Sporta pirmsākumi

 

Mūsdienu fiziskās audzināšanas un sporta pirmsākumi Latvijā aizsākti XIX gadsimtā. Latvijā tika nodibinātas sporta organizācijas. Par pirmo sporta biedrību uzskatāma vācu Rīgas vingrotāju biedrība (Rigaer Turnverein - dibināta 1862.gadā).  Biedrība pēc arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta 1881.gadā uzcēla celtni, kurā bija arī vingrošanas zāle, tā atrodas Vingrotāju ielā. 

 

Rīgas strēlnieku biedrībai (Rigaer Schutzen verein - 1866.g.) piederēja īpašumā zemes gabals, kuru nosauca par „Strēlnieku dārzu”. (tagadējā  Kongresa pils rajonā). Nedaudz vēlāk - 1879. gadā - darbību sāka Rīgas jahtklubs, bet gadu iepriekš jau bija notikusi pirmā regate, kurā piedalījās sešas jahtas. Tiesisko atzīšanu 1872.gadā ieguva Rīgas airētāju klubs (Rigaer Ruder Club). Radās arī citi klubi un biedrības - 1. Rīgas riteņbraucēju biedrība (1886.g.), Rīgas riteņbraucēju amatieru biedrība (1887.g.), biedrība „Unions” (1897.g.), Rīgas atlētu klubs (1894.g.). 1885.gadā izveidoja Rīgas rikšošanas biedrību, kura rīkoja dažādus pasākumus. Biedrība 1904. gadā izbūvēja hipodromu, kurā 1914.gadā notika 2.Viskrievijas olimpiāde. (Pēc Otrā pasaules kara tur bija „Darba rezerves” stadions, tagad LOK Olimpiskais centrs - Grostonas iela 6). 

Ap 1900.gadu Latvijā bija reģistrētas  vairāk nekā 40 sporta biedrības un klubi. Rīgas amatieru biedrības šaha klubu nodibināja 1869.gadā,  savukārt 1890.gadā darbu sāka Rīgas šaha biedrība. Pēc gada Rīgā notika 1. Baltijas šahistu kongress, kurā uzvarēja rīdzinieks Kārlis Bētiņš. Par pirmo smagatlētikas organizāciju uzskatāms Rīgas atlētu klubs (Rigaer Atletic Club - 1889.g.). Jaunie sportisti pulcējās Salamona cirka mazajā zālītē, vēlāk pārcēlās uz Amatieru biedrības zāli Ķēniņa ielā. Rīgas atlētu klubs izstrādāja treniņa programmu svarcēlājiem un noteica kluba biedra  pienākumu normu: abrocīgā grūšanā – 150 mārciņas, pirmā klasē – 175, otrā – 200, trešā – 225 mārciņas (1 mārciņa ir 0,428 kg.). Kluba žetonu varēja saņemt tikai tas dalībnieks, kas normu izpildīja trīs gadus pēc kārtas. Sākot ar 1899.gadu, klubs pievērsās arī boksam, vieglatlētikai, paukošanai un riteņbraukšanai. Klubs pārcēlās uz Nikolaja ģimnāzija zāli (tagad Rīgas Valsts tehnikuma ēka Kr. Valdemāra ielā 1c), vēlāk uz citām telpām.

Pirmā latviešu biedrība nodibinājās 1891. gadā - 2. Rīgas riteņbraucēju biedrība (2.RRB), kas vēlāk pārtapa par Latvijas sporta biedrību (LSB). Biedrības valdē ievēlēja arī Kr. Baronu. Biedrība iegādājās zemesgabalu un uzbūvēja sporta laukumu (tagad Rīgas 49. vidusskola Kr.Valdemāra ielā). Biedrība organizēja vairākas sacensības, pievērsās slidošanai, vieglatlētikai, vingrošanai, smagatlētikai. 1904. gadā notika pirmais maratonskrējiens no Rīgas uz Jelgavu, tā organizators bija vēlākais LOK prezidents Jānis Dikmanis. 

Fiziskās audzināšanas jautājumi tika apspriesti Latvijas skolotāju pirmajā kongresā (1905.g. novembris), tika sastādītas jaunas mācību programmas, kurās būtiska vieta bija ierādīta fiziskai audzināšanai. 

1906. gadā darbību sāka latviešu sporta un atlētikas klubs „Herakls”, kuru vadīja Voldemārs Cekuls - vēlākais Fiziskās audzināšanas institūta direktors, riteņbraucēju biedrība „Marss” (1907.g.), biedrība „Amatieris” (1910.g.). Nodibinājās arī ebreju biedrība „Makabi”, krievu „Kružok”. Izveidotais sporta privātpulciņš pārtapa par 2. Rīgas atlētu klubu. Šajā klubā 1911. gadā uzņēma 17 gadīgo Jāni Krauzi, kurš jau nākošajā gadā kļuva par Rīgas čempionu, tad Baltijas guberņas čempionu, izcīnīja zelta medaļu 2. Viskrievijas olimpiādē,  uzstādīja vairāku pasaules rekordus un 1913. gadā pasaules čempionātā ieguva bronzas medaļu. Grupa latviešu sportistu  - Rūdolfs Ronis, Jānis Krauze, Tālivaldis Sīpols  - Petrogrādā organizēja sporta biedrību „Latvija” (1917.g.), to 1921.gadā Rīgā  reorganizēja un nosauca pāragri no dzīves  aizgājušā Jāna Krauzes (1896.g.-1919.g.) vārdā.

 

 

Vidū ar medaļām Jānis Krauze.

 

Riteņbraukšanas attīstību sekmēja velosipēdu rūpnīca, kas kļuva par vadošo visā Krievijā. Rūpnīcu izveidoja Aleksandrs Leitners - 1986.gadā iekārtojot nelielu darbnīcu un izgatavojot gadā apmēram 20 velosipēdus. Vēlāk (tagad Cēsu un Brīvības  ielu rajonā) uzcēla pirmo velosipēdu fabriku un tajā ražoja līdz 2000 velosipēdu gadā. 1909.gada 25.oktobrī toreizējā Pēterburgas šosejā notika „Marss” jaunuzceltā velotreka atklāšana. 

Biedrības „Amatieris” galvenais organizators bija mākslas riteņbraucējs un  gravieris  Kārlis Vītoliņš. Viņa velosipēdam bija liels priekšējais un mazs aizmugurējais  ritenis (tāds šobrīd atrodas Sporta muzejā). K.Vītoliņš izgatavoja sporta balvas, un  uz vienas no tām bija iegravēts pirmais latviskais sportistu sasveicināšanās vārds - „Sveiks”. Biedrības sekretārs, vēlākais pazīstamais svarcēlājs un cīkstonis Voldemārs Šmidbergs šīs darinātas relikvijas un balvas bija saglabājis līdz mūsdienām un nodeva Latvijas Sporta muzejam.

 

Kārlis Vītoliņš

 Sporta propagandai nozīmīgs bija cīkstoņu uzstāšanās Alberta Salamonska cirkā, kur cīnīja igauņu slavenības Georgs Hakenšmits un  varenā, skaistā auguma īpašnieks Georgs Lurihs - kuru tēlnieks Anmanduss Adamsons izraudzījās par modeli skulptūrai „Kalevipoegs pie elles vārtiem”.

Pirmajā pasaules karā Latvija tika ierauta kara notikumu virpulī, no Latvijas uz Krieviju izveda daudzus uzņēmumus (uzskata kā apmēram 530), darbagaldus, Rīgu bija atstājuši vairāk nekā 200 tūkstoši iedzīvotāju, arī daudzi sportisti. 

 

V olimpiskās spēles Stokholmā

 Pirmās olimpiskās spēles notika 1986.gadā Atēnās (Grieķija), tajās piedalījās 14 valstu 245 sportisti. Krievija nebija pārstāvēta. Pēterburgā 1910.gadā nodibināja Krievijas olimpiskā komitejas (OK) organizatorisko grupu, 1911.gadā nodibināja Krievijas OK, bet OK statūtus apstiprināja tikai 1912.gada 17.maijā. Rīgā 1911.gada 18.decembrī trīspadsmit sporta biedrību pārstāvji nodibināja Baltijas Olimpisko komiteju, kas bija Krievijas OK sastāvdaļa. Sākās gatavošanā V olimpiskajām spēlēm, kuras notika 1912.gadā no 5.maija līdz 27.jūlijam. Krievija komandā bija iekļauti 169 sportisti, viņu vidū 46 baltieši. Oficiālos dokumentos tiek uzskaitīti 33 sportisti, kas akreditācijā uzrādīja Rīgu, Jelgavu, Vidzemes un Kurzemes guberņas.

 

 

Kreisā pusē igauņi, labajā latvieši, vidū krievi. Aizmugurē kuģis ar kuru devā uz Stokholmu.

 

Lielāko panākumu stenda šaušanā (mālu baložu šaušanā) guva Haralds Blaus, izcīnot trešo vietu un atvedot uz Latviju pirmo olimpisko medaļu. Šaušanā pa „skrejošo briedi” H.Blaus ieguva 20.vietu, komandu iekaitē - 5.vietu. Šaušanā piedalījās arī Dāvids Veiss, kurš 600 m ar armijas šauteni ieguva 51.vietu, 500 m - 60., komandā - 9. un ar izvēles šauteni 77.vietu.

Grieķu romiešu cīņā piedalījās Jānis Polis, Aleksandrs Miezītis un Nikolajs Fārnasts, bet viņu starts nebija veiksmīgs. Riteņbraukšanā 320 km grupas braucienā Andrejs Apsītis ierindojās 60.vietā, pārējie - Fridrihs Bošs, Jēkabs Bukse, Augusts Kepke, Kārlis Kepke, Jānis Līvens, Jānis Prātnieks un Edgars Rihters izstājās. Peldēšanā Herberts fon Kūlbergs netika tālāk par priekšpeldējumu. 

Vieglatlētika: desmitcīņā Alfrēds Alslēbens ieguva 12.vietu, lodes grūšanā Arvīds Ozols - Bernē - 21.vietu, Nikolajs Švedrēvics šķēpa mešanā - 20.vietu, Ēriks Vanags diska mešanā - 39.vietu un lodes grūšanā 20.vietu. Herberts Baumanis, Haralds Hāns, Arnolds Indriksons, Andrejs Krūkliņš, Leopolds Lēvenšteins, Alfrēds Ruks un Rūdolfs Vītols tālāk par priekšskrējieniem savās distancēs netika, bet Andrejs Kapmals, Nikolajs Rasso un Andrejs Krūkliņš maratona distanci nebeidza.

Baltijas OK joprojām bija Krievijas OK sastāvā un Baltijas OK priekšsēdis A.Lindemuts bija Krievijas OK loceklis. 1913.gadā Rīgā tika nolemts lūgt Starptautisko olimpisko komiteju atļaut Baltijas komandai VI olimpiskajās spēlēs 1916.gadā Berlīnē startēt atsevišķi. Diemžēl, 1916.gada spēles izjauca Pirmais pasaules karš.

 

Latviešu starts Viskrievijas olimpiādēs

I Viskrievijas olimpiādi atklāja 1913. gada 15. augustā Kijevā. Starp 579 dalībniekiem, kas pārstāvēja lielākās pilsētas, bija arī 14 sportisti no Latvijas.

Olimpiādē Latvijas sportisti guva spožus panākumus. Uzvarētāju laurus pirmie plūca Jānis Polis un Voldemārs Šmidbergs grieķu-romiešu cīņā vidējā svarā. Pirmo vietu ieņēma svarcēlāji Arturs Zedars un Jānis Krauze. Otro vietu izcīnīja peldētājs Kārlis Bensons. Soļotājs Alfrēds Ruks ievērojami pārspēja otrās vietas ieguvēju 10 km distancē. Diska mešanā Viskrievijas rekordu uzstādīja ventspilnieks Teodors Sukatnieks – 38,52 m. Divas otrās vietas Kijevā ieņēma Augusts Birznieks – diska mešanā un lodes grūšanā. Riteņbraucēji devās 250 verstu distancē Kijeva–Čerņigova–Kijeva ar atsevišķu 10 verstu finišu trekā. Otro vietu ieņēma Augusts Auns. 20 km braucienā trekā visas pirmās četras vietas šādā secībā izcīnīja: A. Apsītis, Kārlis Kepke, Rūdolfs Ozols, A. Auns. 5 km braucienā par uzvarētāju kļuva K. Kepke, aiz viņa palika A. Apsītis un R. Ozols. 10 km aizmotora braucienā R. Ozols izcīnīja 1. vietu.

