Basketbola fakti, skaitļi

 

1923.gada 26.novembrī lielāko sporta biedrību pārstāvji nodibina Latvijas Basketbola savienību (LBS). „Melnā roka” tā sauca 1922.gadā vienu no pirmajām basketbola komandām, ko dibināja Ādolfs Grasis - pieci pirksti kā viena roka! Pirmās Latvijas meistarsacīkstes notika 1924.gadā. Latvija piedalījās Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) dibināšanas sanāksmē Ženēvā 1932.gada 18.jūnijā. 

Latvijas basketbolisti bijuši pirmie Eiropas čempioni (1935.g.) un pirmie Eiropas valstu čempionvienību kausa ieguvēji (1958.g. - Rīgas ASK). Eiropas 2. basketbola čempionāta vajadzībām 1937.gadā Rīgā, fabrikas korpusā netālu no Brasas tilta, tika iekārtots Sporta nams, kura trijos laukumos basketbolu spēlēja līdz pat Otrajam pasaules karam.

1960.gadā Eiropas čempionu abi kausi vienlaikus atradās vienā pilsētā - Rīgā - ASK trešo reizi pēc kārtas uzvarēja vīriešu turnīrā, savukārt TTT pirmo reizi sieviešu turnīrā. Trīs olimpiskās sudraba medaļas, trīs Eiropas čempiona tituli, trīs uzvaras Eiropas čempionvienību kausa izcīņā - tādi panākumi Jānim Krūmiņam, Valdim Muižniekam un Maigonim Valdmanim. No 1955. līdz 1958.gadam Latvijas basketbolisti valdīja PSRS - Rīgas ASK trīs reizes uzvarēja PSRS čempionātā, bet Latvijas izlase uzvarēja PSRS Tautu spartakiādē.

Astoņpadsmit Latvijas basketbolisti Padomju Savienības izlases sastāvos piedalījušies olimpiskajos turnīros, pasaules un Eiropas čempionātos. Par olimpiskajiem čempioniem kļuvuši Uļjana Semjonova (divas reizes) un Igors Miglinieks, par pasaules čempioniem - Skaidrīte Smildziņa-Budovska un Uļjana Semjonova (trīs reizes), kā arī Helēna Bitnere-Hehta, Silvija Ravdone-Krodere un Valdis Valters.

19 reižu TTT komanda izcīnījusi Eiropas kausus - 18 reižu uzvarējusi čempionvienību kausa izcīņā (1960.-1984.g.), bet 1987.gadā ieguva galveno balvu - Lilianas Ronketi Eiropas kausu. 21 panākums Padomju Savienības čempionātos - tāda bijusi TTT bilance no 1960. līdz 1984.gadam. Vēl divi PSRS čempionu tituli izcīnīti PSRS Tautu spartakiādes sacensībās (1963.g., 1967.g.), divas reizes (1959.g., 1963.g.) uzvarēts PSRS klubu ziemas turnīros, kā arī izcīnīti četri PSRS tautu spartakiādes čempionu tituli (1971.g., 1975.g., 1979.g., 1983. g.).

Desmit Eiropas čempiones tituli, divas olimpiskās un trīs pasaules čempionāta zelta medaļas - viss tas ir Uļjanai Semjonovai.

25 sezonas TTT sieviešu komandu vadīja treneris Raimonds Karnītis. Šajā laikā komanda 15 reizes izcīnīja Eiropas čempionu kausu un 18 reizes kļuva par PSRS čempioni. 32 uzvaras 32 spēlēs - tāds bija TTT sniegums Eiropas kausa izcīņā un PSRS čempionātā 1973.gada sezonā. Visās spēlēs tika uzvarēts arī 1968.gadā.

50 punktus PSRS tautu VI spartakiādes izšķirošajā spēlē Latvija - Maskava guva Latvijas izlases centra spēlētāja Uļjana Semjonova. 55 uzvaras pēc kārtas - tāds bija Latvijas sieviešu izlases panākums PSRS Tautu spartakiādēs no 1959. līdz 1983.gadam. 81 punkta pārsvars (118:37) - tāda bijusi Latvijas sieviešu valstsvienības uzvara 1995.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē ar Azerbaidžānas komandu. 67 precīzi soda metieni pēc kārtas - tāds ir ASK un Latvijas izlases kapteiņa Kārļa Strēļa personiskais rekords, kas sasniegts 1967.gadā. 69 punktus vienā spēlē - to VEF komandas līderis Valdis Valters sasniedza 1982.gada 3.martā spēlē ar Maskavas Dinamo. 

 

K.Strēlis

 

V.Valters

 

Apertura de cuenta bet365.es