uzaicināta pārstāvēt Armijas sporta klubu (ASK), jo Baltijas Kara apgabalam bija vajadzīgas medaļas lielajā sportā. PSRS Bruņoto spēku čempionātos iegūtas trīs zelta un 17 pārējā kaluma godalgas - gan individuālajās distancēs, gan stafetēs.

Pasaules čempionātā izcīnījusi bronzas medaļu garajā distancē (1989.g.) kas bija pirmā Latvijas orientieristu izcīnītā medaļa Pasaules čempionāta vēsturē (nākamais medaļnieks ir Edgars Bertuks 2012.gadā). 1992.gadā Ziemeļvalstu čempionātā Norvēģijā A.Ābola izcīnīja 2. vietu. Sociālistisko valstu sacensību Draudzība daudzkārtēja uzvarētāja un laureāte, pasaules čempione PSRS izlases sastāvā 1989.gadā, Ziemeļvalstu vicečempione (1992.g.). Panākumi gūti arī Pasaules čempionātā veterāniem, kur izcīnījusi medaļas dažādās vecuma grupās. Aktīvi piedalās rogaininga sacensībās, kur dažāda vecuma un dzimuma grupās piecas reizes bijusi Pasaules čempione un divreiz Eiropas čempione. Orientēšanās sportu pamazām sāka atspiest malā divas viņas jaunās aizraušanās - piedzīvojumu sacensības un kalni. Pašlaik ir Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku sporta kluba instruktore.  Precējusies ar Rūdolfu Ābolu, bijušo treneri. Ģimenē trīs bērni – Ilze, Līna un Jānis.