 

 

II Viskrievijas olimpiādē, ko atklāja 1914. gada 16. jūnijā Rīgas hipodromā, piedalījās apmēram 1000 sportistu no 24 pilsētām. Rīgu pārstāvēja gandrīz 300 dalībnieku, Pēterburgu – 200, Kijevu – 159, Maskavu – 70 dalībnieku. Sacensības risinājās vieglatlētikā, svarcelšanā, vingrošanā, riteņbraukšanā, peldēšanā, šaušanā, grieķu-romiešu cīņā, motorratu braukšanā, tenisā, futbolā, paukošanā, burāšanā un airēšanā. Rīgas sportisti izcīnīja 34 zelta medaļas, 20 otrās vietas un 21 trešo vietu.

 

 

 II Viskrievijas olimpiāde Rīgas hipdromā 1914.gadā

 Teodors Sukatnieks svinēja uzvaru diska mešanā ar starptautiskās klases rezultātu – 41,15 m. Latvijas šķēpa metēju panākumus ievadīja rīdzinieks Nikolajs Švedrēvics, izcīnot zelta medaļu ar jaunu Krievijas rekordu – 52,98 m. Otru uzvaru viņš guva tāllēkšanā no vietas – 2,97 m. Sporta biedrības „Mars” pārstāvis Kārlis Ozols uzvarēja vesera mešanā un 25 kg smaguma grūšanā (6,28 m). Augstlēkšanā no vietas par visiem pārāks izrādījās Ēriks Vanags ar rezultātu 1,48 m. Maratonskrējienu no Jelgavas līdz Rīgai visātrāk veica Andrejs Kapmalis, sasniedzot labu rezultātu – 2.59:40. Lodes grūšanā uzvarēja Augusts Birznieks.

Četras zelta medaļas izcīnīja Rīgas svarcēlāji. Vislielākā svara atlēts Viktors Šreiners uzstādīja Viskrievijas rekordu raušanā ar labo roku – 165 mārciņas un raušanā ar kreiso roku – 159 mārciņas. Vieglsvars Alfrēds Neilands laboja pasaules rekordu raušanā ar kreiso roku – 201,5 mārciņas. Viņš pirmais lietoja „zemo sēdi”, ko vēlāk sāka saukt par „dziļajām šķērēm”. Pēc kara A. Neilands 1920. gadā Antverpenes olimpiskajās spēlēs, pārstāvot Igauniju, izcīnīja zelta medaļu vieglajā svarā, paceļot trīscīņā 257,5 kg. 1924. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē A. Neilands ieguva otro vietu pusvidējā svarā, paceļot piecos paņēmienos 455 kg. Spalvas svarā trešo vietu izcīnīja 19 gadus vecais „Marsa” svarcēlājs Ludvigs Alekss. 1925. gadā viņš sasniedza pasaules rekordu vieglajā svarā vienrocīgajā grūšanā – 92,5 kg. Riteņbraukšanā maršrutā Rīga–Šauļi–Rīga uzvarēja Augusts Auns.

Sporta organizācijas  20.- 40.gados

Lai arī Latvijas teritorija atradās karadarbības zonā, tomēr tika veikts mērķtiecīgs darbs neatkarīgas valsts dibināšanā. Latvijas valsts pasludināšana notika 1918. gada 18. novembrī. Līdz ar Latvijas neatkarības pasludināšanu tika izveidota Pagaidu valdība Kārļa Ulmaņa vadībā. Tautas padome darbojās līdz 1920. gada 1. maijam, kad pēc Satversmes sapulces vēlēšanām, kas notika  1920. gada 17. un 18. Aprīlī,  uz savu pirmo sēdi sanāca Satversmes sapulce.

Sāka atjaunot un no jauna veidot sporta organizācijas. Jau 1919.gadā nodibināja Karavīru sporta klubu, vēlāk klubu pārveidoja par Armijas sporta klubu (ASK). Latvijā aktīvu darbību izvērsa ASV jaunekļu kristīgā savienība (Young Mens Christian Association – YMCA). No ASV ieradās vairāki militārās un fiziskās audzināšanas speciālisti. Divus YMCA klubus izveidoja Rīgā – Skolas ielā 1 un Matīsa ielā 140, tajos iekārtoja lasītavas, rīkoja dievkalpojumus un sporta sacīkstes. Visvairāk YMCA popularizēja basketbolu un volejbolu, nodarbības notika arī futbolā, vieglatlētikā, šaušanā. 1923.gadā nodibināja  Latvijas jaunekļu kristīgo savienību (JKS). Gandrīz pašā Rīgas (bija Dinamo, tagad Skonto stadions) YMCA uzcēla savu stadionu ar apjumtām tribīnēm. Padomju vara 1940.gadā okupējot Latviju, šis organizācijas slēdza. Skolu jaunatnes vidū aktīvu darbību izvērsa skautu organizācija, organizējot vasaras sporta nometnes.

1.Rīgas atlētu klubs pilnsapulci sasauca 1921.gadā un sāka organizēt nodarbības cīņas sportā un svarcelšanā. Mājup atgriezās daļa sporta biedrības „Marss” biedru un 1922.gadā atjaunoja sapostīto velodromu, kuru 1926.gadā pārbūvēja, lai tajā varētu sacensties arī motobraucēji, bet treka vidū rīkot vieglatlētu sacensības. 3.Latvijas vispārējos sporta svētkos „Marss” sportisti izcīnīja 14 pirmās, 6 otrās 7 trešās vietas. 1921.gadā izveidoja sporta biedrību „Krauze” (nosaukta izcilā svarcēlāja Jāņa Krauzes vārdā), kura, izjūtot finansiālas grūtības, nīkuļoja un pārstāja darboties. Grupa izcili latviešu sportisti – Rūdolfs Ronis, Krišjānis Kundziņš, Edvīns Bietags atjaunoja biedrības darbību. Kluba emblēmā bija ozollapu vainags, melnas krāsas pamatne (simbolizēja sēras par J.Krauzi) un vidū apzeltīts (simbolizē uzvaru) burts „K”.  Zemnieku savienība izveidoja Latvijas aizsargu organizāciju (LAO), tās biedru vidū pamatā bija lauku sportisti. Ar 1934.gadu LAO rīkoja meistarsacīkstes, pirmās notika 1935. gada augustā vieglatlētikā. Soļošanā 8. Valmieras aizsargu pulku pārstāvēja Jānis Daliņš, Valkas 7. pulku - Ādolfs Liepaskalns. 1939.gadā LAO bija 31 sporta klubs, 532 pulciņi un vairāk nekā 14000 biedru.

 

Sporta pārvalde Latvijā 20.- 40. gados.

Kā pirmā 1921. gada aprīlī tika nodibināta Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS). Latvijas augstākā sporta vadības institūcija – Latvijas Sporta organizāciju apvienība (LSOA) – izveidota 1922. gadā ar Jāni Dikmani valdes priekšsēdētāja amatā. Tajā pašā gadā LSOA sastāvā tika izveidota Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), ko 1926. gadā atzina Starptautiskā olimpiskā komiteja. Automātiski par LOK vadītāju kļuva Jānis Dikmanis.

     Jānis Dikmanis

 Latvijas sporta organizāciju apvienībā ietilpa atsevišķu sporta veidu savienības – vieglatlētikas, basketbola, peldēšanas, airēšanas, futbola, tenisa, ziemas sporta veidu u. c. 1927. gadā Sporta organizāciju apvienībā ietilpa septiņas sporta veidu apvienības, kā arī 57 biedrības. LSOA statūti paredzēja, ka pilnsapulce sanāk reizi gadā. Valdi veidoja no sporta savienību un citu organizāciju pārstāvjiem, tā rīkoja sēdes vismaz sešas reizes gadā. Valdes uzdevums bija organizēt pilnsapulces likumu un statūtu izpildi, kā arī kontrolēt olimpiskās komisijas. Savukārt prezidijs – priekšsēdētājs, divi vietnieki, sekretārs un mantzinis – darbojās patstāvīgi un kārtoja visus LSOA darbības jautājumus.

1933. gadā par LSOA un LOK vadītāju ievēlēja Robertu Plūmi, bijušo sportistu. 

 

                      

R. Plūme, M.Skujenieks, A.Bērziņš.

 No 1934. gada abus amatus pārņēma Ministru prezidenta vietnieks Marģers Skujenieks. 1936. gadā LSOA vietā nodibināja Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komiteju (FKSK). Komitejas sastāvā bija septiņas ieceltas amatpersonas un vēl trīs vēlēti locekļi. No 1938. gada līdz 1940. gada jūnijam, proti, Latvijas okupācijai, FKSK un LOK vadīja sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš. FKSK kā valsts organizācija izveidoja Fiziskās audzināšanas kontroles un sporta kabinetu, to vadīja pazīstamais speciālists Dr. med. Aleksandrs Bieziņš.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 1936. gada 5. maija likumu, FKSK kā valstiska institūcija apvienoja sportu un fizisko audzināšanu. FKSK priekšsēdētāju izraudzīja Ministru prezidents un iecēla Ministru kabinets. Komitejas sastāvā iekļāva pa vienam pārstāvim no Kara, Iekšlietu, Izglītības, Tautas labklājības un Zemkopības ministrijas un Rīgas pilsētas valdes, četrus locekļus ievēlēja uz vienu gadu no Sporta padomes. Komitejas sastāvā bija priekšsēdētājs, divi vietnieki, sekretārs un mantzinis.

Ar Ministru kabineta 1938. gada 10. maijā pieņemto un Ministru prezidenta 1938. gada 17. maijā izsludināto likumu tika pastiprināts centrāliskums sporta vadībā. FKSK tika pakļautas visas fiziskās kultūras un sporta organizācijas valstī, un FKSK pieņemtie noteikumi sporta un fiziskās audzināšanas jautājumos bija saistoši valsts un pašvaldību iestādēm un organizācijām. Attiecībā uz LOK noteikts, ka to vada valsts sporta dzīves vadītājs, divi uz četriem gadiem ievēlēti FKSK un divi Sporta padomes locekļi. 1938. gada 28. martā FKSK un LOK kopīgā sēdē pieņēma noteikumus, ka sportisti var piedalīties ārzemju pasākumos tikai ar FKSK atļauju.

Izglītības ministrija nodibināja Fiziskās audzināšanas sekciju, kuru 1921. gadā pārveidoja par privātu divgadīgu Fiziskās audzināšanas institūtu. 1926. gada oktobrī Rīgas Tautas universitātē noorganizēja trīsgadīgu Fiziskās audzināšanas institūtu, ko vadīja Izglītības ministrijas fiziskās audzināšanas inspektors Voldemārs Cekuls. Līdz 1940. gadam institūtu pabeidza apmēram 200 fiziskās audzināšanas speciālistu. 

1921. gadā iznāca Latvijas pirmais sporta preses izdevums – žurnāls „Sports”, tas piedzīvoja tikai trīs numurus. Armijas sporta klubs izdeva ilustrētu žurnālu „Latvju Sports”. No 1923. gada decembra līdz 1925. gada martam reizi nedēļā pārdošanā parādījās „Sporta Žurnāls”. 1927. gadā iznāca daži numuri izdevumam „Latvijas Sports” un „Mūsu Sports”. Turpmākajos gados nāca klajā daži žurnāla „Sports” numuri sporta biedrības „Krauze” izdevumā. Paliekošu vietu Latvijas sporta dzīvē ieņēma laikraksts „Sporta Pasaule”, kura pirmais numurs iznāca 1931. gada 27. aprīlī. No 1932. gada septembra apmēram gadu reizi nedēļā klajā nāca žurnāls sportam un fiziskai audzināšanai „Stadions”. No 1934. gada janvāra līdz 1938. gadam reizi mēnesī izdeva žurnālu „Starts”.

