Uļjana Semjonova

Uļjana Semjonova (īstajā vārdā Iulijaka Semjonova) dzimusi 1952. gada 9. martā Lietuvā, Zarasos. Bērnību Uļjana pavadījusi Medumu ciemā Daugavpils rajonā.

Rīgā mācījusies internātskolā, vēlāk turpinājusi mācības Rīgas 14. vidusskolā. 1974. gadā Uļjana Semjonova absolvējusi Latvijas valsts fiziskās kultūras institūtu, iegūstot sporta pedagoga izglītību.

Jau 13 gadu vecumā viņa bija gandrīz divus metrus gara, spēcīga - norūdīta lauku darbos. Māsas vīrs Pāvels uzrakstīja par Uļu gara auguma basketbolistu meklēšanas konkursam un Rīgas basketbola treneri - Maigonis Geistards, Raimonds Karnītis, Augusts Raubens – vairākkārt brauc pie Uļas, lai pierunātu viņu  braukt uz Rīgu. Visbeidzot  A.Raubēnam izdevās pierunāt Uļjanu pārnākt uz Rīgu gan mācīties, gan apgūt  basketbola gudrības.  

Basketbola pamatus U. Semjonovai mācīja zinošais, daudzu jauniešu treneris Augusts Raubens. Kad 1967. gadā trenera Viktora Strupoviča vadībā Latvijas meitenes uzvarēja PSRS skolēnu spartakiādē, tad šajā panākumā  bija jau U. Semjonovas nopelns. No 1968. gada U. Semjonova spēlēja TTT komandā. Trenera Oļģerta Altberga vadībā sākotnējās zelta komandas pamatsastāvu veidoja Skaidrīte Smildziņa (Budovska), Dzidra Karamiševa, Silvija Krodere un citas izcilas latviešu basketbolistes. Komanda drīz izcīnīja PSRS čempionāta zelta medaļas un veica to vēl 20 reizes, 18 reizes izcīnīja Eiropas kausu - šis sasniegums ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā. Sešas reizes TTT komanda kā Latvijas PSR izlase kļuva par PSRS Tautu spartakiādes uzvarētāju.

Kad  trenera amatu atstāja  O. Altbergs, viņa vietā par TTT treneri kļuva  Raimonds  Karnītis, savulaik izcils basketbolists. R. Karnītis meistarkomandā Uļjanu Semjonovu pieņēma 16 gadu vecumā un sāka veidot komandas spēli, balstoties uz Uļju. R. Karnītis Uļju centās virzīt tā, lai viņa izmantotu savas fiziskās dotības. Viņas lietderības koeficients bija gandrīz divreiz lielāks nekā jebkurai citai spēlētājai. 

R.Karnītim un Latvijas basketbola vadībai nācās  sargāja Uļju  no citu komandu piedāvājumiem. Maskavas un Ļeņingradas treneru rīcībā bija daudz vairāk naudas, viņi piedāvāja dažādas iespējas  arī vilinošus ārzemju braucienus. Tomēr Uļja palika uzticīga Latvijai. Daudziem Krievijas klubu treneriem bija apnikusi Latvijas basketbolistu hegemonija un viņi kopējiem spēkiem centās atņemt TTT komandai “zelta pozīciju”. Bieži vien  tas tika veikts ar tiesnešu rokām - labākajām spēlētājām ātri piešķirot piecas nepelnītas personiskās piezīmes. Tika  veidotas superkomandas uz Maskavas apgabala komandas “Spartaks” vai ACSK kluba bāzes. Tomēr šis komandas  nespēja apspēlēt TTT ar U.Semjonovu priekšgalā.  Arī R.Karnītim, kas TTT  komandu aizveda līdz daudzām uzvarām PSRS čempionātos, PSRS izlases trenera amatu nepiedāvāja. Arī citām Latvijas sportistēm, kas bija daudzkārt pārākas par PSRS izlases dalībniecēm, vieta izlasē nekad neatradās. Tajā pašā laikā  bez Uļjanas Semjonovas PSRS izlase arī nevarēja iztikt. 

Par olimpisko čempioni basketbolā   U. Semjonova kļuva  1976. gadā Monreālā un 1980. gadā Maskavā. Uļas Semjonovas kontā ir trīs pasaules čempiones medaļas (1971.g.,1975.g.,1983.g.), desmit Eiropas čempiones zelts (1968.g., 1970.g., 1972.g., 1974.g., 1976.g., 1978.g., 1980.g., 1981.g., 1983.g., 1985.g.), Universiādes čempiones medaļa (1973.g.), trīs Eiropas junioru čempiones zelts (1867.g., 1969.g., 1971.g.). Par PSRS čempioni Uļa kopā ar savu TTT  komandu kļuvusi piecpadsmit reizes, četras reizes bijusi PSRS Tautu spartakiādes čempiones godā, kā arī PSRS čempionātos ieguvusi sudraba (1974g., 1978g., 1986.g.) un bronzas medaļas (1985.g.). Eiropas valstu čempionvienību kausā uzvarēts vienpadsmit reizes (1968.-1975.g., 1977.g., 1981.g., 1982.g.) un 1987.gadā iegūts Lilianas Ronketi Eiropas kauss. Uļa TTT komandā cīnījās līdz 1987. gadam. Viņa gan vēl uzspēlēt paspēja Spānijas klubā “Tintoretto”, bet profesionāles gaitas beidza Francijas komandā “Orchi”.

Kopš 1991. gada U.Semjonova darbojas Latvijas Olimpiskajā komitejā, kur ir Latvijas Olimpiešu sociālā fonda priekšsēdētāja. Fonda mērķis ir risināt jautājumus par Latvijas olimpiešu, izcilu bijušo sportistu, treneru, sporta darbinieku u.c. sporta veterānu sociālo un sadzīves apstākļu apzināšanu un uzlabošanu, viņu materiālo un morālo vajadzību pilnīgāku apmierināšanu un veselības uzlaboša.

Uļjana Semjonova apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995.g.) un starptautisko balvu “Fair Play” - par godīgu cīņu. Uļjana Semjonova ir Latvijas Olimpiskās akadēmijas senatore un Latvijas Olimpiskās komitejas goda locekle. Divpadsmit reizes U.Semjonova atzīta par Latvijas populārāko sportisti, savukārt Latvijas basketbola savienība (LBS) 2000. gadā atzina Uļu par labāko 20 gadsimta basketbolisti. Uļjana Semjonova , kā  pirmā Eiropas basketboliste 1993.gadā tika uzņemta basketbola Slavas zālē (Hall of Fame) ASV Springfīldā. Ar Uļjanas Semjonovas uzņemšanu Slavas zālē saistās kāda leģenda. Savā pateicības runā Uļjana Semjonova teikusi vārdus: “Es mīlu šo spēli (“I love this game”),” un šie vārdi kļuvuši par Nacionālās basketbola asociācijas un visa pasaules basketbola devīzi. 1999. gadā Uljana Semjonova uzņemta pasaules sieviešu basketbola Slavas zālē Noksvilā, ASV pilsētā, kuras goda pilsone Uljana Semjonova ir jau kopš 1979. gada. 2007.gada 12.septembrī  Uļjana Semjonova tika uzņemta Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA)  slavas zāle (Madride, Spānija).

Apertura de cuenta bet365.es