Voldemārs Šmidbergs

Voldemārs Šmidbergs dzimis 1893. gadā Rīgā. Latvijas smagatlēts, sporta tiesnesis, kolekcionārs.

Jaunībā nodarbojies ar svaru celšanu, spēlējis futbolu, skrējis, braucis ar riteni, bet ziemā slidojis. Vēlāk pievērsās svaru celšanai un cīņai. Apzinīgās sporta gaitas sāka 1910. gadā sporta biedrībā „Amatieris”, kuras Goda biedrs palika līdz pat 1940. gadam. Pēc Pirmā pasaules kara V. Šmidbergs aktīvajā sportā vairs neatgriezās, jo kara savainojumi liedza nodarboties ar sportu.  „Amatieris”, II Rīgas Atlētu klubā un Latvijas Smagatlētikas savienībā darbojies to valdēs.  V. Šmidbergs pielika daudz pūļu, lai Rīgā, Salamonska cirkā, 1926. gadā pirmo reizi notiktu pasākums – I Eiropas amatieru meistarsacīkstes grieķu-romiešu cīņā. Vēlāk, jau pēc Otrā pasaules kara, viņš darbojās sporta biedrībās „Spartaks” un „Daugava”. 1966. gadā V. Šmidbergam piešķīra Vissavienības kategorijas tiesneša kategoriju smagatlētikā.

V. Šmidbergs iepazinās ar fotografēšanu 17 gadu vecumā, strādādams par mācekli fotodarbnīcā pie slavenā gaišreģa Eižena Finka. V. Šmidbergs  veidoja īpašas kompozīcijas – klusās dabas ar sporta priekšmetiem, pievērsās daudzveidīgām norisēm dabā, ikdienas notikumiem un cilvēkiem. V. Šmidbergs vairāk nekā 40 gadus strādājis poligrāfijas nozarē. Kopīgajās gaitās biedrībā „Amatieris” radās V. Šmidberga draudzība ar velo un moto braucēju, cirka mākslinieku, gravieri un zeltkali Kārli Vītoliņu. 1938. gadā V. Šmidbergs drauga 50 gadu jubilejas reizē laikrakstā „Sporta Pasaule” rakstīja: „Ja kādreiz Latvijas sportam radīsies sporta muzejs, tad jubilāra novēlējums ir visas viņa godalgas, balvas, vaiņagus un mākslas ratus, kuru skaits ap desmit, nodot glabāšanā minētā muzejā nākamām paaudzēm.” Jau 30. gados mazais Augļu ielas namiņš Pārdaugavā pārvērtās par savdabīgu privātu muzeju. Arī pēc Otrā pasaules kara posta gadiem tomēr izdevās Augļu ielas muzeju saglabāt un turpināt tā izveidi. Pēc ceturtdaļgadsimta viņš pats uzrakstīja testamentu saviem laikabiedriem ar līdzīgu novēlējumu par muzeju. Zināms mierinājums bija jaunā „Auroras” sporta nama uzcelšana. Ar toreizējā  rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja Jāņa Urtāna, sporta komitejas vadītāja Mārtiņa Pagodkina un vēsturnieces Lidijas Tauriņas pūlēm 1974. gadā atklāja ekspozīciju „No Latvijas PSR sporta vēstures”, kurā kaut daļēji plašākas publikas apskatei tika atklātas kolekcijas bagātības. Daudzas V.Šmidberga kolekcijas nodotas Latvijas Sporta muzejam.                                                                                  V. Šmidbergs miris 1975. gadā Rīgā.

V.Šmidbergs un Sk.Smildziņa (Budovsks).

Apertura de cuenta bet365.es