1937. gada maijā sāka iznākt Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas oficiālais mēnešraksts „Fiziskā Kultūra un Sports”. No 1937. līdz 1938. gadam iznāca žurnāls „Šaha Māksla”.

1938. gada aprīlī sanāca Latvijas pirmais sporta kongress, tajā piedalījās ap 2000 pārstāvju. Otrajā dienā darbs notika sekcijās – sporta būvju, skolotāju, militārā sporta, sporta propagandas un citās. Pie FKSK nodibināja Sporta fondu.

 

Sportiskie sasniegumi 20.- 30. gados

1920. gada 20. augustā Latvijas Pagaidu olimpiskā komiteja nolēma sarīkot Vispārīgos sporta svētkus. Tos atklāja 1920. gada 19. septembrī ASK laukumā, piedaloties 343 sportistiem. Vispārīgo sporta svētku uzvarētāju rezultātus pasludināja par Latvijas pirmrekordiem.

Otrie Vispārīgie sporta svētki notika 1921. gadā. Turpmākos gados svētkus organizēja pirms olimpiskajām spēlēm. Pavisam sarīkoti septiņi Latvijas Vispārīgie sporta svētki – 1920., 1921., 1923., 1927., 1931., 1935. un 1939. gadā. Oficiālajās programmās Vispārīgie sporta svētki tika dēvēti par olimpiskajām sacīkstēm.

Latvijā bija ap 30 sporta veidu, kuros notika regulāras meistarsacīkstes. Latvijā tika sarīkoti arī vairāki Eiropas čempionāti. 1926. gadā Rīgā risinājās Eiropas meistarsacīkstes grieķu-romiešu cīņā. 1930. gadā Rīgā uz Ķīšezera notika pirmās Eiropas meistarsacīkstes ledus burāšanā. 1937. gadā Rīgā norisinājās Eiropas meistarsacīkstes basketbolā, bet 1939. gadā – ātrslidošanā.

1924. gada novembrī sasauca Latvijas Airētāju savienības (LAS) dibināšanas sapulci un iestājās LSOA. LAS sarīkoja starptautisko regati 1927. gada 27. jūlijā Lielupē. Par aktīvāko kļuva US, kura sešas komandas piedalījās LAS 11. starptautiskajā regatē 1938. gadā. 1939. gadā LAS sarīkoja 12. starptautiskās sacensības, kurās panākumus guva Latvijas airētāji.

Ar basketbolu Latvija iepazinās tikai 1920. gadā. 1923. gadā dibināta Latvijas Basketbola savienība (LBS), notika pirmās valsts meistarsacīkstes (6 komandas). 1939. gada meistarsacīkstēs piedalījās 98 vienības sešās līgās. LBS bija to valstu organizāciju vidū, kas 1932. gada 18. jūnijā Ženēvā nodibināja Starptautisko basketbola savienību (FIBA).

1935. gada maijā Ženēvā Eiropas pirmajās meistarsacīkstēs basketbolā Latvijas vīriešu komanda izcīnīja čempiona titulu. Treneru V. Baumaņa un R. Dekšenieka vadībā komandā spēlēja R. Jurciņš, M. Grundmanis, V. Melderis, D. Raudziņš, A. Anufrijevs, A. Krisons, J. Lindmanis, E. Rūja, H. Gubiņš un E. Andersons. 1937. gadā Latvija astoņu komandu konkurencē palika 6. vietā. 

  

1937.gadā Eiropas čempionāta basketbolā sporta zāle.

1939. gadā Eiropas trešajās meistarsacīkstēs Kauņā Latvijas basketbolisti izcīnīja otro vietu. Latvija piedalījās arī Nāciju kausa izcīņā 1937. gadā Parīzē, iegūstot 2. vietu. Berlīnē 1938. gadā, kad Nācijas kausā piedalījās sešas vienības, Latvija izcīnīja 1. vietu. Sieviešu basketbols attīstījās lēnāk – pirmais turnīrs notika 1930. gadā, tajā piedalījās trīs komandas.

Jau 1920. gadā notika pirmās lielākās sacensības būrašanā. Latvijas jahtklubs nodibināts 1924. gadā. 1933. gadā bija deviņas biedrības ar 235 jahtām un 82 švertlaivām. Latvijas sportisti aktīvi piedalījās dažādās starptautiskās regatēs. Divdesmitajos gados sporta gaitas sāka Jevgeņijs Kanskis, kura kolekcijā vēlāk glabājās pēc kara iegūtās 14 PSRS čempiona medaļas un ap 40 sudraba un bronzas godalgu – gan par uzvarām burāšanā uz ledus, gan uz ūdens dažādās jahtu klasēs.

Boksam pamatus neatkarīgajā Latvijā lika jau 1920. gadā. Notika arī oficiālas valsts sacīkstes ar Igauniju (rezultātā 2 uzvaras, 5 zaudējumi, 1 neizšķirts), Lietuvu (2 uzvaras, 1 neizšķirts) un Poliju (2 zaudējumi). Baltijas valstu meistarsacīkstēs uzvarējuši – 1934. gadā B. Dolgicers, 1937. gadā K. Tjasto un V. Balodis.

Labi panākumi bija Latvijas cīkstoņiem. 1921. gada pasaules meistarsacīkstēs Helsinkos R. Ronis izcīnīja otro vietu. Starptautiskās sacensībās Viborgā J. Polis guva uzvaru, R. Ronis ierindojās otrajā vietā. 1923. gadā J. Polis ieņēma otro vietu starptautiskās sacensībās Vīnē, bet smagsvars A. Baumanis tādu pašu panākumu guva Tallinā. 1936. gadā Rīgā notika Eiropas meistarsacīkstes klasiskajā cīņā, kur ceturto vietu vidējā svarā ieņēma R. Ronis. 1929. gada Eiropas meistarsacīkstēs Dortmundē K. Pētersons uzrādīja tādu pašu sniegumu. 1931. gada Eiropas meistarsacīkstēs Prāgā bronzas medaļu izcīnīja J. Kavals. K. Pētersons ierindojās 4. vietā. 1934. gadā Romā Edvīns Bietags kļuva par Eiropas meistaru, bet divus gadus vēlāk izcīnīja olimpisko sudraba medaļu. Trešo vietu Eiropas čempionātā ieņēma smagsvars Alberts Zvejnieks. 1938. gada Eiropas meistarsacīkstēs Tallinā tikai Georgam Ozoliņam izdevās izcīnīt otro vietu.

Futbola dzīve Latvijā atjaunojās 1920. gadā. 1921. gada maijā tika apstiprināti jaunās savienības statūti. Starptautiskā futbola savienība (FIFA) Latviju uzņēma 1923. gadā. Savienība 1922. gadā sarīkoja meistarības cīņu, kurā piedalījās divas Rīgas komandas. Čempiona godu izcīnīja „Kaizervalda” vienība. 1926. gadā tika izveidotas Rīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales apgabalu futbola savienības. Latvijas valsts vienība pirmo reizi tika sastādīta 1920. gada septembrī mačam ar Igauniju, kas Rīgā beidzās ar rezultātu 1:1. Kopš 1928. gada notika Baltijas kausa izcīņa ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas komandu līdzdalību. Par pirmo uzvarētāju kļuva Latvija. 1937. gadā sāka Latvijas kausa izcīņu, kurā piedalījās 37 vienības.

 

 US (Universitātes sports) futbola komanda 1937.gadā.

Galda tenisā pirmās Latvijas meistarsacīkstes notika 1927. gadā. Labākos panākumus guva ebreju klubu „Makabi” un „Hakoah” sportisti. Latviju uzņēma Starptautiskajā galda tenisa savienībā, un jau 1928. gadā Londonā Latvijas komanda ieguva 4. vietu. Šo panākumu Latvijas komanda atkārtoja arī 1929. gadā Budapeštā, 1930. gadā Berlīnē, 1932. gadā Prāgā, 1934. gadā Parīzē. Valsts sacensībās Latvijas galda tenisisti sacentušies ar Igauniju, Ungāriju, Lietuvu, Zviedriju, Somiju, Poliju.

Hokejs Latvijā kļuva populārāks 1930. gadā. Pirmā starpvalstu spēle notika 1932. gadā pret Lietuvu. 1933. gadā Latvijas valsts vienība jau piedalījās pasaules meistarsacīkstēs Prāgā, bet pirms tam, piedaloties studentu ziemas olimpiādē Itālijā, bija iegūta 2. vieta. Pasaules čempionātā 1935. gadā Šveices kūrortā Davosā pirmajā spēlē piedzīvota sagrāve – 0:14 pret Kanādu. Neveiksmīgi hokejisti cīnījās arī 1936. gadā ziemas olimpiskajās spēlēs. 1938. gadā pasaules meistarsacīkstēs Prāgā pirmajā spēlē ar rezultātu 3:1 tika pieveikta Norvēģija. Otrajā spēlē pēdējās minūtēs zaudēts ar 0:1 amerikāņiem un pēc tam ar 0:1 arī Vācijai.

Jātnieku sports neatkarīgajā Latvijā aizsākās 1920. gadā Latgales armijas daļā. 1925. gadā nodibināja Latvijas Zirgu sporta biedrību. 1928. gadā Latvijas Aizsardzības biedrība sarīkoja pirmās starptautiskās sacensības. Sākot ar 1929. gadu, šīs sacensības kļuva populāras un tajās piedalījās Polijas, Igaunijas, vēlāk arī Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Francijas sportisti.

Paukošana Latvijā vispirms parādījās armijas daļās, bet jau 1923. gadā 3. Latvijas Vispārējos sporta svētkos notika pirmās oficiālās sacīkstes. Visplašāk visu veidu paukotāji piedalījās 1935. gadā 6. Latvijas Vispārējos sporta svētkos.

Riteņbraukšanas popularitāti lielā mērā sekmēja agrākie Rīgas sportistu panākumi Viskrievijas sacensībās, kā arī ierīkotie treki. Pirmās sacensības neatkarīgajā Latvijā notika 1921. gadā Liepājā (trekā). Sākot ar 1925. gadu, riteņbraukšanas sezonu atklāja ar sacensībām „Šķērsām un apkārt Rīgai”. Populāri bija braucieni Rīga–Jelgava, Rīga–Daugavpils, Ķemeri–Rīga un citi. 1939. gada beigās riteņbraucēju skaits jau pārsniedza divus tūkstošus. Straujo dalībnieku pieaugumu veicināja ikgadējie Vienības braucieni, kurus sāka organizēt 1936. gadā. 1938. gadā Senču silā pie Baltezera uzbūvēja betonētu treku. Riteņbraukšanas attīstību sekmēja arī Latvijā ražoto velosipēdu „Erenpreiss Original” visai augstā kvalitāte. Notika arī starpvalstu sacensības ar Igauniju un Lietuvu. Latvijas sportisti piedalījās arī pasaules meistarsacīkstēs (1924.g.,1927.g, 1928.g., 1934.g).

Starp citu sporta veidu pārstāvjiem var atzīmēt Kārļa Kļavas uzvaru 1937. gada pasaules meistarsacīkstēs Helsinkos ātršaušanā ar pistoli uz siluetiem. K.Kļava  pirmais latviešu pasaules čempions. Latvijas Šaušanas savienību dibināja 1926. gadā. Labus panākumus guva H. Blaus, izcīnot meistara nosaukumu deviņas reizes.

K.Kļava

Latvijā nebija slēgtu peldbaseinu. 1933. gadā Rīgā Krēgera dziedinātavas pirtī ierīkoja septiņus metrus garu baseinu. Vēlāk 14 m garu slēgtu peldbaseinu ierīkoja Daugavpilī. 1937. gadā Latvijā bija četras atklātas peldētavas (Rīgā – 2, Jelgavā – 1, Liepājā – 1).

Latvijas šaha dzīvē spilgtākās personības bija Hermanis Matisons un Fricis Apšenieks. H. Matisons 1924. gada aprīlī uzvarēja Latvijas I šaha kongresā, kļūstot par mūsu pirmo meistaru šahā. Tajā pašā gadā Parīzē pirmo vietu ieguva H. Matisons, bet otro vietu – Fricis Apšenieks. H. Matisona kontā ir uzvaras pār daudziem lielmeistariem. Latvijas meistars savas pēdējās uzvaras svinēja 1931. gadā 4. šaha olimpiādē Prāgā.

Teniss latviešu vidū īpašu popularitāti neieguva. Pirmo tenisa laukumu uzbūvēja 1. PSRS teritorijā Viestura dārzā. 1923. gadā 3. Latvijas Vispārējo sporta svētku programmā bija iekļauts arī teniss. 1924. gadā JSK telpās nodibināja latviešu tenisa organizāciju – Rīgas Tenisa klubu.

Neatkarīgā Latvijā pirmās vingrošanas sacensības notika 1920. gadā 1. Vispārējos sporta svētkos. 1924. gadā LSOA nolēma rīkot 1. Latvijas Vingrošanas svētkus, kas tiek uzskatīti arī par pirmajām valsts meistarsacīkstēm. Sākot ar 1936. gadu, nepārspēts palika Roberts Senakols – vairāku grāmatu autors un vingrošanas terminoloģijas izstrādātājs latviešu valodā. Sievietēm no 1929. līdz 1937. gadam meistargodā bija Edīte Millere-Rozenberga. Vingrošana galvenokārt attīstījās Rīgā un Liepājā.

Volejbola pirmās lielākās sacensības notika 1921. gadā Rīgā un Rēzeknē. Sākot ar 1931. gadu, volejbolu iekļāva Latvijas Vispārējo sporta svētku programmā.

Latvijas Vieglatlētikas federācija izveidota 1921. gada aprīlī, un 1923. gadā to uzņēma Starptautiskajā amatieru vieglatlētikas federācijā. Kopš 1922. gada notika Latvijas oficiālās meistarsacīkstes. Latvijas vieglatlēti startēja Parīzes, Amsterdamas, Losandželosas un Berlīnes olimpiskajās spēlēs, Eiropas meistarsacīkstēs, kā arī starptautiskās sacensībās Anglijā, Francijā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā.

Daudzo vieglatlētikas disciplīnu vidū vislielāko popularitāti ieguva soļošana. 1932. gadā pirms izbraukšanas uz Losandželosu Jānis Daliņš sasniedza savu pirmo pasaules rekordu toreiz atzītajā 25 jūdžu distancē – 2.32:25,0. Olimpiskajā spēlēs 1932. gadā J. Daliņš izcīnīja sudraba medaļu. 1933. gada 1. jūnijā J. Daliņš LSB laukumā laboja četrus pasaules rekordus. 20 kilometrus viņš veica 1.34:26,6, 15 jūdzes – 1.56:9,8 un 25 kilometrus – 2.00:46,0. Pa ceļam pasaules rekords tika fiksēts arī divu stundu soļošanā – 24 kilometri un 843 metri.

   Jānis Daliņš

1934. gadā Eiropas meistarsacīkstēs Turīnā J. Daliņš uzvarēja 50 kilometru soļošanā ar rezultātu 4.49:52,6. Viņš sasniedza pasaules rekordu arī citās distancēs: 30 km – 2.31:30,6 (1934.g.); 25 jūdzes – 3.32:26,0 (1932.g.). Valmierā J. Daliņa pēdās gāja Adalberts Bubenko, Rūdolfs Zirdziņš un vēlāk – Aleksandrs Linde, Pļaviņās – Pēteris Zeltiņš, Alūksnē – Ādolfs Liepaskalns, Rīgā – Arnolds Krūkliņš un Alberts Jakovickis, kurš 1936. gada starptautiskajās sacensībās Rīgā 18 gadu vecumā uzvarēja J. Daliņu.

1926. gadā sešu Latvijas šķēpa metēju vidū parādījās jaunā Oto Jurģa vārds. 1927. gadā viņš pirmo reizi ieguva Latvijas meistara titulu un pēc tam šajā godā bija vēl deviņas reizes. Skaistu uzvaru O. Jurģis svinēja arī 1932. gadā Londonā, izcīnot Anglijas čempiona titulu un karalienes dāvātu kausu. Sieviešu šķēpmešanas disciplīnā Lavīze Pūce-Aldzere 25 gadus ilgajā sportistes karjerā aizvirzīja Latvijas rekordu vairāk nekā par piecdesmit metriem. No 1933. līdz 1954. gadam viņa 39 reizes bija Latvijas un LPSR čempione visās mešanas disciplīnās un arī pieccīņā. Šķēpa mešanā vien viņa uzvarējusi 18 reizes.

Trīsdesmitajos gados par vieno no ātrākajiem skrējējiem Eiropā izvirzījās J. Ķīvītis, kura 1930. gada rekordi 100 m (10,6 s) un 200 m (21,9 s) distancēs palika nepārspēti vairāk nekā desmit gadu. Garajās distancēs un maratona skrējienos īpaši labus rezultātus guva A. Motmillers. 25 km garajā skrējienā pa Berlīni viņš piedalījās 11 reizes. 1927. gadā A. Motmillers izcīnīja uzvaru, bet astoņas reizes ieņēma otro vai trešo vietu. J. Dimza Latvijas meistara titulu pavisam izcīnīja 34 reizes. Eiropā par vienu no labākajiem tāllēcējiem izvirzījās A. Rudzītis. Viņa 1929. gadā sasniegtais Latvijas rekords 7,31 m noturējās vairāk nekā 20 gadu.

1921. gadā tika nodibināta Ziemas sporta veidu savienība (LZSS). Dibināšanas gadā notika arī pirmās meistarsacīkstes. Kā labu slēpotāju sevi apliecināja biedrības „Universitātes sports” sportists Alberts Riekstiņš. Viņš kļuva par astoņkārtēju Latvijas čempionu slēpošanā un piedalījās četrās studentu vispasaules olimpiādēs.

Divdesmitajos gados ievērojamākais ātrslidotājs bija Alberts Rumba, kuram piederēja visi Latvijas rekordi. Viņš startēja divās ziemas olimpiskajās spēlēs. 1927. gadā starptautiskās sacīkstēs Davosā viņš ieguva trīs pirmās vietas. Astoņas reizes saņēmis Latvijas meistara nosaukumu. Eiropas čempions Alfons Bērziņš vēlāk laboja visus A. Rumbas rekordus. 1939. gadā Rīgā notiekošajās Eiropas sacīkstēs ātrslidošanā, pēc tam pasaules čempionātā Helsinkos A. Bērziņš ieņēma otro vietu, Pēteris Strods – sesto vietu. 1940. gadā bija jānotiek pasaules meistarsacīkstēm Oslo, bet kara dēļ tās notika tikai neoficiāli. A. Bērziņš ieguva pirmo vietu.

Hokeju sāka spēlēt 1931. gada ziemā, kad turnīrā piedalījās trīs komandas, uzvaras laurus plūcot komandai „Unions”. Latvijā meistartitulus sāka izcīnīt 1932. gadā. Labākos panākumus guva „Unions”, ASK un „Universitātes sports”. No 1933. līdz 1939. gadam izlases komanda startēja pasaules čempionātos un 1936. gada olimpiskajās spēlēs, taču bez ievērojamiem panākumiem.

 

Sportistu rezultāti no 1945. līdz 1960.gadam

 Latvijas PSR sportistu – PSRS čempionu sarakstu 1945.gadā pirmie atklāja cīkstonis Antons Āboliņš, paukotājs Jānis Gremzde un soļotājs Arnolds Krūkliņš. Antons Āboliņš PSRS čempiona titulu izcīnīja 35 gadu vecumā, Baltijas čempiona titulu ieguva 1948. un 1950.gadā, bet republikas čempiona godu izpelnījās desmit reizes.

PSRS čempiona titulu 1945.gadā izcīnīja „Spartaks” paukotāju komandas treneris Jānis Gremzde paukošanā ar špagu. Arnolds Krūkliņs izcīnīja dubultuzvara PSRS 1945. un 1946.gada meistarsacīkstēs Kijevā. A.Krūkliņš kļuva par PSRS rekordistu - 10 kilometrus viņš nosoļoja 47 min. 24,8 sek. Ādolfs Liepaskalns kļuva par pirmo PSRS čempionu 50 km soļojumā – 4.49:35,8. Sudraba medaļu izcīnīja Pēteris Zeltiņš. Trešo godalgoto vietu ieņēma Voldemārs Lauzējs.

1947.gada PSRS meistarsacīkstēs 50 km soļošanā visas godalgotās vietas ieņēma Latvijas sportisti Ā.Liepaskalns, A.Krūkliņš un A.Feldmanis. 20 km soļošanā par uzvarētāju pirmo reizi kļuva P.Zeltiņš, aiz viņa finišēja Ā.Liepaskalns. 1948.gadā A.Krūkliņš kļuva par PSRS čempionu soļošanas maratonā, iegūdams ceturto zelta medaļu. Viņa rezultāts bija labāks nekā Londonas olimpisko spēļu čempiona sasniegums. 20 km distancē P.Zeltiņš nopelnīja sev otro čempiona zelta medaļu. Ā.Liepaskalns ierindojās trešajā vietā un 1949.gada 20.augustā uzstādīja piecus Vissavienības un arī pasaules rekordu.

1949.gadā PSRS meistarsacīkstēs 20 km soļojumā uzvarēja liepājnieks Arvīds Meņģis, bet turpmākās godalgotās vietas ieņēma P.Zeltiņš un Ā.Liepaskalns. 50 km soļojumā Maskavā Ā.Liepaskalns gandrīz par divām minūtēm laboja pasaules rekordu – 4.32:03,6. 1950.gadā PSRS čempionāta zelta medaļu izcīnīja A.Meņģis ar uzvaru 20 km distancēm, P.Zeltiņš ieguva sudraba medaļu. 1951.gadā PSRS soļošanas rekordu sarakstos palika tikai viens ieraksts – Ādolfs Liepaskalns.

1946.gadā vieglatlēte Lidija Gaile izcīnīja PSRS čempiones titulu tāllēkšanā – 5,42 m. PSRS izlases sastāvā 1946.gadā Eiropas čempionātā Oslo ar rezultātu 5,66 m viņa izcīnīja sudraba medaļu tāllēkšanā.

Latvijas riteņbraucēju uzvaru sērija sākās 1946.gadā. Alberts Džarcāns uzvarēja 200 km šosejas braucienā. Jānis Ķesteris ieņēma pirmo vietu 30 km krosā un kopā ar otru Rīgas spartakieti Voldemāru Lasi palīdzēja Vissavienības „Spartaks” izlases komandai izcīnīt PSRS čempiona nosaukumu 100 km komandu braucienā.

1947.gada PSRS meistarsacīkstes notika Rīgā, Mežaparkā. V.Lasis kļuva par uzvarētāju 100 km braucienā, bet J.Ķesteris atkal bija ātrākais 30 km krosā. Šosejā un krosā otrās vietas ieņēma Alma Lase - Voldemāra dzīvesbiedre. 1948.gadā A.Džarcāns uzvarēja 100 km šosejas braucienā, A.Lasis svinēja uzvaru 10 km krosā. 1950.gadā PSRS čempionātā atkal triumfēja J.Ķeisteris 30 km krosā, bet A.Džarcāns izcīnīja PSRS čempiona medaļu, startējot Vissavienības „Dinamo” sastāvā 100 km komandu braucienā. 

1948.gadā Rīgas „Dinamo” peldētāja Lilija Pētersone izcīnīja PSRS čempiones zelta medaļu 400 m brasā. Šo panākumu viņa atkārtoja arī nākamajā gadā.

Harijs Japiņš 1952. un 1953.gadā PSRS čempionu titulu ieguva 100 apļu braucienā, 1957.gadā Augusts Mežsēta – 4 km komandu iedzīšanas braucienā, Raimonds Andersons, Antons Aniņš, Ziedonis Cakuls un Valerijs Kiseļovs – komandu krosa braucienā.

Vīriešu basketbola komandu panākumi sākās ar 1951.gadu, kad trenera A.Raubena vadībā izcīnīja pirmo vietu astoņu pilsētu turnīrā Harkovā. Komandā spēlēja E.Buševics, A.Cīrulis, G.Čakste, G.Kalherts, R.Karnītis, E.Liepkalns, J.Ostrouhs, V.Skalders, G.Šauriņš un M.Valdmanis.

 

 

1953.gada komanda - Edvīns Liepkalns, Maigonis Valdmanis, Gunārs Čakste, Raimonds Karnītis, Jānis Ostrouhs.

1952.gadā Rīgas „Dinamo” basketbolisti trenera J.Silarāja vadībā savā glabāšanā ieguva PSRS kausu. Komandā spēlēja J.Baklanovs, I.Beišāns, P.Bokalders, E.Buševics, T.Gavars, L.Jankovskis, A.Ļeončiks, T.Pakalnieks un J.Ostrouhs.

1955.gadā PSRS čempionu nosaukumu izcīnīja AVN komanda – M.Valdmanis, V.Muižnieks, J.Krūmiņš, O.Hehts, L.Jankovskis, T.Gavars, G.Siliņš, A.Ļeončiks, T.Kalherts un V.Skalders. Šo panākumu armijas basketbolisti atkārtoja arī 1957. un 1958.gadā, kad AVN jau saucās par ASK. 1958.gadā franču sporta laikraksts „L`Equipe” nodibināja kausu, par kuru cīņas sāka Eiropas valstu čempionvienības - ASK kļuva par šo sacensību uzvarētājiem.

 

PSRS tautu spartakiādes

PSRS tautu I spartakiādē 1956. gadā vislabākos panākumus guva vīriešu basketbola komanda. Trenera A. Gomeļska vadībā zelta medaļas izcīnīja O. Hehts, L. Jankovskis, J. Kalniņš, T. Kalherts, R. Karnītis, J. Krūmiņš, A. Ļeončiks, V. Muižnieks, J. Ostrouhs, G. Siliņš, M. Valdmanis, I. Vērītis. Toreiz spartakiādē sadalīja arī PSRS čempionāta godalgas. Uzvaru guva vidējā svara svarcēlājs V. Stepanovs, kas trīscīņā pacēla 427,5 kilogramus. Inesei Jaunzemei pirmo reizi mūžā izdevās metiens pāri 50 metru līnijai – 50,84 metri, un ar jaunu republikas rekordu viņa izcīnīja bronzas medaļu.

 PSRS tautu II spartakiādē 1959. gadā Latvijas pārstāvji palika bez zelta medaļām. Sudraba godalgu ieguva Imanta Gaiļa audzēkne Dzidra Levicka 800 m skrējienā. Sudraba medaļas komandai ieguva Ziedonis Cakuls riteņbraukšanas krosā, Bruno Habarovs paukošanā ar špagu, kā arī bokseri Jānis Lancers un Aloizs Tumiņš. Basketbolistu komandai trešā vieta. Volejbolistes ieguva bronzas medaļas. Vīriešu vienība ierindojās piektajā vietā.

PSRS tautu III spartakiādē šķepmešanā savu pirmo spartakiādes zelta medaļu ieguva Jānis Lūsis. Renāte Lāce izcīnīja bronzas medaļu 100 m skrējienā. Latvijas sieviešu basketbola zelta ēru spartakiādēs ievadīja L. Altberga, I. Apse, Dz. Baka, I. Blūma, T. Buceniece, Dz. Grundmane, H. Hehta, J. Kalniņa, Dz. Karamiševa (kapteine), S. Krodere, Ā. Rimbeniece un S. Smildziņa, gūstot uzvaru itin visās spēlēs. Vīriešu komanda izcīnīja bronzas godalgas. Komandā spēlēja B. Drāke, V. Eglītis, O. Jurgensons, J. Kalniņš, J. Krūmiņš, J. Merksons, G. Muižnieks, V. Muižnieks, C. Ozers, M. Valdmanis un I. Vērītis.

Trekā Imants Bodnieks izcīnīja spartakiādes un valsts čempiona titulu 1000 m hītā un arī tandēmu sprinta braucienos kopā ar maskavieti B. Vasiļjevu. Sudraba medaļas ieguva trekisti I. Eiduks, S. Radionovs, F. Kučinskis un Dz. Lācis – 4 km komandu iedzīšanas braucienā, S. Radionovs un Dz. Lācis – 50 km pāru braucienā ar desmit starpfinišiem, A. Iškovs un J. Deisons – sprintā ar tandēmiem. Otro vietu ieņēma arī Latvijas komanda – A. Pavlovs, E. Morziks, V. Ribakovs, S. Sonks, K. Kohs un V. Bajevs – daudzdienu velobraucienā maršrutā Maskava–Harkova–Maskava. J. Eiduks ieguva bronzas medaļu 4 km individuālajā iedzīšanas braucienā. Akadēmiskajā airēšanā divniekā ar stūrmani trešo vietu izcīnīja G. Niedra un E. Frišs, un stūrmanis A. Lučkovskis. Boksa turnīrā sudraba medaļas ieguva V. Trepša un S. Strumskis, bet bronzas – A. Tumiņš un J. Lancers.

 PSRS tautu IV spartakiādē 1967. gadā Maskavā atkal uzvarēja mūsu sieviešu basketbola komanda – I. Bergvalde, I. Blūma, Z. Grāve, Dz. Grundmane, H. Hehta, M. Jansone, T. Kārkliņa, S. Krodere, T. Buceniece, Ā. Rimbiniece, S. Smildziņa, M. Žvīgule. Modernās pieccīņas komanda ierindojās ceturtajā vietā, bet individuālajā turnīrā bronzas godalgu izcīnīja A. Kalniņš. Vieglatlētikas sacensībās G. Hlistovs uzvarēja 5000 m un 10 000 m skrējienos, E. Zāģeris izcīnīja zelta un sudraba medaļas 400 un 200 m barjerotajās distancēs, I. Verbele 400 m skrējienā, H. Ringa tāllēkšanā, bet J. Lūsis šķēpa mešanā saņēma sudraba godalgas. Bronzas medaļu izpelnījās desmitcīņnieks J. Lanka. Latvijas vienības zelta medaļu klāstu papildināja Dz. Lācis treka riteņbraukšanā un akadēmiskās airēšanas četrinieks – V. Barkāns, G. Niedra, A. Priedītis un E. Rubīns.

 

Skaidrīte Smildziņa (Budovska)

 

PSRS tautu V spartakiādes finālsacensības 1971. gadā pirmo reizi notika Rīgā – jūras līcī sacentās burātāji. Trenera R. Karnīša vadībā uzvaru izcīnīja basketbolistes M. Skapāne, M. Saleniece, U. Semjonova, T. Hendele, M. Bikse, I. Pāne, Dz. Grundmane, S. Budovska, M. Bogdanoviča, S. Skulme, T. Buceniece un I. Ose. Zelta medaļas ieguva arī svarcēlājs G. Ivančenko un šķēpa metējs J. Lūsis. Peldētāja I. Andrejānova izcīnīja sudraba un divas bronzas medaļas. Par spartakiādes sudraba laureātiem kļuva šķēpa metēja E. Ozoliņa un desmitcīņnieks J. Lanka, svarcēlājs V. Aņikins, šāvējs A. Bucis, cīkstonis I. Klintsons, sambists S. Veļikotnijs un burātājs V. Kņazevs. 5000 m distancē J. Gustiņš izcīnīja bronzas medaļu.

PSRS tautu VI spartakiāde notika 1975. gadā. Rīgā risinājās sieviešu basketbola turnīrs. Jau ceturto reizi pēc kārtas uzvarēja Latvijas komanda – M. Skapāne, M. Saleniece, U. Semjonova, T. Hendele, M. Bikse, I. Pāne, Dz. Grundmane, M. Floretaka, T. Dauniene, S. Skulme, I. Lanka un I. Medne. Arī šahisti sacentās Rīgā. Latvijas komanda iekļuva pirmajā fināla sešniekā, veiksmīgi cīnījās A. Vītoliņš. Vieglatlētikā J. Lūsis spartakiādē palika piektajā vietā. 16 gadus vecā Rīgas skolniece L. Bļodniece (treneris – Oto Jurģis) kļuva par tautu spartakiādes un PSRS čempioni. Spartakiādes zelta medaļas ieguva arī airētājas J. Gžibovska un R. Veinberga divniekā bez stūrmaņa, V. Gaļinausks – riteņbraukšanā šosejā, V. Makajevs – šaušanā un sieviešu stafetes komanda – A. Dundure, S. Štūla, I. Barkāne un I. Kļimoviča – 4x400 m skrējienā. Vīriešu volejbola komanda pirmo reizi spartakiāžu vēsturē izcīnīja bronzas medaļas.

PSRS tautu VII spartakiādē 1979. gadā piedalījās arī ārzemju sportisti. Jaunajā Viļņas sporta pilī, uzvarot spēcīgo Lietuvas komandu, par čempionēm kļuva I. Kalniņa, V. Dūdina, U. Semjonova, I. Šulce, I. Sāmeite, I. Pāne, L. Grīnberga, L. Šurkusa, L. Sauša, D. Magazniece, L. Jūdasa un I. Rītiņa. Zelta medaļas akadēmiskajā četriniekā izcīnīja airētāji Ž. Tikmers, Dz. Krišjānis, D. Krišjānis, A. Garonskis, stūrmanis J. Bērziņš, bet ekipāžās kopā ar citu republiku sportistiem – smaiļotājs A. Avdejevs un burātājs A. Muzičenko. Latvijas vieglatlēte A. Stukāne uzvarēja tāllēkšanā (6,66 m). Latvijas vīriešu volejbola komanda guva lieliskas uzvaras pār Kubas un Japānas izlasēm, finālā zaudējot vienīgi Maskavas komandai, un izcīnīja otro vietu.

PSRS tautu VIII spartakiādē 1983. gadā šķēpmešanā rīdziniece L. Bļodniece un ventspilnieks D. Kūla izcīnīja zelta medaļas, bet J. Zirnis ieņēma otro vietu. Lodes grūšanā uzvarēja „Vārpas” stiprinieks Jānis Bojārs. Basketbolistes – U. Semjonova, L. Jūdasa, M. Feodorova, L. Grīnberga, D. Zeltiņa, V. Elksne, I. Brumermane, M. Siliņa, I. Briede, L. Sauša, I. Rītiņa un A. Muižniece – svinēja jau sesto uzvaru pēc kārtas. Vīriešu basketbola komanda ieņēma trešo vietu. Komandas kapteinis V. Valters tika iekļauts žurnālistu sastādītajā spartakiādes zvaigžņu komandā.

Vīriešu volejbola izlase vecākā trenera Genādija Paršina vadībā spartakiādē izcīnīja zelta medaļas. Komandas sastāvā bija P. Seļivanovs, R. Eglītis, S. Antipins, V. Miķelsons, B. Kolčins, J. Grantiņš, A. Jēkabsons, V. Rubenis, S. Buča, R. Vilde un A. Beļevičs.

 

 

Volejbola komanda. Vidū - treneris G.Paršins

Kanoe airēšanā 500 m distancē pirmā finišēja J. Sučkova un H. Justeļa laiva, bet trešā mērķi sasniedza PSRS izlases ekipāža – rīdzinieks I. Klementjevs kopā ar ukraini S. Osadčiju, savukārt 1000 m pirmā bija PSRS izlases laiva, bet Latvijas ekipāža ieņēma trešo vietu. Smailīšu divniekā 1000 m distancē A. Avdejevs un J. Jegorovs izcīnīja otro vietu. Dalītu pirmo vietu kopā ar citu republiku valsts izlases dalībniekiem ieguva arī akadēmiskie airētāji S. Stone un Ž. Tikmers. Sudraba godalgas vēl izpelnījās I. Jēkabsone akadēmiskās airēšanas vieniniekā un L. Baužīte riteņbraukšanā. Bronzas godalgas saņēma riteņbraucēja I. Putniņa un vīrieši 4 km komandu iedzīšanas braucienā – D. Liepiņš, M. Palejs, D. Grantiņš un A. Reimanis. Tādu pašu panākumu guva šāvēju komanda – J. Halikmā, E. Mežotnis, Ē. Filipēnoks un V. Žuravskis, kā arī akadēmiskie airētāji D. Krišjānis, Dz. Krišjānis un I. Bērziņš.

 PSRS tautu 1986. gada spartakiādē čempiona titulu izpelnījās bokseris Jurijs Vauļins, riteņbraucējs Uldis Brēmanis 1000 m hītā, Indra Masule akadēmiskās airēšanas vieniniekā, Olga Slapiņa 500 m smaiļošanā, Normunds Kisnics jāšanas trīscīņā, Igors Kazanovs 110 m barjerskrējienā (13,2 s), Ēriks Filipēnoks šaušanā ar mazkalibra šauteni guļus, akrobātu jauktais pāris Nellija Millere un Jevgeņijs Marčenko.

Sudraba medaļas ieguva vingrotāja N. Laščenova lēcienos, M. Štrobinders šķēpa mešanā (72,58 m), airētāja I. Lejasblusa akadēmiskajā vieglsvara vieniniekā, akadēmiskais četerinieks bez stūrmaņa – M. Silova, I. Veidemane, Z. Ozoliņa un S. Meškovska, kā arī jāšanas komanda trīscīņā – N. Kisnics, M. Burijs, O. Kozlovs un V. Matulis. Par bronzas laureātiem kļuva bokseri S. Boiko un A. Žukovskis, riteņbraucēja V. Brakmane sprintā, smaiļotājs S. Škabovs 500 m distancē, R. Mainiece iejādē, J. Neilands paukošanā ar špagatu, tenisisti G. Dzelde un U. Krēsliņš dubultspēlē, kā arī vīriešu tenisa un basketbola komandas.

 

PSRS tautu ziemas spartakiādes

PSRS tautu I ziemas spartakiādes sacensības notika 1962. gadā. Latvijas PSR sportisti piedalījās visos programmas veidos. Labākos panākumus guva Ārija Gulīte 1500 m slidojumā un sieviešu stafetes komanda 4x5 km slēpojumā, izcīnot ceturto vietu.

PSRS tautu II ziemas spartakiādē 1966. gadā Latvijas sportisti piedalījās visu veidu sacensībās, pirmajā sešniekā iekļuva biatlonistu stafetes komanda. L. Kauniste ieņēma 8. vietu 1000 m slidojumā. No biatlonistiem labāko – 15. vietu ieņēma J. Gulbis 20 km distancē.

PSRS tautu III ziemas spartakiādē 1974. gadā finālsacensībās zelta medaļa J. Ciagunam par uzvaru slalomā. Kamaniņu sportā otro vietu izcīnīja V. Zozuļa, kā arī R. Upatnieks un V. Ķuzis divniekā. Otrs Latvijas divnieks – D. Bremze un A. Kriķis – ieņēma trešo vietu. Latvijas kamaniņu braucēji izcīnīja pirmo vietu komandu vērtējumā. 

 

Tā Cēsīs sākās kamaniņas

  

Lasma Kauniste, treneris A.Bērziņš, Ārija Gulīte.

PSRS tautu IV ziemas spartakiādē 1978. gadā zelta medaļu izcīnīja V. Zozuļa, bronzas – I. Amantova. Trešais finišēja P. Cīmanis vieniniekā, kā arī D. Bremze un A. Kriķis divniekā. 

PSRS tautu V ziemas spartakiādē 1982. gadā par vicečempioniem kļuva I. Amantova un J. Eisaks.

PSRS tautu VI ziemas spartakiādes 1986. gada sacensībās bobsleja četrinieku sacensībās par spartakiādes čempioniem kļuva J. Ķipurs, M. Poikāns, I. Bērzups un J. Jaudzems. Divvietīgo ekipāžu sacensībās sudraba medaļas ieguva V. Batarags un S. Pavlovskis, bet bronzas – M. Poikāns un I. Bērzups. Kalnu slēpošanas sacensībās bronzas godalgu ieguva Rīgas skolnieks S. Sokoļenko. Kamaniņās 5. vieta I. Amantovai un M. Brasla.       

                                      

                                                                       Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošana

Latviešus emigrācijā neatstāja doma par piedalīšanos olimpiskajās spēlēs un Latvijas NOK darbības atjaunošanu. 1947. gada 7. jūnijā Latvijas sūtnis Londonā Kārlis Zariņš nosūtīja vēstuli Starptautiskajai olimpiskajai komitejai, paziņojot, ka jaunā LOK nodibināta emigrācijā. Vēstulē atgādināts, ka LOK turpina būt par SOK locekli un ka J. Dikmanis kā SOK pārstāvis ir arī LOK sastāvā un Latvijas sportisti vēlas  piedalīties 1948. gada olimpiādē Londonā. No SOK un tās prezidenta Z. Edstrēma atbilde netika saņemta,

Tomēr cīņa par LOK atjaunošanu turpinājās. 1988. gada 1.-2. jūnijā sarīkoja sanāksmi - „Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienības vadītāju un ekspertu piedalīšanos”. Sabiedrībā šo kopsapulci sāka saukt par Radošo savienību plēnumu. Plēnumā pirmoreiz izskanēja maģiskie vārdi - ”Trešā Atmoda”, sākās ceļš uz valstisku neatkarību.

Radošo savienību plēnumā Latvijas PSR Motosporta federācijas prezidents, viens no aktīvākajiem LOK atjaunotājiem Valdis Kleinbergs panāca, ka rezolūcijā,  adresētai Latvija PSR un PSRS vadībai, ierakstīja: ”... panākt, lai Latvijas PSR tiktu uzņemta par locekli ANO, UNESCO, olimpiskajā kustībā, sporta un citās federācijās ar tiesībām piedalīties starptautiskos politikas, kultūras, zinātnes un sporta forumos, lietojot mūsu suverenās republikas valstiski nacionālo simboliku.” Šādā rezolūcijā pirmo reizi publiski paziņoja sporta sabiedrības nostāju par Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanu. Plēnums ielika pamatus Latvijas ceļam uz neatkarības atjaunošanu, LOK atzīšanu. Daugavas stadionā 1989. gada 28. augustā notika sporta un fiziskās kultūras aktīva mītiņš, tajā pieņēma rezolūciju, kurā mītiņa dalībnieki izteica protestu pret PSKP CK pausto viedokli. Laikraksts “Sports” 1988. gada 17. septembrī publicēja aicinājumu, kuru bija parakstījuši 24 pazīstami sportisti un sporta darbinieki. Tajā tika norādīts, ka LOK savulaik slēgta nepamatoti.

Desmitiem tūkstošu cilvēku 7. oktobrī pulcējās Mežaparka Lielajā estrādē, kur notika dziesmota tautas manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā», kas bija veltīta Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresam un Konstitūcijas dienai. Plīvojot olimpiskajam karogam, mītiņā runāja arī Vilnis Baltiņš. Sapulcējušies atbalstīja olimpiskās komitejas atjaunošanu. Pēc divām dienām tika nodibināta Latvijas Tautas fronte (LTF), kuras programmā bija rakstīts: „LTF atbalsta aicinājumu atjaunot Latvijas Nacionālo olimpisko komiteju.”

Pirmā LOK atjaunošanas darba grupas sanāksme notika 21. oktobrī, bet 25. oktobrī LOK atjaunošanas darba grupa nolēma 19. novembrī sasaukt LPSR sporta aktīva kopsapulci. LOK atjaunošanu ar saviem parakstiem atbalstīja vairāk nekā 66 tūkstoši sportistu un sporta darbinieku, kā arī iedzīvotāji.

1988. gada 19. novembrī kopsapulcē, kurā piedalījās 483 vēlēti delegāti, pasludināja Latvijas Olimpisko par atjaunotu. Tika ievēlēti 178 LOK locekļi.. Par LOK prezidentu ievēlēja Vilni Baltiņu, vienu no galvenajiem LOK atjaunošanas iniciatoriem

 

 

                                              Augstskolu sports

                   

Studentu sporta kustības pirmsākumi Latvijā saistīti ar  Korporāciju Prezidiju konventā (PK), kas vadīja un organizēja arī sporta nodarbības un treniņus studentiem. PK dibināta 1919. gada 27. septembrī, no 1923. gada to vadīja Jaunatnes kristīgās savienības (Young Mens Christian Association) direktors Džons Geiners. Dažādu sporta veidu attīstība vēlāk izvērtās Latvijas Studentu korporācijās. 1927. gadā Latvijas Studentu korporācija ”Selonia” nodibina airēšanas sekciju, savukārt ”Lettonia” galda tenisā. 1932. gadā, notika pirmās sacensības starp korporācijām basketbolā. Sākās populārie volejbola (no 1933.g.) un basketbola (1934.g.) studentu turnīri.

 

1922. gadā nodibināja Latvijas Universitātes akadēmisko sporta biedrību (LUASB). 1928.gadā nodibināja biedrību „Universitātes sports” (US), tās dibinātais un ilggadējs vadītājs bija Roberts Plūme. 1935. gadā no Latvijas Universitātes par 1. Eiropas čempioniem basketbolā kļuva pieci spēlētāji - R.Jurciņš, E.Andersons, Dž.Raudziņš, A.Krisons un E.Rūja. Latvijas studenti startēja Pasaules studentu Vasaras Universiādēs 1933. gadā Turīnā, 1935. gadā Budapeštā, 1937. gadā Parīzē un 1939. gadā Monako, kā arī Pasaules studentu Ziemas Universiādēs - 1933. gadā Bordonekijā, 1935. gadā Sanktmoricā un 1939. gadā Lillehamerā.

 

1923. gada 11. aprīlī  Baltijas valstu studentu organizācijas parakstīja sadarbības līgumu par sporta spēļu rīkošanu. Par SELL (spēļu nosaukums ir atvasināts no četru dalībvalstu nosaukumu pirmajiem burtiem - Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva) studentu spēļu pirmsākumu uzskatamas 1923. gadā Tartu notikušās studentu sporta sacensības. 1924. gadā Rīgā norisinājās 2. spēles, kuras nosauca par  Baltijas valstu studentu olimpiādi. 1929. gadā Rīgā notika pirmās SELL sacensības ziemas sporta veidos, bet 1937. gadā Rīgā notika pirmais SELL šaha turnīrs. 1938. gada SELL spēlēs Kauņā pirmo reizi tika iekļauts basketbols.

 

Augstskolu spotu vada Latvijas Augstskolu sporta savienība (LASS), kas oficiāli dibināta (atjaunota) 1993. gada 7. jūlijā, tomēr tā veica studentu sporta vadību jau no 1990. gada. LASS ir patstāvīga un neatkarīga sabiedriska sporta organizācija, kas sadarbojas ar Starptautisko Studentu Sporta federāciju (FISU), Eiropas Studentu Sporta asociāciju (EUSA), Latvijas Republikas oficiālajām valsts struktūrām, Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP), Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), sporta veidu federācijām, savienībām un augstskolām un to sporta klubiem. Daudzus gadus LASS vadīja LSPA profesors Uldis Švinks. Patreiz par LSSA vadītāju ievēlēta LSPA profeore Agita Ābele.

1997. gadā Tartu tikās studentu organizāciju pārstāvji no Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas un parakstīja deklarāciju par SELL spēļu atjaunošanu. 1998. gada maijā Tartu notika atjaunotās SELL spēles.

2017. gadā no 19. līdz 21.maijam Rīgā notika 13. SELL studentu spēles. Piedalījās vairāk nekā 1500 dalībnieki no 13 valstu 65 augstskolām. No Latvijas piedalījās 554 studenti. Lielākā delegācija bija no Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) - 146 dalībnieki, Latvijas Lauksaimniecības universitātes - 90 dalībnieki un Rīgas Stradiņu universitātes - 89 dalībnieki. No Lietuvas startēja 397 studenti, kuri pārstāvēja 11 augstskolas. No Igaunijas startēja 107 dalībnieki, bet no Somijas 98 dalībnieki. Ķīnas delegācija uz spēlēm ieradās ar 54 dalībnieku lielu delegāciju no 7 dažādām Ķīnas universitātēm. Studenti sacentās 15 dažādos sporta veidos.

 

Studentu sporta spēļu medaļu kopvērtējumā pārliecinoši veiksmīgākā bija Lietuvas Sporta universitāte, kas izcīnīja 40 godalgas (17 zelta, 14 sudraba un 9 bronzas) Otrajā vietā ar 24 medaļām (7, 5, 12) ierindojās LSPA, bet trešajā vietā ar 18 medaļām (6,7,5) ierindojās Krievijas augstskola (Lobachevsky State University) no Ņižņijnovgorodas. Valstu kopvērtējumā labākā bija Lietuvas delegācija, kas kopā izcīnīja 143 medaļas. Otrajā vietā ar 94 medaļām ierindojās Latvija un trešajā vietā Krievija ar 23 medaļām.

35. SELL Studentu sporta spēles norisinājās no 2019. gada maijā Kauņā, Lietuvā. Piedalījās 1500 sportisti no 7 valstīm (Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas, Krievijas, Polijas un Ķīnas), pārstāvot 50 universitātes 13 dažādos sporta veidos. Latvijas augstskolas kopumā ieguva 48 medaļas (14 zelta, 13 sudraba un 21 bronzas). Rīgas Tehniskā universitātei 15 medaļas (4, 5, 6). Kopvērtējumā pirmo vietu izcīnīja Lietuvas Sporta universitāte, iegūstot 54 medaļas (19 zelta, 19 sudraba, 16 bronzas). Otrā vieta – Ķīnas Ģeoloģijas universitātei (7, 2, 2 ), trešā vieta Vītauta Dižā universitāte (6, 5, 10).

 

LASS no 1990./1991. mācību gada rīko Latvijas Universiādēs. Latvijas I Universiādē piedalījās sešas no esošajām 12 augstskolām. Latvijas 9. Universiādē tika piedāvātas sacensības 18 sporta veidos, bet Latvijas 13. Universiādē 2012./2013. mācību gadā tika organizētas sacensības jau 25 sporta veidos.

 

Vairāki studenti - pazīstami sportisti - guvuši panākumus Pasaules Universiādēs. Izcili panākumi šķēpmetējiem - 1999.gadā Palma de Maljorkā un 2001.gadā Beijingā par Universiādes čempionu kļuva Ēriks Rags, 2005. gadā Izmirā (Turcija) par čempionu kļuva Ainārs Kovals, bet 2007. gadā Bangkokā (Taizemē) Vadims Vasiļevskis, bet A. Kovals izcīna bronzas medaļu. 2009.gada Universiādē Harbinā (Ķīna) A. Kovals otreiz izcīnīja Universiādes čempiona medaļu. Universiādes medaļas izcīnījuši arī vingrotāji. 2001. gada Universiādē Beijingā par vicečempionu kļuva Igors Vihrovs, savukārt 2003.gadā Korejā par Universiādes čempionu kļuva Jevgēņijs Saproņeko.

 

                                                       Lauku sports

 

 

Lauku sportistiem 1948. gada 3.-5. septembrī Rīgā notika pirmā lauku jaunatnes spartakiāde. Programmā bija šaušana, vieglatlētika, riteņbraukšana  un peldēšanas. Piedalījās 17 apriņķu 247 dalībnieki. Labākos rezultātus guva Ogres, Ventspils un Ilūkstes apriņķu sportisti.

Otrā spartakiāde arī notika Rīgā 1949.gadā no 6.-9.oktobrim ar 25 apriņķu vairāk nekā 600 dalībniekiem. Kopvērtējumā uzvarēja Ventspils apriņķa komanda, atstājot tālākās vietā Ogres un Liepājas sportistus.

Lai aktivizētu lauku iedzīvotāju, Latvijas PSR Ministru padome 1949.gada 11.maijā pieņēma lēmumu „Par kolhozu brīvprātīgās sports biedrības „Vārpa” organizēšanu”.

Lauksaimniecības ministrija 1949. gada 23.decembrī nodibināja „Vārpa” organizācijas biroju, par tā priekšsēdētāju vietnieku  ievēla pazīstamo sporta darbinieku Arnoldu Brambergu. Latvijas PSR teritorijā 58 lauku rajonos sāka organizēt birojus sporta biedrības dibināšanai. 1950. gada 14. decembrī apstiprināja biedrības karogu, emblēmu, sporta tērpa paraugu. Biedrības karoga krāsa - jaunu asnu zaļumu, kas simbolizēja jauno, augošo, briestošo, radot ticību bagātai ražai.

Latvijas kompartija 1950.gada oktobrī pieņēma lēmumu „ Par pasākumiem KBSB „Vārpa” organizatorisko nostiprināšanu”, ar kuru noteica juridisko biedru maksas.  

Pirmā biedrības konference notika 1951.gada 26.aprīlī. Ar ziņojumu uzstājās Lauksaimniecība ministrs Aleksandrs Ņikonovs. Par biedrības Centrālās padomes pirmo priekšsēdētāju ievēlēja komjaunatnes aktīvistu Aleksandru Mlokitu, kurš vēlākos gados bija Rīgas cirka direktors.

Vēlākus gadus par „Vārpa” CP priekšsēdētājiem tika ievēlēti: Arturs Katlaps (1955-1956), Gunārs Riekstiņš (1956-1966), kurš tika pārcelts par Latvijas  PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietnieku; Viktors Ivbulis (1966-1968) - pēc Latvijas Universitāte absolvēšanas pārgāja augstskolas darbā, kļuva par profesoru, akadēmiķi; Imants Ramuts (no 1968. gada līdz „Vārpa” praktiskās darbības beigām).

Biedrības rīcībā 1949.gadā bija tikai  trīs kompleksie laukumi ar 400 m skrejceļu, 21 mazie sporta laukumi, 10 futbola, 34 basketbola un 216 primitīvi volejbola laukumi. Rajonos darbojās arī citu sporta biedrību - „Dinamo”, „Spartaks”, „Darba Rezerves” - kolektīvi.

1950. gadā nodibināja kompart apbalvojumu - ceļojošo Sarkano karogu. Par uzvarētāju atzina un karogu saņēma Talsu rajons, atstājot aiz sevis Valmieras, Kuldīgas, Valkas rajonus. Arī nākošajos trīs gadus karogu pasniedza Talsu rajonam, kur Fiziskās kultūras un sporta komiteju vadīja Eduards Zolts, savukārt „Vārpa” padomi Elmārs Bebrišs.

Rīgā 1950. gadā no 4.līdz 9. jūlijam notika Latvijas PSR spartakiāde septiņos sporta veidos, kurā piedalījās 57 rajonu komandas. Kopvērtējumā aiz Rīgas un Jelgavas pilsētu komandām ierindojās Cēsu rajons. Riteņbraukšanā startēja 279 sportisti no 34 rajoniem. Šajās sacensībās kā pirmie lauku sportisti sporta meistara normatīvu izpildīja Baldones riteņbraucējas Genoveva Veže un Antons Stankuss.

 „Vārpa” CP nolēma turpmāk rīkot savu spartakiādi. 1953. gadā Saulainē pulcējās 53 rajonu 900 sportistu. Četru sporta veidu - vieglatlētika, futbols, riteņbraukšana, volejbols - kopvērtējumā uzvarēja Liepājas rajons.

Radās doma sarīkot lauku sporta spēles. 1959.gadā Lauku sporta spēles notika Saldū, tajās desmit sporta veidos piedalījās 42 rajoni ar 1770 dalībniekiem.

 

Gads

Vieta

1.vieta

2.vieta

3.vieta

1959

Saldus

Tukuma

Talsu

Rīgas

1960

Limbaži`

Tukuma

Rīgas

Talsu

1962

Cēsis

Valmieras

Talsu

Tukuma

1964

Cēsis

Rīgas

Valmieras

Madonas

1966

Bauska

Valmieras

Bauskas

Tukuma

1968

Ogre

Bauskas

Valmieras

Rīgas

1970

Gulbene

Valmieras

Cēsu

Liepājas

1972

Stučka

Tukuma

Bauska

Valmieras

1974

Roja

Tukuma/

Rīgas

      -

Liepājas

1977

Jēkabpils

Rīgas

Valmieras

Ogres

1979

Dobele

Valmieras

Rīgas

Dobeles

1981

Bauska

Rīgas

Valmieras

Jelgavas

1983

Jēkabpils

Rīgas

Stučkas

Valmieras

1986

Stučkas

Rīgas

Valmieras

Limbažu

1988

Ozolnieki

Rīgas

Valmieras

Ogres

1990

Bauska

Rīgas

Valmieras

Jelgavas

1992

Ludza

Valmieras

Jelgavas

Ogres

1994

Balvi

Valmieras

Rīgas

Jēkabpils

1996

Ozolnieki

Valmieras

Liepājas

Rīgas

1998

Valmiera

Valmieras

Rīgas

Cēsu

2000

Aizpute

Rīgas

Valmieras

Liepājas

 

1974.gada Lauku sporta spēles notika viena kolektīva  - zvejnieku kolhoza „Banga” no jauna uzbūvētājās sporta bāzēs. Arī 1988.gadā spēles notika viena kolektīva sporta kluba „Ozolnieki” bāzēs.

Viena rajona robežās darbojās vairākas sporta organizācijas. 1960.gadā 17. maijā kompartijas centrālā komiteja  un LPSR Ministru padome pieņēma lēmumu „Par pasākumiem fiziskās kultūras un sporta tālākai attīstībai Latvijas PSR”. Lēmumā bija noteikts, ka līdz 1.jūlijam jālikvidē  citas lauku sporta organizācijas un visas funkcijas jāpārņem „Vārpai”. Sacensībā par labāko rajoni fiziskās kultūras un sporta darbā 1960.gadā saņēma Tukuma rajons, 1961. gadā  - Valmieras rajons, no 1962. gada līdz 1965.gadam - Cēsu rajons, 1966.gadā Bauskas rajons.

1963.gadā „Vārpa” tika pakļauta Latvijas republikas arodbiedrību padomei un tās nosaukums bija - Latvijas PSR arodbiedrību kooperatīvā lauku brīvprātīgā sporta biedrība „Vārpa”. Arodbiedrība finansēja „Vārpa” CP darbību un izlases komandu mācību treniņa pasākumus. Juridisko biedru iemaksātie līdzekļi palika rajona padomē, bet vienu trešdaļu ieskaitīta biedrības centralizētajā fondā ar kuru rīkojas biedrības CP prezidijs.

„Vārpa” uzsāka organizēt profesionālās  nozaru spartakiādes. 1956.gadā notika patērētāju kooperācijas darbinieku spartakiāde, 1968.gadā zvejnieku kolhozu spartakiāde, kurā uzvarēja „9.maijs” kolektīvs, otrajā vietā ierindojas „Brīvais vilnis” (Kolka), trešie - „Zvejnieks” (Saulkrasti). 1959.gadā notika padomju saimniecību spartakiāde. Sacensības risinājās Valmieras rajona saimniecības „Burtnieki” jaunajā stadionā. Lauksaimniecības ministrijas balvu saņēma „Burtnieki”, otrie bija Balvu rajona „Bērzpils”, trešie - Talsu rajona „Okte”. Jēkabpilī 1962.gadā satikās meža darbinieku sportisti, kuri šo tradīciju turpināja arī nākamajos gados.

 „Vārpa” CP 1957.gadā organizēja pirmo lauksaimniecības darbinieku spartakiādi, kura notika 11.- 13.augustā Saldū. Uzvarēja: kolhozu grupā - Ventspils kolhozs „Uzvara”; valsts saimniecību grupā - Tukuma rajona K.Marksa saimniecība; starpkolhozu organizāciju grupā - Ogres SCO; Lauktehnikas grupā _ Jēkabpils LLT nodaļa; meliorāciju  celtniecības pārvalžu grupā - Saldus SMCP.

1973.gadā sportistus uz starta GDA spartakiādē aicināja Kokapstrādes un papīra rūpniecības darbiniekus. 1980.gadā spartakiādi sarīkoja meliorācijas un ūdenssaimniecības ministrija. Aizputē 1983.gadā satikās Latvijas Gaļas un piena rūpniecības organizāciju sportisti.

Sākot ar 1956. gadu „Vārpa” pārņēma lauku tehnikumu sporta darba organizāciju. Pirmā tehnikumu spartakiāde notika jua 1951.gadā, kad uzvarētāju godā tika Saulaines tehnikums.  Turpmākajos gados Saulaines tehnikums pirmo vietu izcīnīja 15 reizes. Sešas reizes spartakiādes uzvarējuši kandavnieki, trīs reizes uzvarētāju godā bijis Vecbebru un Višķu tehnikums, pa divām reizēm Laidzes, Saldus un Mālpils audzēkņu komandas. Vispusīgs darbs skolotāja Alfrēda Lejas vadībā ritēja Kazdangas tehnikumā, kura fizkultūras kolektīvu 1955. un 1957. gadā izvirzīja par Vissavienības lauksaimniecības izstādes dalībnieku, bet 1970.gadā par Vissavienības tautsaimniecības sasniegumu izstādes dalībnieku. A.Lejam piešķirts LPSR Nopelniem bagātā trenera nosaukums, savukārt 1996.gadā - Triju Zvaigžņu ordeni.

 „Vārpa” ar 1960.gadu iesāka ikgadēju sacensību ar kaimiņu sporta biedrībām - „Jeud” (Igaunija) un „Nemunas” (Lirtuva), vēlāk pievienojas Baltkrievijas sporta biedrība ”Urožai”. Pirmo vietu parasti ieguva „Jeud”, vārpieši pārsvarā turējās otrajā vietā. Vērtējot Latvijas PSR sporta organizāciju sasniegumus „Vārpa” 1964. un 1965.gadā tika apbalvota ar Vissavienības arodbiedrību sporta biedrību ceļojošos sarkano karogu, turklāt 1964. gadā „Vārpa” ierindojās 3. vietā starp visām PSRS savienoto republiku sporta biedrībām. No 1966. Līdz 1971, gadam „Vārpa” ieņēma otro vietu konkursā starp savienoto republiku lauku sporta biedrībām

Sākot ar 1965.gadu, lauku saimniecībās izveidoja fiziskās kultūras metodiķa štata vienību. Lai labāk koordinētu darbu, Lauksaimniecības ministrijā izveidoja lauku fiziskās kultūras un sporta padomi ministra pirmā vietnieka Leo Bērziņa vadībā. Latvijas Republikas arodbiedrību padome 1966. gadā nodibināja LRAP ceļojošo sarkano karogu „Vārpa” fizkultūras kolektīvu apbalvošanai. Pirmie karogu saņēma Valmieras rajona kolhoza „Liesma’(vēlāk „Naukšēni) kolektīvs, kurš šo apbalvojumu izpelnījās arī turpmākos sešus gadus. Labāko skaitā izvirzījās arī Ogres rajona kolhozs „Meņģele”, Jēkabpils „Nākotne”, paraugsaimniecība „Burtnieki, rūpnīcas ”Vulkāns” Tukuma cehs.

PSRS 1968.gadā SBOS vietā izveidoja Fiziskās kultūras un sporta komiteju (FKSK). Analogi tika izveidota Latvijas PSR FKSK, kā arī 26 rajonu un 7 pilsētu FKSK. Tika nodibināts ceļojošais sarkanais karogs lauku rajoniem. Trīs gadus (1969-1971) to saņēma Bauskas rajons, sākot ar 1973. gadu piecas reizes uzvarētāji bija valmierieši, pa vienai reizei Stučkas, Limbažu, Dobeles un Tukuma rajons.

               1981. gadā „Vārpa” Centrālo padomi pārveidoja par republikas padomi un iekļāva Vissavienības lauku sporta biedrības „Urožai” sistēmā. Līdz tam „Vārpa” 1977. un 1978. gadā Vissavienības konkursā starp lauku sporta biedrībām sporta meistarības rādītājos ieņēma otro vietu aiz Krievijas PFSR sporta biedrību „Urožai”. Vissavienības lauku 4.sporta spēlēs Smoļenskā vārpieši ieņēma ceturto vietu, 1985. gadā Azerbeidžanā „Vārpa” komanda izcīnīja trešo vietu aiz Krievijas un Ukrainas komandām. Vārpieši izcīnīja pirmās vietas loka šaušanā un dambretē, otrās vietas riteņbraukšanā un jātnieku sportā, trešās vietas vieglatlētikā, stenda šaušanā, smaiļošanā un kanoe airēšanā.

„Vārpa” nodibināja sešas bērnu sporta skolas - komplekso BKSS, Ogres, Rīgas, Stučkas, Talsu un Valmieras rajonos. Sporta skolās  strādāja 67 treneri. Līdz 1985. gadam „Vārpa” bija izauguši 26 starptautiskās klases PSRS sporta meistari, 473 sporta meistari, 2034 meistarkandidāti.

1985.gadā PSRS ieviesa uzlabotas GDA kompleksa normas un prasības. Normu kārtotāju labāko vidū izvirzījās Bauskas un Valmieras rajoni. Tika nodibināts apbalvojums „GDA goda nozīme”, kuru piešķīra kolektīviem. Kā pirmie apbalvojumu saņēma Pļaviņu hidroelektrostacijas, Dobeles rajona kolhoza „Auri”, Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, Ogres rajona „Madliena” kolektīvi.

 Rīgā 1987.gada 23.aprīlī notika „Daugava”, „Vārpa” un „Lokomotīve” apvienotais kopīgais plēnums, kurā pēc LRAP ierosinājuma, izveidoja vienu - Brīvprātīgo arodbiedrību fizkultūras un sporta biedrību „Daugava”. Tomēr astoņdesmito gadu beigās izrādījās, ka veiktā izmaiņas bijušas nelietderīgas. 1988.gada decembrī pieņēma lēmumu atjaunot „Vārpa”, un 1989.gada 14. martā atjaunoja LPSR brīvprātīgo arodbiedrību un valsts kooperatīvo fizkultūras un sporta biedrību „Vārpa”. Atjaunotā biedrība saglabāja esošo karogu arī emblēmu, tikai sarkano zvaigzni tajā nomainīja ar auseklīti. Statūtos ierakstīja, ka biedrība var izbeigt savu darbību tikai ar kongresa lēmumu.

Biedrībai trūka finanšu līdzekļi. Lai uzlabotu esošos stāvokli lūdza palīdzību Ministru Padomei, kura 1990. gada 13.aprīlī pieņēma lēmumu.Nr 102 „Par Latvijas lauku sporta biedrības «Vārpa» jautājumiem”. Tas bija vien no pēdējiem mēģinājumiem nostabilizēt „Vārpa” darbību, diemžēl īslaicīgs.

               1991. gadā atjaunoja Latvijas valstisko neatkarību. Atjaunotajā Latvijā  turpinājās sporta sistēmas un pārvaldes pilnveidošana. Apgūstot citu pieredzi, 1993.gadā 8. jūnijā nodibināja organizāciju „Sports visiem” un tajā iesaistījās arī „Vārpa”.

1992.gadā „Vārpa” bija spiesta likvidēt sporta skolas. 1993.gadā izmainīja statūtus, nosakot, ka tā ir neatkarīga sporta sabiedriska organizācija. Diemžēl šis izmaiņas neuzlaboja biedrības finanšu stāvokli.  Rīgā, 1995.gada 10. martā notika „Vārpa” konference, kurā pieņēma tālākas darbības programmu. Faktiski darbība izbeidzās 2000. gadā, kad sarīkoja pēdējās - 21. sporta spēles. „Vārpu” 2007. gadā izslēdza no Uzņēmuma reģistra.  

Vairāki „Vārpas” sportisti guvuši izcilus panākumus.

Kamaniņu sportā - Vera Zozuļa  Leikpleisidas olimpisko spēļu čempione (1980), pasaules čempione (1978). Dainis Bremze un Aigars Kriķis  pasaules čempioni (1978).   Ingrīda Amantova 3. vietā Olimpiskās spēlēs  Leikpleisidā. Mārtiņš Rubenis  2006. gada olimpisko spēļu Turīnā un 2014. gada Soču bronzas medaļnieks,  pasaules čempionāta sudraba (2003., 2004.gadā) un bronzas medaļa (2006) ieguvējs.

Vieglatlēti - Juris Silovs sudraba medaļa olimpiskās spēlēs Minhenē (1972),  Monreālā (1976) bronzas medaļa. Inta Kļimoviča Drēviņa bronzas medaļa olimpiskajās spēlēs Monreālā (1976). Māris Bružiks Eiropas čempions (1986). Jānis Bojārs PSRS čempions telpās (1981.-1983. un 1986.), Eiropas čempionātā sudraba medaļa (1982), Eiropas čempions telpās (1983.un 1984.gadā). Vineta Ikauniece (Plūksna) Eiropas kausu 4x400 m stafetē ieguvēja (1987), trīskārtēja PSRS vicečempione (1985.–1986.gadā). Edvīns Zāģeris, PSRS tautu spartakiādes čempions 400 m/b (1967).

Riteņbraukšanā - Baiba Caune-Morzika, divas reizes PSRS čempione (1968,1969), 2 reizes pasaules vicečempione (1968,1974). Emīlija Sonka (Putniņa) pasaules čempione (1964), 3 reizes  PSRS čempione (1963, 1964, 1968).

Jānis Ciaguns  PSRS čempions slalomā (1973), PSRS Tautu spartakiādes čempions (1974), PSRS kausa ieguvējs (1978).

 

 

 

                                                 Latvijas sportisti dažādos laikos olimpiskajos sporta veidos izcīnijuši

                                                  zelta, sudraba un bronzas medaļas

                                                   Olimpiskajās spēlēs iegūtas 26 zelta, 42 sudraba un 31 bronzas medaļas.

                                                   Pasaules čempionātos - 80 zelta,69 sudrab un 79 bronzas medaļas.

                                                   Eiropas čempionātos - 200 zelta, 119 sudraba un 122 bronzas medaļas.

 

 

                                    Latvijas sportistu izcīnītas medaļas

                                olimpiskajos sporta veidos pēc neatkarības   atjaunošanas

                                                   OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS

 

                               

Gads

Zelta

Sudraba

Bronzas

1992

-

2

1

1996

-

1

-

 2000

1

1

1

2004

-

4

-

2006

-

-

1

2008

1

3

1

2010

-

3

-

2012

1

-

2

2014

4

1

8

2018

-

-

2

 


                                              Igors Vihrovs                                            Māris Štrombergs                       Jānis Strenga, Daumants Dreiškens, Arvis Vilkaste, Oskars Melbārdis                                                                                              

 

                Kamanas.  Bobslejs.  Skeletons.